Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Pats pēc izglītības esmu inženieris elektriķis, esmu strādājis gan lauksaimniecības elektroierīču uzturēšanā, gan arī "Latvenergo". Esmu pensijā. Dzīvoju Talsu novada Lubezerē, tādēļ ar konkrētā vēja parka celtniecību man nav tieša sakara, bet ir laiks skatīties televīziju un lasīt dažādas ziņas.

Pirms vairākām nedēļām Sandija Semjonova veidotajā LTV1 raidījumā "Vides fakti" bija parādīta zvēru ferma Latvijā, pašlaik neatceros apdzīvotās vietas nosaukumu, kuras tuvumā tā uzbūvēta. Turienes iedzīvotāji acīmredzot bija vērsušies pie šī raidījuma pēc palīdzības, jo ferma rada pastāvīgu smaku, mušas, vides piesārņojumu viņu dzīvesvietas tuvumā.

Iedzīvotājiem krītas īpašuma vērtība, jo tādos apkārtējās vides apstākļos mājas pārdot nav iespējams. Raidījumā pašvaldības pārstāvis skaidroja, ka viņi neko nevar darīt iedzīvotāju labā.

VARAM pārstāve arī skaidroja, ka neko nevar darīt, jo fermas īpašnieks viņu priekšrakstus pārsūdz. Īpašnieks vaino nekvalitatīvu projektu. Īsāk sakot, visi redz, ka iedzīvotājiem šī projekta dēļ (par kuru pie tā apspriešanas visiem droši vien solīja, ka tas uz viņu dzīvi sliktas sekas neatstās) ir problēmas ilgā laika periodā, bet vairs nav, kam viņus glābt. Vangažos līdzīgas bēdas ir iedzīvotājiem degvielas pārkraušanas radīto smaku dēļ.

Ja pie šādas ziņas redzējuša iedzīvotāja atnāk kāds un stāsta, ka viņa prezentētais projekts gan būs labs, diezin vai cilvēks ticēs. Nu tad lai projekta attīstītājs savāc neticīgos iedzīvotājus un aizved uz līdzīgu vietu kaut kur, kur šāds projekts ir realizēts, un nodrošina viņu brīvu komunikāciju ar tur tuvumā dzīvojošajiem cilvēkiem.

Galvenais, ko iedzīvotāji gūst no šādu nebūšanu atspoguļojuma televīzijā, ir atziņa, ka projektēšanā valda nekompetence. Vides pārvaldē, maigi sakot, nav kārtības. Un, beidzot, ja projektā kaut kas noies greizi, tad iedzīvotājus no negatīvajām sekām neglābs nekas.

Pats dzīvoju starp divām fermām. Kilometra attālumā no ciemata ir zvēru ferma un pretējā pusē tikpat tālu cūku ferma, abas no padomju laikiem.

Zvēru fermas smaku savās mājās nejutām līdz 2016. gadam. Tad pēc Eiropas prasībām viņi, un arī cūku ferma, izbūvēja gigantiskas mēslu krātuves. 2016. gada vasarā, sevišķi naktīs un pie lēna ziemeļu vēja, no zvēru fermas sāka nākt neciešama smaka. Fermā mums no ciemata
toreiz strādāja viens tehniskais darbinieks, no kura uzzināju, ka kaut kas netiek pareizi darīts, mēslus pārsūknējot. No vadības nevienu nepazinām. Sūtījām sūdzības gan pašvaldībai, gan vides pārvaldei. Visi pārbaudītāji brauca darba laikā pa dienu, kad smakas parasti nav, un visi kā viens apgalvoja, ka viss ir kārtībā.

Vienīgais, kas atzina, ka ir problēma, bija Zaļās partijas Talsu domes deputāts. Visa šī sarakste ir saglabāta. Tomēr šī sūdzēšanās un kontrolēšanas procesa rezultātā smaka pazuda līdz šī gada vasarai.

Tad atkal tā parādījās. Sazvanīju Zvērkopības pārvaldi un dabūju par fermu atbildīgā telefona numuru. Piezvanīju, izteicu savu pretenziju un teicu, ka pats esmu bijis atbildīgā amatā un zinu, ka labāk problēmu risināt uz vietas, nekā nest uz āru. Bet to, ka mēs problēmu uz āru mākam iznest, viņš zina. Saruna bija interesanta, tika vainota Eiropa, kas uzspiedusi būvēt šo nejēdzīgo mēslu krātuvi, solīja mani uzaicināt apskatīt, kā tur viss notiek (saglabāts telefona sarunas ieraksts). Bet, kā jau kārtīgiem džentlmeņiem gadās, par savu solījumu piemirsa, taču smaka pēc mūsu sarunas dienas pazuda. Viss jau nav nemaz tik slikti kā tajos bēdīgajos sižetos.

Diemžēl tā notiek, ka slikto parasti ātrāk pamana un tas tālāk izskan. Lai nebūtu tā, ka cilvēki protestē pret jaunu objektu celtniecību, pēc manas saprašanas, ir divi ceļi. Pirmais, plašsaziņas līdzekļiem jāaizliedz negatīvas ziņas izplatīt (tā tas bija apmēram pusi mana apzinīgā mūža). Vai mēs to gribam? Otrais, tomēr jāuzlabo valsts pārvalde, lai projekta nebūšanu gadījumā tuvumā dzīvojošie cilvēki tiktu pasargāti no negatīvas viņu dzīves ietekmes. To izdarīt nebūs vienkārši un ātri.

Tā kā abi manis pieminētie ceļi, lai panāktu iedzīvotāju piekrišanu jaunu objektu būvniecībai, nav reāli, notiek kā parasti. Juridiski noformē, ka apspriešana notikusi, visi piekrituši, un bizness rullē.

Vienīgais, ko var piebilst par atšķirību starp manis pieminēto mūsu zvēru fermu un vēja parku, ir tas, ka zvēru fermā pagaidām nebūšanas laikam ir bijušas paviršas iekārtu ekspluatācijas dēļ, ko varēja operatīvi novērst. Ja vēja parkā ģeneratori radīs troksni vai kritīs zemē beigti putni, to gan neviens nemainīs. Tas bizness būs vienkārši pārāk liels, lai kaut kas mainītos.

Visu cieņu, ja esat manu sacerējumu izlasījis līdz šai vietai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!