Šonedēļ apritēja desmit gadi, kopš Latvijā kāds dokuments pirmo reizi tika parakstīts ar elektronisko parakstu jeb e-parakstu. Desmit gados Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) e-paraksta pakalpojuma nodrošināšanā investējis gandrīz 13 miljonus eiro, taču projekts peļņu nenes, portālam "Delfi" atzina LVRTC mārketinga daļas vadītāja Vineta Sprugaine.
Viņa gan uzsvēra, ka arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs šādi pakalpojumi nav peļņu nesoši, turklāt vairākās ES valstīs tos subsidē valsts.
LVRTC gan iepriekš norādīja, ka 2015. gadā Latvijā aktīvākie e-paraksta lietotāji bijuši Valsts ieņēmumu dienests, Rīgas dome un Uzņēmumu reģistrs, kas arī ieprieš sumināti kā aktīvākie e-paraksta lietotāji, liecina publiski pieejamā informācija.
Desmit gadu laikā e-paraksts izmantots 13 500 000 reižu un pašlaik tas ik dienu tiek lietots reizi septiņās sekundēs. Kopumā aizvadītajā gadā e-paraksts lietots 3,2 miljonus reižu, bet šā gada pirmajos deviņos mēnešos jau vairāk nekā trīs miljonus reižu, teica LVRTC pārstāve.
Portāls "Delfi" piedāvā atskatīties uz e-paraksta ieviešanas gaitu, kā arī skaidro, cik daudz iedzīvotāju un uzņēmēju lieto šo pakalpojumu.
Pie ieviešanas ķeras "Lattelecom" un "Latvijas Pasts"
2005. gada pirmajā pusē konsultācijas par risinājumiem, kā valstī ieviest drošu e-parakstu, sāka Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (IUMEPLS), "Lattelecom" un "Latvijas Pasts" (LP). Sarunu laikā tika secināts, ka elektroniskā paraksta ieviešanas optimālais risinājums ir Latvijas valsts, LP un "Lattelecom" sadarbība.
2005. gada 15. jūnijā toreizējais e-pārvaldes ministrs Jānis Reirs (JL) parakstīja līgumu ar "Lattelecom" un LP par elektroniskā paraksta ieviešanu, tādējādi LP kļuva par sertifikācijas pakalpojuma sniedzēju, bet "Lattelecom" par tehnoloģijas partneri, nodrošinot sertifikācijas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo informācijas tehnoloģiju infrastruktūru.
E-parakstu bija paredzēts ieviest līdz 2006. gada septembrim. Vēl tā gada jūlijā IUMEPLS preses sekretārs Tonijs Šabovics ziņu aģentūrai LETA apgalvoja, ka viss norit saskaņā ar iepriekš noteikto plānu. Tiesa gan, septembrī vērienīgo projektu iedzīvināt tā arī neizdevās, jo LP nesaņēma Datu valsts inspekcijas akreditāciju. Uzņēmumam bija jāveic precizējumi civiltiesiskās atbildības noteikumos. To paveicot, LP septembra nogalē saņēma akreditāciju un e-parakstu ieviesa 4. oktobrī.
Ieviešot e-parakstu, LP pauda cerību, ka pakalpojumu varētu sākt lietot ap 20 000 cilvēku, taču, lai ieviešanu varētu uzskatīt par veiksmīgu, to ik gadu būtu jāsāk lietot vēl aptuveni 80 000 cilvēku. LP uzsvēra, ka šāda lietotāju skaita sasniegšana ir atkarīga no tā, cik daudz institūciju būs gatavas piedāvāt elektroniskos pakalpojumus.
Pasts pamet zaudējumus nesošo projektu
"Latvijas Pastam" (LP) e-paraksts tomēr izrādījās zaudējumus nesošs projekts, kura izmaksas tikai palielināja jau tā pamatīgos uzņēmuma zaudējumus, un 2009. gada 1. jūnijā sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu pārņēma Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).
LP tolaik akmeni meta valsts dārziņā, paužot pārliecību, ka Latvijā pieejamo elektronisko pakalpojumu klāsts ir pārāk šaurs. "Valsts nav izdarījusi visu, lai šo pakalpojumu iedzīvinātu," ziņu aģentūrai LETA pauda toreizējais LP valdes priekšsēdētājs Ivars Krauklis, skaidrojot, ka pasts nav apmierināts ar gauso elektronisko pakalpojumu ieviešanas gaitu, un šaurais pakalpojumu klāsts nemotivējot iedzīvotājus iegādāties e-parakstu, līdz ar to šis projekts iestādei nes zaudējumus.
