Administratīvā apgabaltiesa apmierinājusi "Moller" grupas uzņēmumu pieteikumu, atceļot daļu Konkurences padomes (KP) lēmumu un uzņēmumiem ar to piemērotos naudas sodus vairāku miljonu eiro apmērā.
Administratīvās apgabaltiesas pārstāvis Sandis Zellis norādīja, ka ar tiesas 22. novembra spriedumu ir apmierināts SIA "Moller Auto Latvia" pieteikums, ar kuru lūgts atcelt KP 2014. gada lēmumu daļā, ar kuru "Moller Auto Latvia" uzlikts naudas 1 216 738 eiro apmērā, kā arī daļā, ar kuru SIA "Moller Baltic Import" uzlikts naudas sods 5 050 542 eiro apmērā.
Savukārt SIA "Moller Auto Ventspils" un SIA "Mollers Auto Krasta" pieteikumus tiesa apmierināja tikai daļēji. Tiesa atstāja negrozītu KP lēmumu daļā, ar kuru konstatēti pārkāpumi, taču atcēla uzliktos naudas sodus, liekot KP izdot jaunu administratīvo aktu par naudas soda uzlikšanu.
Zellis arī norādīja, ka apgabaltiesa spriedumā ir secinājusi, ka KP konstatētā aizliegtā vienošanās iekļauj arī autonomas vienošanās, kurās attiecīgi KP ir pierādījusi Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas pārkāpumu "Moller Auto Krasta" un "Moller Auto Ventspils" darbībās.
Proti, apgabaltiesa konstatēja "Volkswagen" dīleru un importētāju pamatvienošanos, kuras kopējais mērķis bija mazināt "Volkswagen" dīleru savstarpēju konkurenci iepirkumos viena zīmola ietvaros, savukārt "Moller Auto Krasta" un "Moller Auto Ventspils" darbības attiecīgi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas un AS "LPB" iepirkumu epizodēs ir aplūkojamas kā atsevišķas autonomas vienošanās par cenu un apmaiņu ar iepirkuma dokumentāciju.
Zellis skaidroja, ka saskaņā ar apgabaltiesas spriedumā konstatēto, KP nav pierādījusi Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas pārkāpumu pieteicēju darbībās saistībā ar pamatvienošanos. Tomēr KP ir pierādījusi Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas pārkāpumu "Moller Auto Krasta" un "Moller Auto Ventspils" darbībās saistībā ar autonomas vienošanām. Lēmums šajā pārkāpumu konstatējošajā daļā ir pareizs. Taču nepareizs ir KP noteiktais sods, jo tā noteikšanā ņemti vērā arī apstākļi, kas attiecināmi uz pamatvienošanos.
Līdz ar to KP lēmums daļā par sodu ir atceļams, bet, ņemot vērā izdarītā pārkāpumu smagumu, lai nodrošinātu konkurences tiesību efektivitāti, kā arī taisnīgumu, apgabaltiesa atzina par nepieciešamu šajā daļā uzdot iestādei izdot jaunu administratīvo aktu, nosakot "Moller Auto Krasta" un "Moller Auto Ventspils" naudas sodu atbilstoši to darbībās konstatētā pārkāpuma apstākļiem.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.
2012. gadā KP konstatēja vairāku "Moller" grupā ietilpstošo komersantu vismaz piecu gadu garumā veiktu sistemātisku savas dalības saskaņošanu iepirkumos. Sešiem uzņēmumiem – "SD Autocentrs", SIA "Ripo Autocentrs", "Moller Auto Krasta", "Moller Auto Ventspils", "Moller Auto Latvia" un "Volkswagen" importētājam Baltijas valstīs "Moller Baltic Import" – par dalību pārkāpumā KP piemēroja naudas sodu kopumā 7 635 183 eiro apmērā.
"Tiesas spriedums ir loģisks iznākums šajā lietā. "Moller" grupas uzņēmumi jau sākotnēji norādīja uz to, ka KP lēmums ir nepamatots un prettiesisks. Pie konkrētās pozīcijas uzņēmumi pieturējās arī tiesvedības ietvaros, kur objektīvas un vispusīgas tiesas veiktās KP lēmuma analīzes tiesa saskatīja KP apgalvojumu nepamatotību. Šīs nepamatotības dabiskais un tiesiskais rezultāts ir KP lēmuma atcelšana. "Moller" grupas pārstāvji vienmēr ir uzsvēruši, ka to darbības rezultātā, nav notikusi konkurences kavēšana vai ierobežošana, un "Volkswagen" pircējiem ar to darbībām nav nodarīts KP lēmumā norādītais kaitējums. "Moller" grupas uzņēmumi Latvijā un AS "Moller Mobility Group", kuras sastāvā šie uzņēmumi ietilpst, vienmēr ļoti nopietni ir izturējušies pret konkurences tiesību ievērošanu, aktīvi konkurējot ar citu zīmolu automašīnu izplatītājiem un nodrošinot augstākās kvalitātes standartus. Mēs vienmēr esam rīkojušies tikai savu klientu interesēs, un KP lēmumā vērtētajā situācijā netika nodarīts kaitējums. To apliecina arī tiesas lēmums," pauda "Moller" grupas uzņēmumu Latvijā pārstāvis Gundars Ruža.
