Foto: Shutterstock
Lai samazinātu sociālā budžeta izdevumus, Labklājības ministrija (LM) rosina samazināt darba devēja apmaksājamo slimības dienu skaitu, liecina ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums.

LM rosina noteikt, ka darba devējs slimības naudu nemaksā par pirmajām trīs dienām. Proti, darba devējs slimības naudu izmaksās par laika periodu no ceturtās līdz 11. darbnespējas kalendāra dienai un ne mazāk kā 80% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par laiku no sestās līdz 11. darbnespējas kalendāra dienai.

Savukārt VSAA slimības pabalstu būtu jāmaksā no 12. darbnespējas kalendāra dienas, līdz persona atgūst darbspējas, bet ne ilgāk par 26 nedēļām, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāku par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Vienlaicīgi ministrija piedāvā, ka darba ņēmējs var neierasties darbā trīs dienas gadā, informējot par to darba devēju. Šīs dienas darbinieks var izmantot vienā reizē vai pa daļām. Savstarpēji vienojoties, darba devējs šīs dienas var apmaksāt vai neapmaksāt. Šajā laikā slimības lapa nebūtu nepieciešama.

Šobrīd darba devējs neapmaksā pirmo slimības dienu.

LM izstrādātie priekšlikumi nav apspriesti un saskaņoti ar sociālajiem un sadarbības partneriem.

Ministrijas ieskatā priekšlikumi novērsīs nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu. Pēdējos gados turpina pieaugt slimības pabalstu skaits. Ja 2014. gadā slimības pabalsts tika piešķirts 222,9 tūkstošos gadījumos, tad 2016. gadā 276,4 tūkstošos gadījumos, liecina LM apkopotā statistika.

Vēstīts, ka Labklājības ministrijai un Veselības ministrijai otrdien būs jānāk klajā ar priekšlikumiem, kā ierobežot sociālā budžeta izdevumus.

"Mēs redzam, ka vēl joprojām pieaug sociālā budžeta izdevumi slimības lapām, summas aug un arī slimību lapu skaits aug," iepriekš skaidroja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), piebilstot, ka summu pieaugumu var izskaidrot ar vidējās darba algas kāpumu.

"Satraucoši ir tas, ka, pat neskatoties uz to, ka mēs nākamajā gadā plānojam ieguldīt veselības nozarē apmēram 200 miljonus eiro, tās tendences jeb prognozes nerāda uzlabojumus slimību lapu skaita ziņā. Tas nav pareizi. Ja mēs investējam līdzekļus, būtu svarīgi, ka mēs redzam arī kādu praktisku uzlabojumu," uzsvēra Reizniece-Ozola.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!