Foto: LETA

Valsts noteikto iedzīvotāju ienākumu atvieglojumu dēļ pašvaldības katru gadu zaudē aptuveni 800 miljonus eiro, tāpēc tie būtu jāpārskata, pēc tikšanās ar ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) žurnālistiem sacīja Latvijas lielo pilsētu asociācijas (LLPA) prezidējošās pilsētas Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").

LLPA vadītājs norādīja, ka pirmkārt runā par valdības paredzētajiem jaunajiem atvieglojumiem, kuri nosaka, ka tiem darba ņēmējiem, kuriem ir kolektīvie līgumi, ir papildu atvieglojumi. Tas neesot godīgi pret citām klasēm - nestrādājošajiem, bērniem, pensionāriem, kā arī tiem strādājošajiem, kuriem nav šādu līgumu. Tāpat Lembergs sacīja, ka arī esošie atvieglojumi ir liels slogs pašvaldībām, jo to dēļ pašvaldības zaudē aptuveni 800 miljonus eiro gadā.

Jautāts par kopējo budžeta veidošanas procesu, Lembergs sacīja, ka lielās pilsētas apzinās valsts fiskālo telpu budžeta veidošanas procesā un svarīgi esot neiet "gadu gados ieietajās pēdās" jautājumos, kas skar pašvaldības. Kučinskis esot solījis LLPA, ka labi atceroties, ka pats vadījis pašvaldību, tāpēc nekas radikāls pašvaldībām netiks mainīts.

Lembergs gan pastāstīja, ka pašvaldībām ir iebildumi pret atsevišķām iecerēm - valdība iecerējusi ieviest jaunus iedzīvotāju ienākuma nodokļu atvieglojumus, kas pašvaldību ieņēmumus nākamgad samazinātu par 2,8 miljoniem eiro. Pašvaldības uzstājot uz to, ka ja valdība vēlas paredzēt atvieglojumus, tad tai jānodrošina arī šo miljonu kompensācija.

"Valdība nedrīkstētu lemt par pašvaldību ieņēmumiem. Ja tā vēlas darīt labus darbus un paredzēt atvieglojumus, tai pašvaldībām ir jākompensē šī nauda," sacīja Lembergs. Tāpat ar atbildīgajām ministrijām tikšot veidota darba grupa, lai risinātu situāciju, ka valsts pamatbudžets pieaug daudz straujāk nekā pašvaldību pamatbudžeti. Starpība esot aptuveni trešdaļa, pauda Lembergs.

Tāpat pašvaldības premjerministram prasījušas kompensēt jaunās izglītības reformas fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem, taču tas esot uzreiz atteikts. Tika norādīts arī tas, ka pašlaik atsevišķām slimnīcām tiekot norakstīti kredīti, bet citām ne, kas kropļojot konkurenci un būtu valstiski jārisina šis jautājums. Paredzēts gan, ka darba kārtībā tas nonāks tikai 2018.gadā.

Vaicāts par Kučinska lēmumu pabeigt daudzas reformas nākamgad un atstāt ļoti mazu fiskālo telpu neparedzētiem gadījumiem nākamā gada budžetā, Lembergs sacīja, ka galvenie kompromisi esot panākti. Viņš gan akcentēja, ka valdības paredzētie 35 miljoni jeb 0,1% no budžeta, par ko paredzēts palielināt tā deficītu, tiks realizēts tikai tad, ja tuvāko mēnešu laikā valdība izstrādās visus nepieciešamos plānus veselības reformai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!