"Moller" grupas uzņēmumi Latvijā un Norvēģijā nepiekrita KP secinājumiem, tāpēc pārsūdzēja tās lēmumu Administratīvajā apgabaltiesā.
KP pārstāve Paula Vilsone informēja, ka tā ir saņēmusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu par konkrēto iestādes lēmumu un pašlaik rūpīgi vērtē tiesas argumentāciju. Pēc sākotnējās iepazīšanās ar argumentāciju KP nepiekrīt izvēlētajai tiesas pieejai konkurences pārkāpuma neesamības konstatēšanai atsevišķu tirgus dalībnieku darbībā. Spriedums kopumā atkāpjas no pašas Administratīvo tiesu iedibinātās judikatūras karteļu vienošanos izvērtējumā.
KP izmantos likumā noteiktās tiesības un spriedumu pārsūdzēs nākamajā instancē - Augstākajā tiesā.
Jau ziņots, ka 2014. gadā KP konstatēja vairāku "Moller" grupā ietilpstošo komersantu vismaz piecu gadu garumā veiktu sistemātisku savas dalības saskaņošanu iepirkumos. KP konstatēja, ka šīs meitas sabiedrības nerīkojās neatkarīgi no to mātes kompānijām, tāpēc iestāde noteica solidāro atbildību vairākām mātes sabiedrībām – "Moller Auto Baltic", "Harald A.Moller" un "Heinz Wilke Autohandel". KP lēmumā mātes kompānijām solidāro atbildību piemēroja, konstatējot 100% to dalību meitas sabiedrībās.
Administratīvā apgabaltiesa, izskatot mātes sabiedrību pieteikumu par nepamatotu solidārās atbildības noteikšanu, šo pieteikumu apmierināja un KP lēmumu atcēla šajā daļā. Spriedumā norādīts, ka Konkurences likums neparedz solidāru atbildību par konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumam, kas nav tiešais pārkāpējs. Taču AT, izskatot KP kasācijas sūdzību, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un atzina, ka spriedumā ietvertā analīze ir nepareiza un nepietiekama. Proti, Konkurences likuma subjekts ir tirgus dalībnieks, kas ir saimnieciskas jeb ekonomiskas darbības veicējs, neatkarīgi no šādas ekonomiskās vienības juridiskās formas. Tādējādi Konkurences likuma subjekts ir arī mātes sabiedrība. Šādu novērtējumu apstiprina arī Eiropas Savienības (ES) Tiesa, kuras atziņas ir piemērojamas Latvijas tiesiskā regulējuma interpretācijā.
Tāpat vēstīts, ka iepriekš apgabaltiesa nolēma izdalīt no administratīvās lietas atsevišķā tiesvedībā "Harald A.Moller AS", "Moller Auto Baltic AS" un "Heinz Wilke Autohandel GmbH" prasījumus par KP 2014.gada 15.decembra lēmuma atcelšanu, kā arī izdalīt no administratīvās lietas atsevišķā tiesvedībā SIA "SD Autocentrs" pieteikumā ietvertos prasījumus par minētā KP lēmuma atcelšanu, naudas soda samazināšanu un lietā noslēgtā izlīguma neatbilstību tiesību normām.
Sešiem uzņēmumiem – "SD Autocentrs", SIA "Ripo Autocentrs", "Moller Auto Krasta", "Moller Auto Ventspils", "Moller Auto Latvia" un "Volkswagen" importētājam Baltijas valstīs "Moller Baltic Import" – par dalību pārkāpumā KP piemēroja naudas sodu kopumā 7 635 183 eiro apmērā. Savukārt viens uzņēmums iecietības programmā tika pilnībā atbrīvots no soda, jo tā sniegtā informācija ļāva KP atklāt pārkāpumu.
KP konstatēja, ka uzņēmumi savstarpēji vienojušies nekonkurēt iepirkumos. Piemēram, uzņēmumi ļāvuši uzvarēt iepriekš izvēlētam pretendentam, kamēr pārējie iesnieguši saskaņotus un klientam neizdevīgākus piedāvājumus vai arī vispār atteikušies no dalības iepirkumā. Dīleri regulāri viens otru informējuši par plāniem attiecībā uz kādu iepirkumu, lūdzot pārējos nekonkurēt - nepiedalīties vispār vai nepiedāvāt zemākas cenas. Savukārt automašīnu importētājs Latvijā – vairumtirgotājs "Moller Baltic Import" – ne vien zināja un neiebilda pret pastāvošo tirgus sadali starp dīleriem, bet arī zināmā mērā veicināja un atbalstīja pārkāpumu, jo darbojās kā informācijas apmaiņas starpnieks.
"Moller" grupas uzņēmumi Latvijā nepiekrita KP lēmumam un apstrīdēja to tiesā. To ieskatā uzņēmumi nav kavējuši vai ierobežojuši konkurenci, un "Volkswagen" pircējiem ar to darbībām nav nodarīts nekāda veida kaitējums, tādēļ KP lēmumā aprakstītā vairākus gadus senā situācija nav klasificējama kā konkurences tiesību pārkāpums.
