Foto: Publicitātes attēls
Darba svētki ir starptautiska mēroga darbinieku solidaritātes diena, kas ik gadu tiek atzīmēta 1. maijā. Darba svētki ir oficiāla brīvdiena aptuveni 80 pasaules valstīs, un šajā dienā daudzviet notiek protesta demonstrācijas, lai atgādinātu par darbinieku tiesībām un interesēm.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns: "Protests arodbiedrībām nav pašmērķis. Mērķis ir tiesību un interešu aizstāvība, pie kā nemitīgi strādājam, šobrīd īpašu uzmanību pievēršot darbam pie nodokļu sistēmas maiņas un ievērojamas darba samaksas paaugstināšanas, īpaši mediķiem un pedagogiem. Ja rastos nepieciešamība, LBAS pulcinātu savus biedrus demokrātiskam protestam."

1. maijs Latvijā ir ne vien Darba svētki, bet arī Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena. Tādēļ LBAS vadība kopā ar LBAS dalīborganizāciju vadītājiem šogad Darba svētkus atzīmēs, godinot Satversmes sapulces rosinātāja un tajā ievēlētā deputāta dzejnieka Jāņa Raiņa piemiņu. LBAS pārstāvji 1. maijā labiekārtos Raiņa un Aspazijas vasarnīcas – muzeja dārzu Jūrmalā, stādot tajā LBAS sarūpētās parka rozes un veicot citus darbus.

Nepieciešams darba samaksas pieaugums

"Darba ņēmēju pacietības mērs ir pilns. Eiropas darbiniekiem nepieciešama dzīves un darba apstākļu uzlabošana un izaugsme, ne tikai bagātajiem," teica Eiropas arodbiedrību konfederācijas (ETUC) ģenerālsekretārs Luka Visentini šī gada februārī, uzsākot Eiropas arodbiedrību kampaņu par atalgojuma pieaugumu. Eiropai ir steidzami vajadzīgs darba samaksas pieaugums, lai virzītu ekonomisko izaugsmi un cīnītos pret nelīdztiesību.

Eiropas arodbiedrību konfederācijas, kuras dalīborganizācija ir arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), iniciatīva sakrīt ar laiku, kad Latvijā tiek izstrādāta jauna nodokļu sistēma. LBAS ir aktīvi iesaistījusies nodokļu pamatnostādņu izstrādē, kas arī ir šī brīža nacionālā mēroga sociālā dialoga aktualitāte, un šis process nebūt nav tik mierīgs un līdzsvarots, kā dažbrīd izskatās no malas.

LBAS valde un padome konceptuāli atbalsta Finanšu ministrijas izstrādāto nodokļu politikas reformu, īpaši uzsverot tās lielo nozīmi ievērojamā darba samaksas paaugstināšanā, darbinieku nodokļu sloga, nevienlīdzības un ēnu ekonomikas mazināšanā. LBAS iecerēto nodokļu reformu atbalsta kopā ar nozīmīgu darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes darbiniekiem un darba samaksas paaugstināšanas grafiku pedagogiem. LBAS akcentē, ka gan veselības, gan izglītības nozarē ir jādomā par darba samaksas palielināšanu, neatkarīgi no nozarē veiktajām reformām, jo darbinieki nav vainīgi, ka tās netiek veiktas pienācīgajā apjomā.

Satraucoši ir Eurostat dati par jauniešu bezdarbu Latvijā. Tie liecina, ka Latvijā 2016. gadā bez darba bija 17,3% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Tas ir augstāks rādītājs nekā Igaunijā - 13,4% un Lietuvā – 14,5%.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzsver, ka iecerētā nodokļu reforma līdzsvaros nodokļu slogu starp darba devēju un darbinieku, samazinās sabiedrības polarizāciju ienākumu nevienlīdzības ziņā. Minimālās algas paaugstinājums par 50 eiro ir ievērojams, un tas ar laiku izraisīs darba samaksas kāpumu visā algu ķēdē. Jāveicina arī koplīgumu un ģenerālvienošanās noslēgšana nozarēs, jau sākot ar būvniecību, kas arī paātrinās darba samaksas kāpumu un ēnu ekonomikas mazināšanos.

Arī ETUC norāda, ka vislabākais veids darba algas paaugstināšanai ir ar arodbiedrību noslēgto koplīgumu palīdzību, tādēļ ir nepieciešams stiprināt koplīgumu sistēmu, un vairāk darbinieku ir jāiekļauj koplīgumos.

Taisnīga darba samaksa ir labas attīstības nosacījums

"Taisnīga darba samaksa ir labas attīstības nosacījums, un gudrākie to saprot. Bet kā ekonomiski atpalikušā valstī tikt no zemas darba samaksas uz augstāku? Pirmkārt un galvenokārt attīstot ārējo ekonomisko darbību, lai iegūtu papildu līdzekļus algu paaugstināšanai. Otrkārt - taisnīgāk sadalot pievienoto vērtību starp darbu un kapitālu. Treškārt, samazinot algas nodokļus zemajām algām. Ceturtkārt, novēršot ēnu ekonomiku

un negodīgu attieksmi pret darbiniekiem. Visbeidzot – attīstot arodbiedrības un paaugstinot to efektivitāti darbinieku interešu aizstāvībā." (Raita Karnīte, raksts "Zemo algu cena", visu rakstu lasiet www.arodbiedribas.lv)

Stipras arodbiedrības nozīmē augstākas algas un labākus darba apstākļus ikvienam. Darbinieki, kurus aizsargā koplīgums, jūtas labāk nekā darbinieki uzņēmumos, kuros nedarbojas koplīgums. Viņi saņem taisnīgākus ienākumus no peļņas sadales, pelna vairāk

naudas, saņem brīvdienu atvieglojumus un piedalās uzņēmuma apmācībās. Darba vietās, kurās darbojas koplīgums, algas starpība vīriešiem un sievietēm ir mazāka.

Algas pieauguma palielināšana ļauj darbiniekiem tērēt vairāk naudas precēm un pakalpojumiem, kas veicina uzņēmējdarbību un rada darba vietas.

ETUC uzsver, ka peļņas guvēji un kompāniju vadītāji ir atguvušies no krīzes, bet vairākums darbinieku nejūt uzlabojumus. Darbinieki ir maksājuši krīzes cenu, tagad ir pienācis laiks viņu algas paaugstinājumam.

Nesen izdevumā "Forbes" publicētais bagātnieku saraksts parāda, ka Eiropā ir vairāk nekā 400 miljardieru. Tas kalpo kā atgādinājums, ka kopš 1980. gadiem nelīdztiesība ir būtiski pieaugusi un samaksas starpība starp vislabāk atalgotajiem un vidēji atalgotajiem kļūst arvien lielāka. Dažiem pieder neiedomājamas bagātības, bet tajā pašā laikā Eiropā 30 miljoni darbinieku ir nabadzīgi, daudzi no viņiem cīnās, lai savilktu galus kopā, bet citi nav redzējuši reālu darba algas pieaugumu gadiem. Pienācis laiks pārtraukt algu atšķirības, paaugstinot samaksu visiem darbiniekiem un palielinot samaksas caurskatāmību, tostarp publicējot darba samaksas proporcijas kompāniju gada pārskatos.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
www.arodbiedribas.lv
www.darbatiesibas.lv
https://www.facebook.com/arodbiedribaslv
https://twitter.com/arodbiedribas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!