Veselības ministrija (VM) rosina atzīt par aktualitāti zaudējušu Māra Kučinska (ZZS) vadītās valdības rīcības plāna deklarācijā ietverto uzdevumu izvērtēt un sagatavot nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu veselības tūrisma attīstības iespējas Latvijā.
Kā teikts informatīvajā ziņojumā par veselības tūrisma attīstības veicināšanas iespējām, ko otrdien paredzējusi skatīt valdība, ņemot vērā gan ministriju iebildumus, gan arī plānotās veselības nozares reformas, kas ietekmēs ārstniecības iestāžu izvietojumu un sniegto pakalpojumu klāstu un apjomu, šobrīd nav iespējams radīt valsts atbalsta pasākumus vienai šaurai ārstniecības jomai – veselības tūrisma veicināšanai.
Tāpat nepieciešams turpināt darbu pie vispārēja veselības nozares izmaiņu normatīvā regulējuma gatavošanas, tāpēc valdības rīcības plāna deklarācijas par Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai dotais uzdevums – izvērtēt un sagatavot nepieciešamās izmaiņas būtu atzīstams par aktualitāti zaudējušu.
VM norāda, ka 2015.gada 18.decembrī izveidoja darba grupu, kurā piedalījās pārstāvji no VM, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Liepājas pilsētas domes, Jūrmalas pilsētas domes, kā arī viena no pārstāvēm bija Latvijas kūrortpilsētu asociācijas valdes priekšsēdētāja un Latvijas Veselības tūrisma klastera vadītāja. Darba grupā bija arī Ventspils tūrisma informācijas centra, Jelgavas novada pašvaldības pārstāvji.
Darba grupas mērķis bija izstrādāt risinājumus medicīnas tūrisma un kurortoloģijas jomas attīstības Latvijā veicināšanai un attīstībai un sagatavot informatīvo ziņojumu par medicīnas tūrisma un kurortoloģijas jomas attīstību.
Darba grupa par atbilstošāko valsts atbalsta veidu veselības tūrisma veicināšanai atzina tiešo nodokļu atlaižu piemērošana ārstniecības iestādēm, kuras īstenos sākotnējo ieguldījumu projektus veselības tūrisma attīstībai. Tad arī tika izlems sagatavot likumprojektu "Veselības tūrisma attīstības veicināšanas likums", lai veicinātu veselības tūrisma attīstību Latvijā, sniedzot valsts atbalstu ārstniecības iestāžu sākotnējo ieguldījumu veikšanai tiešo nodokļu – nekustamā īpašuma nodokļa un uzņēmuma ienākuma nodokļa – atlaižu veidā.
2016.gada 5.decembrī ministrijā notika šī likumprojekta sabiedriskā apspriede, kurā piedalījās Rīgas domes, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas kūrortpilsētu asociācijas, Latvijas Veselības tūrisma klastera un "Rigvir" holdinga pārstāvji, kuri atbalstīja šī likumprojekta tālāku virzību.
Savukārt šā gada 9. maija Ministru kabineta sēdē ir izskatītas un apstiprinātas Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam un valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam izstrādes gaitā nav vērtēta un atbalstīta iespēja piemērot tiešo nodokļu atlaides ārstniecības iestādēm veselības tūrisma veicināšanai.
Saņemtajos ministriju un citu institūciju atzinumos tika atzīmēts, ka tiešo nodokļu atlaižu piemērošana varētu radīt neprognozējamu ietekmi uz budžeta ieņēmumiem, kā arī nodokļu atvieglojumu piemērošanai tiek izdalīta viena atsevišķa nozare, nevērtējot kopējo tautsaimniecības attīstību, tajā skaitā ietekmi uz reģionālās attīstības atšķirībām.
Tāpat pastāv iespējamība, ka piemērošanas gaitā tiktu kropļota konkurence attiecībā pret tām ārstniecības iestādēm, kas apkalpo tikai vietējos pacientus un nevarēs izmantot tiešo nodokļu atlaides, jo Latvijā ārstniecības iestādes apmeklē gan vietējie pacienti, gan ārvalstu tūristi.
Tāpat Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un tās dalīborganizācija Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība iebilda pret šī ikumprojekta tālāku virzību, norādot, ka tas satur nevienlīdzīgas attieksmes pazīmes un var pasliktināt veselības aprūpes pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.
Tika norādīts, ka ārstniecības iestādēm, kas visus spēkus veltīs Latvijas iedzīvotāju ārstēšanai, papildus valsts atbalsts nav paredzēts, lai gan valsts 2017.gada budžetā veselības aprūpei paredzētais finansējums ir daudz mazāks nekā prasa Eiropas Komisija un Pasaules Veselības organizācija.
Ņemot vērā šos iebildumus, VM lūgusi valdību atzīt šo jautājumu par aktualitāti zaudējušu.
Jau vēstīts, ka 2015.gadā Ekonomikas ministrija plānoja tūrisma nozares atbalstam līdz 2020.gadam no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem piešķirt ap 20 miljoniem eiro.
Latvijas tūrisma pamatnostādnēs līdz 2020.gadam kā galvenie stratēģiski atbalstāmie tūrisma veidi tika norādīti darījumu un pasākumu tūrisms, veselības tūrisms, dabas tūrisms, kultūras un radošās industrijas tūrisms.
Tolaik "Veselības centru apvienības" (VCA) priekšsēdētājs Zigurds Lasovskis atzina, ka Latvijā potenciāls veselības tūrismā nav tikai plastiskajiem ķirurgiem un slimnīcām, bet arī zobārstniecībā un citās medicīnas jomās.
