"2007.gadā, kas ir pirms krīzes gads, tika izcirsti 10,12 miljoni, 2008.gadā bija kritums un tika izcirsti 8,96 miljoni kubikmetri, savukārt 2009.gadā tie jau bija 10,73 miljoni, un pērn 12,98 miljoni kubikmetru. Pieaugušas arī izcirstās platības. Ja 2008.gadā galvenajā cirtē tika izcirsti 30,6 tūkstoši hektāru, tad 2010.gadā – 48,7 tūkstoši hektāru," norādīja Kinna.
Viņš piebilda, ka krīzes laikā, kad cenas koksnei ļoti strauji samazinājās, privātie mežu īpašnieki arī ļoti strauji samazināja ciršanas apmērus. "Ja 2007.gadā privātajos mežos tika izcirsti 5,43 miljoni kubikmetru, tad 2008.gadā – 3,42 miljoni, bet 2009.gadā – vairs tikai trīs miljoni kubikmetru koksnes. Taču 2010.gadā privātie īpašnieki ir atsākuši meža ciršanu, un pērn tika nocirsti jau 5,35 miljoni kubikmetru koksnes. Ja visās cirtēs kopā valstī pēdējos desmit gados vidēji gadā izcirsti 10,8 miljoni kubikmetru koksnes, tad salīdzinoši 2008.gadā no šī apmēra bija izcirsti 83%, 2009.gadā – 99,4%, bet pērn – jau 120,2%," klāstīja VMD vadītājs.
Uz jautājumu, vai privāto īpašnieku aktivizēšanās meža ciršanā nozīmē, ka krīze jau pāri un cenas ir kļuvušas ļoti pievilcīgas, Kinna atzina, ka tā gan nav. "Tas drīzāk parāda to, ka ļoti daudzi ir spiesti cirst, jo viņiem jāmaksā par kredītiem. Lai gan arī, protams, cenām kopš 2010.gada sākuma ir tendence kāpt. Visi šie apstākļi 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, aktivitāti ir gandrīz dubultojuši," piebilda Kinna.
Viņš gan uzsvēra, ka VMD neapkopo informāciju par iemesliem privāto mežu ciršanai, taču privātie ir pieprasījuši vairāk ciršanas atļauju.
"Subjektīvā sajūta ir tāda, ka privātie varētu būt spiesti cirst diezgan lielā apmērā. Ja 2009.gadā privātie plānoja nocirst 2,16 miljonus kubikmetrus koksnes, tad 2010.gadā tie jau bija 3,32 miljoni kubikmetru, bet šogad jau pieprasīti ciršanas apliecinājumi par 4,46 miljoniem kubikmetru koksnes. Turklāt 2009.gadā, kad cenas bija ļoti zemas, privātajos mežos jau ar ciršana neapstājās. Tātad viņi cirta un pārdeva arī par ļoti zemām cenām. Tāpēc es uzskatu, ka galvenie iemesli, kāpēc tagad ir vēlēšanas cirst vairāk, ir cenu pieaugums, nepieciešamība maksāt kredītus un, iespējams, parādās arī vēlme attīstīties. Taču te gan jāpiebilst, ja mežus cērt privātais, viņš reti kad investē šo naudu atpakaļ mežā. Viņš varbūt atjauno mežu, taču, ja tiek saņemta lielāka naudas summa, viņš diez vai pa šiem līdzekļiem veido koksnes pārstrādi, jo pārstrādes jaudu Latvijā pietiek, it sevišķi pirmatnējo. Viņš šo naudu drīzāk izmanto citiem mērķiem," paskaidroja Kinna.
Viņš arī minēja, ka šogad gada sākumā ir mainījusies kārtība un ciršanas apliecinājuma darbības laiks ir trīs gadi. "Tāpēc, lai arī patlaban izsniegto ciršanas apliecinājumu skaits ir lielāks nekā pērn, tas nenozīmē, ka tieši šogad visu arī nocirtīs. Pērn līdz šā gada 30.aprīlim tika izsniegti apliecinājumi, kur kopumā plānotais ciršanas apmērs bija 11,05 miljoni kubikmetru. Šogad šajā pašā laika posmā uzrādītais plānotais ciršanas apmērs ir jau 12,85 miljoni kubikmetru, un palielinājums ir gan privātajiem, gan valstij. Bet, tā kā šie izsniegtie ciršanas apliecinājumi ir derīgi trīs gadus, es nevaru dot nekādu garantiju, ka tik daudz arī tiks nocirsts šajā gadā. Jo mežu īpašniekiem nav pienākuma uzrādīt, kurā gadā mežs tiks cirsts," pavēstīja Kinna.
Pagājušajā nedēļā Kinna zemkopības ministram Jānim Dūklavam iesniedza atlūgumu. Atlūguma iemesls ir, pēc Kinnas uzskata, nesaprātīgās reformas VMD, kuras bija iecerējis ministrs, bet kurām Kinna nespēja piekrist. Kinna no darba vēl nav atbrīvots, jo pašlaik viņam ir slimības lapa. Kinnas pienākumus uz laiku pilda VMD Meža resursu reģistra departamenta direktors Ints Rudzītis.
Valsts mežu dienests ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par meža politikas realizāciju visā Latvijas teritorijā, uzrauga normatīvo aktu ievērošanu un realizē atbalsta programmas ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai.