Foto: Shutterstock

2016. gadā vispārējās valdības budžeta bilance pasliktināsies par 0,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar likumā apstiprināto, prognozē Fiskālās disciplīnas padome.

Padomes pārstāvji portālam "Delfi" pavēstīja, ka, izvērtējot Saeimas apstiprināto 2016. gada valsts budžetu un 2016.-2018.gada budžeta ietvara likumu, padome konstatējusi fiskālo risku pieaugumu.

"Izvirzīto valdības budžeta bilances mērķu sasniegšanu apdraud pieaugošie fiskālie riski, tai skaitā deflācijas draudi, augstais ēnu ekonomikas īpatsvars un nevienmērīgs nodokļu slogs, kurš nenodrošina valsts ienākumus atbilstoši sagaidītajam sabiedrisko pakalpojumu līmenim un sociālajam atbalstam," atzīst Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Tāpat viņš vērš uzmanību uz izaicinājumiem strukturālo reformu veikšanai, lai kāpinātu ekonomisko potenciālu un padarītu efektīvākus publiskos pakalpojumus.

Padomes ieskatā ir ļoti būtiski pieturēties pie Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajiem fiskālās disciplīnas principiem. "Padome prognozē, ka 2016. gada vispārējās valdības budžeta deficīts sasniegs 1,2% no IKP, par 0,2% pārsniedzot vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānoto, galvenokārt tādēļ, ka fiskālo risku kompensēšanai nepieciešamā fiskālā nodrošinājuma rezerve netika izveidota," klāsta Platais.

Valdībai vajadzētu sagatavot un ieviest efektīvus pasākumus vispārējās valdības budžeta bilances uzlabošanai gan 2015. gadā, gan arī turpmākajos gados, viņš piebilst un atgādina, ka, sākot ar 2014. gadu, ir pieaugušas negatīvās novirzes no likumā noteiktajiem fiskālajiem mērķiem, kuras jau pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām vajadzēs kompensēt, pārejot uz bezdeficīta budžeta sastādīšanu.

Padomes biedrs Mārtiņš Kazāks ir vienlīdz kritisks, uzsverot: "Ekonomikas izaugsme Latvijā, lai arī viena no straujākajām Eiropas Savienībā (ES), ir diezgan mērena, ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem. Turklāt ārējie apstākļi - lēnā attīstība eiro zonā un neskaidrā ģeopolitiskā situācija - šobrīd iezīmē to, ka Latvijas ekonomikas kāpums varētu būt lēnāks. Diemžēl nav skaidrs kā veidosies budžeta ieņēmuma daļa un iztrūkst nodokļu politikas diskusijas."

Padome arī izskatījusi Finanšu ministrijas informāciju par 2014. gada vispārējās valdības budžeta bilances rezultātiem, kuri, ņemot vērā sagaidāmo 2015. gada budžeta bilanci, tuvina valsti nepieciešamībai uzsākt bezdeficīta budžeta veidošanu no 2020. gada.

Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!