Nevēdinātā telpā ir maz skābekļa, cilvēki ātrāk nogurst vai pat saslimst, savukārt, izvēdinot telpu, tiek veicināta ne tikai liekā mitruma izvadīšana, bet arī gaisa apmaiņa, tādējādi telpā ieplūst skābeklis. Īpaši svarīgi telpas ir vēdināt, ja mājā ir plastmasas jeb pakešu logi, jo tie hermētiski noslēdz telpu, bloķējot dabisko gaisa plūsmu un apmaiņu. Rezultātā mājoklī paaugstinās gaisa mitrums un veidojas kondensāts. Ar laiku nevēdinātās telpās veidojas slikts mikroklimats, kas kaitē gan veselībai, gan mājoklim un mēbelēm.

AS "Latvenergo" Energoefektivitātes centra eksperti atgādina, ka mājoklis ir jāvēdina arī ziemā, un uzskaita tipiskākās kļūdas, no kurām jācenšas izvairīties, vēdinot telpas apkures sezonā. Ir jāņem vērā, ka ārā temperatūra ir krietni zemāka nekā iekštelpās, kur darbojas apsildes ierīces, tātad, atverot logu, daļa no siltuma, kas daļā mājokļu tiek iegūts, patērējot elektrību, tiek izlaista ārā, jo siltums virzās uz to pusi, kurā ir zemāka temperatūra.

1. Vēdināšana 24 stundas diennaktī - izkūpinām enerģiju gaisā.
Ja mājoklis ir siltināts, tajā ir uzstādīti pakešu logi, nereti cilvēki tos tur vaļā 24 stundas diennaktī pat apkures sezonā. Tas nozīmē, ka 24 stundas diennaktī labi siltinātajā sienā un kvalitatīvi uzstādītajā logā ir caurums - brīva vieta, pa kurieni var cirkulēt gaiss. Tas nozīmē, ka mēs visu laiku lieki apsildām āra teritoriju un gaisu, nepārtraukti zaudējot siltumenerģiju un elektriskās apsildes gadījumā nevajadzīgi patērējot arī elektroenerģiju. Logam ir jābūt aizvērtam, ja cilvēks neatrodas konkrētajā telpā. Piemēram, dodoties uz darbu, gaisa kvalitāte telpā nepasliktināsies, jo netiek izdalīta ogļskābā gāze (CO2).

2. Ilgstoša vēdloga režīma izmantošana - zaudējam siltumizolācijas jēgu.
Ilgstoši atverot logu vēdināšanas režīmā, mēs pastiprināti dzesējam arī loga aili un sienu. Pēc ilga laika aizverot logu, tiks patērēts papildus siltums, lai uzsildītu gan telpas gaisu, gan sienu un papildus tiks tērēta elektroenerģija, ja mājoklī ir elektriskā apsilde. Šādā veidā vēdinot telpu, samazināsies energoefektivitātes ieguvumi, ko devusi mājokļa siltināšana.

3. Nepametot telpu, ko vēdinām - saaukstēšanās risks.
Sēžot pie atvērtā loga, katram būs gadījies brīdis, kad rodas diskomforts aukstā gaisa plūsmas dēļ. Tāpēc visu dienu atrodoties pie daļēji atvērta loga, paaugstinās saaukstēšanās risks, līdz ar to telpas svaiga gaisa un enerģijas vietā var nākties doties pie daktera un uz aptieku pēc zālēm.

Kā pareizi vēdināt telpas apkures sezonā?

AS "Latvenergo" Energoefektivitātes centra eksperti skaidro, ka pareizais variants, kā jāvēdina telpas apkures sezonā, ir cikliski, piemēram, reizi stundā uz pāris minūtēm, pilnībā atverot vaļā logu, pirms tam izslēdzot apsildes ierīces telpā vai zem loga. Radiatoriem ar siltuma padeves regulēšanas iespēju jāizvēlas režīms, ko apzīmē ar zvaigznīti - tas nozīmē, ka radiators iestatīts pozīcijā, kad sistēma nevar aizsalt, pat ja aizmirsīsiet logu atvērtu. Pašiem, lai nesaaukstētos, vēdināšanas laikā jāpamet telpa. Pēc tam logs pilnībā jāver ciet, piemēram, pēc minūtes (skatoties atkarībā no tā, cik ārā ir auksts), kamēr siltumu nav zaudējušas telpā izvietotās mēbeles, bet notikusi tikai gaisa apmaiņa. Pēc loga aizvēršanas jāatjauno apsildes līmenis normālā režīmā.

Eksperti norāda, ka ir vēl citi risinājumi telpu vēdināšanai, bet tie prasa papildus līdzekļu ieguldīšanu. Piemēram, viens no variantiem, kā daļēji automatizēt gaisa padevi telpai, ir logos iestrādāt vārstus, kas atveras atkarībā no tā, kāds ir mitrums telpā. Izmaksu ziņā vēl dārgāks risinājums ir ierīkot gaisa ventilācijas sistēmas.

Ja telpas vēdinām, tad darām to pareizi, lai nezaudētu siltuma un elektroenerģiju - turot logu ilgstoši atvērtu vēdināšanas režīmā, radīsim ģimenes budžetam papildus izmaksas par siltuma vai elektroenerģiju.