E-paraksta ieviešana bija projekts ar skaistu nosaukumu, bet bez reāla ekonomiskā pamatojuma, 2008. gadā sacīja Krauklis. Atbilstoši valdības lēmumam togad tika noslēgts līgums starp LVRTC un LP, un no 2009. gada 1. jūnija par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju kļuva LVRTC, pārņemot arī visas saistības pret klientiem.
Sākotnēji gan tika plānots, ka sertifikācijas pakalpojumu savā paspārnē LVRTC ņems 2009. gada 1. janvārī, taču šāds termiņš izrādījās pārāk optimistisks.
Kā liecina ziņu aģentūras LETA arhīva informācija, LVRTC ieguldītās investīcijas līdz 2009. gada 31. maijam bija lēšamas aptuveni četru miljonu latu (5,7 miljonu eiro) apmērā.
Vidējais lietotājs – ar augstiem vai vidēji augstiem ienākumiem
E-parakstu visbiežāk lieto privātajā sektorā nodarbinātie iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem ar augstiem vai vidēji augstiem ienākumiem, kā arī lauku reģionos dzīvojošie, liecina LVRTC dati.
No iestādēm un komersantiem, kas izmanto e-parakstu, šogad visvairāk parakstījušies Valsts ieņēmumu dienesta, ''If P & C Insurance'' Latvijas filiāles, Rīgas domes, Uzņēmumu reģistra, kā arī "Baltijas Apdrošināšanas nama" darbinieki.
Portāla "Delfi" uzrunātie uzņēmēji gan bija dažādās domās par e-paraksta lietderību un izmantošanas ērtumu. Piemēram, uzņēmuma "Ērenpreiss" valdes priekšsēdētājs Toms Ērenpreiss, kurš regulāri izmanto e-parakstu dokumentiem, kas paredzēti iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā, uzskata to par veidu, kā ietaupīt ne vien laiku, bet arī naudu, jo dokumentiem nav nepieciešams notāra apstiprinājums.
Turpretim vīna darītavas "Naukšēnu vīni" saimnieki e-paraksta lietderību nesaskata, kā arī uzsver, ka trūkst informācijas par to, kā lietojams šis pakalpojums, tādēļ arī tuvākajā laikā uzņēmums e-parakstu negrasās izmantot.
Pašlaik e-paraksta kopējais lietotāju skaits ik gadu pieaug par 30-40%. ''Tas, ar ko patiešām esam lepni, ir mūsu lietotāja kvalitāte. Proti, reti Eiropā ir tā, ka vidējais lietotājs e-parakstu izmanto ne retāk kā ik pēc trim mēnešiem un vidējais parakstīto dokumentu skaits sasniedz 88 dokumentus 2016. gadā,'' atzīst LVRTC pārstāve Sprugaine.
Cer piesaistīt līdz vienam miljonam lietotāju
LVRTC cer piesaistīt ne vien jaunus lietotājus tepat Latvijā, bet arī raugās ārvalstu virzienā, jo uzņēmuma lielie korporatīvie klienti strādā Baltijas mērogā. "Latvijā skatāmies, ka tirgus piesātinājums ir aptuveni 800 tūkstoši līdz viens miljons e-paraksta lietotāju," pastāstīja Sprugaine.
E-parakstu var saņemt un lietot ikviens Latvijas iedzīvotājs, kā arī ārvalstnieki, kuri saņēmuši uzturēšanās atļaujas, taču lielāko šādi parakstīto dokumentu skaitu rada uzņēmumi, kā arī iestāžu vadītāji. Iemesls tam ir visai vienkāršs – privātpersonām ir salīdzinoši retāk nepieciešams sūtīt iesniegumus vai veikt oficiālu saziņu, skaidroja Sprugaine.
Saskaņā ar viņas pausto, Latvijā ir radīti diezgan stabili priekšnosacījumi, lai varētu pieņemt dokumentus, kas parakstīti ar citu valstu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju izsniegtajiem elektroniskajiem parakstiem. Piemērs tam ir Uzņēmumu reģistrs, kas jau tagad pieņem citu ES valstu pilsoņu iesūtītus elektroniski parakstītus dokumentus.
