Šobrīd Latvijā ir noteikti 14 nodokļi, kas tiek piemēroti gan no ienākumiem (darba alga, kapitāla ienākums), gan patēriņa (PVN, akcīze, u.c.).
Daļa valsts iekasēto nodokļu ir personalizēti un saistīti ar saņemamā pakalpojuma apjomu, piemēram, slimības lapa, māmiņu alga, pensija, bezdarbnieku pabalsts. Tāpēc darbaspēka nodokļu sistēma ir cieši saistīta arī ar sociālo, pabalstu un pensiju sistēmu.
Savukārt tādi publiskie pakalpojumi, no kuriem iegūst visi valsts iedzīvotāji, piemēram, neatliekamā medicīniskā palīdzība, valsts ārējā drošība (armija) un iekšējā drošība (valsts un pašvaldību policija), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, tiek finansēti no kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem.
Tā kā dzīvojam globalizācijas laikmetā, kur gan kapitāls, gan cilvēkresursi viegli pārvietojas pāri nacionālo valstu robežām un starp valstīm, ir būtiski nodrošināt Latvijas nodokļu sistēmas konkurētspēju starp kaimiņvalstīm un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
2012.gada vasaras sākumā pēc valdības iniciatīvas Saeima pieņēma lēmumu par pakāpenisku iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes samazinājumu par 5%, lai mazinātu nodokļu slogu uz ieņēmumiem no algota darba un sekmētu Latvijas pievilcības pieaugumu ārvalstu investīcijām jaunu darba vietu radīšanai. Jāuzsver, ka mūsu valsts nodokļu politikas sistēmā arī tiek nodrošināta progresivitāte IIN sistēmā, piemērojot neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām.
Darbaspēka nodokļu reformas mērķis bija Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darba vietām nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus. Samazinot darbaspēka nodokļu kopējo slogu, tiek samazināti arī nabadzības un strukturālā bezdarba riski, kā arī ēnu ekonomika un motivācija izvairīties no nodokļu nomaksas.
Savukārt, lai tuvinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes kaimiņvalstīs piemērotajām likmēm (Lietuvā – 21%, Igaunijā – 20%), kas sekmētu Latvijas reģionālo konkurētspēju un mazinātu pasaules cenu kāpuma izraisīto inflācijas spiedienu uz iedzīvotājiem, tādējādi lielākie ieguvēji ir iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem, Saeima pieņēma likumu un no šā gada 1. jūlija samazināja PVN standartlikmi līdz 21%.
Savukārt, lai līdzsvaroti atbalstītu strādājošos zemāku ienākumu saņēmējus, valdībā tika pieņemts lēmums paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošu personu līdz 80 latiem mēnesī no nākamā gada 1. jūlija, paredzot budžeta ieņēmumu samazinājumu 3,5 miljonu latu apmērā. Tāpat valdība ir nolēmusi, ka, gatavojot 2014. gada budžeta likumprojektu, svarīgi būs atgriezties pie diskusijas par neapliekamā minimuma paaugstināšanu.
Ir ļoti svarīgi uzsvērt, lai mūsu valsts uzņēmēji varētu stabili plānot savu uzņēmējdarbību, kā viens no nodokļu politikas pozitīvajiem aspektiem ir jāmin stabilitāte – kopš 2011. gada beigām ar valdības sociālajiem un sadarbības pārstāvjiem spēkā ir parakstītā vienošanās, ka nodokļu likmes tiek saglabātas stabilas un paredzamas.
Nodokļu politikas mērķis ir izveidot ilgtspējīgu, kā arī vienkārši un pārskatāmi administrējamu nodokļu sistēmu, lai visiem nodokļu maksātājiem būtu viegli saprast tiesību normas un tās izpildīt. Pasaules pieredze rāda, ka progresīva nodokļu sistēma ir sarežģītāk administrējama, kā arī palielina ēnu ekonomikas pievilcību nodokļu maksātāju acīs.
Ēnu ekonomikas apkarošanas ietvaros ir pieņemtas tiesību normas, kas stiprina kontrolējošo iestāžu iespējas vērsties pret personām, kas izvairās no nodokļu nomaksas, tai skaitā iespēja apturēt saimniecisko darbību.
Nobeigumā ir jānorāda, ka Latvija ir vienīgā valsts visā ES, kas kopš 2008.gada, pārvarot ekonomiskās krīzes ietekmi, ir atradusi iespēju samazināt nodokļu likmes. Samazinot kopējo nodokļu slogu, tiek apliecināts, ka Latvija nodokļu politikas sistēma ir stabila, caurskatāma, prognozējama un ilgtspējīga.