Salūzis pacēlājs Rīgas stacijā nokļūšanu vilcienā pasažierei ratiņkrēslā pārvērtis par 'karadarbību'  (22)

Speciālais pacēlājs, kas atrodas pie Rīgas dzelzceļa stacijas pēdējā perona augstajām un stāvajām kāpnēm, nedarbojas vairāk nekā gadu – kopš Karuna iknedēļu mēro ceļu no Rīgas uz Jelgavu un atpakaļ. Sieviete arī apgalvo, ka vairākkārt rakstījusi sūdzību "Latvijas dzelzceļam" (LDz), lai pacēlāju salabo, taču līdz šim tas nav darīts. "Visu šo laiku man nākas meklēt kaut kādu palīdzību un iet stacijai apkārt, tas nozīmē ratiņkrēslā tikt pāri sešiem dzelzceļa ceļiem. Tas ir bīstami un sāpīgi, bojā ratiņkrēslu un muguru, īpaši grūti tas ir, kad līst lietus vai snieg sniegs," vēsta Karuna, kura nokļūšanu mājās no stacijas raksturo kā "mazu karadarbību". Dažkārt nokļūt līdz peronam, uzstumjot viņu pa kāpnēm, palīdzējuši stacijas apsargi, ko sieviete raksturo kā riskēšanu gan ar savu, gan arī viņas dzīvību.

Karuna arī vēsta, ka ne vienmēr saņēmusi 48 stundas iepriekš LDz pieteikto mobilo pacēlāju, lai no platformas iekļūtu vilcienā. Sieviete pieredzējusi, ka palīdzēt ierodas darbinieki dzērumā vai arī pret viņu izturas ļoti rupji: "[..] vai pat aizmirst, ka esmu pasūtījusi pacēlāja pakalpojumu līdz vagonam, vai aizmirst par speciālo vagonu, kas pielāgots ratiņkrēslam ar speciālu drošības jostu (man ir nācies visu ceļu riskēt ar savu veselību un nerviem tikai, lai nenokristu vilciena kustības laikā).

Par salūzušo pacēlāju Rīgas stacijā informēta arī invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons", kuras vadītājs Ivars Balodis situāciju vērtē kā LDz nolaidību: "Gadījumā, ja kāds no vides pieejamības objektiem nestrādā, tad ir jānodrošina alternatīvs veids, kā pakalpojumu var izmantot." Uzņēmuma nolaidību vēl vairāk paspilgtinot fakts, ka Karuna ir viena no nedaudzām regulārām dzelzceļa pakalpojumu izmantotājām ar kustību traucējumiem konkrētajā peronā, tādēļ darbiniekiem, visticamāk, ļoti labi zināma.

Vērtējot dzelzceļa pieejamību kopumā, Balodis gan norāda, ka elektriskie pacēlāji nokļūšanai peronos ir optimālākais pagaidu risinājums, jo pēc diviem trim gadiem plānota būtiska centrālās stacijas rekonstrukcija: "Līdz tam pārbūvēt peronus vai būvēt ko klāt nebūtu prāta darbs. Taču situācijā, ja pacēlājs saplīsis, cilvēkam jānokļūst uz perona, vismaz ir jābūt atstātai kaut kādai norādei zīmei vai telefona numuram, pa kuru var uzzināt, kā jārīkojas tālāk."

LDz sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Kustova apstiprina, ka nu jau vairākus mēnešus Rīgas stacijā ir demontēts pacēlājs cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Pacēlājs remontā ticis nogādāts vairākkārt. Pēdējo reizi oktobrī, taču atzīts par neremontējamu. "Pavisam stacijā ir trīs pacēlāji, no kuriem divi pirms divarpus gadiem tika nomainīti. Demontētā pacēlāja vietā tiks uzstādīts jauns, taču tas vēl jāpasūta," pauda Kustova.

Uzņēmumā noliedz, ka pasažieriem netiek nodrošināta pacēlajam alternatīva nokļūšana uz perona. LDz pārstāve uzsver, ka pacēlāja pakalpojuma pieteicēju darbinieki sagaida pie kāpnēm uz perona un pavada uz liftu, tālāk uz platformu un vilcienu: "Varu teikt, ka ar zināmām nepilnībām, bet cenšamies pakalpojumu nodrošināt, rast risinājumu." Gadījumā, ja pasažieriem rodas problēmas ar darbiniekiem saistībā ar viņu attieksmi, LDz aicina par to nekavējoties informēt pa uzziņu tālruni.

Savukārt AS "Pasažieru vilciens" (PV), reaģējot uz Karunas sūdzību, ka, iepriekš piesakot mobilo pacēlāju, viņai vilcienā nav bijis nodrošināts speciāls aprīkojums ratiņkrēsla pārvadāšanai, uzņēmumā norāda – tas ir kategoriski nepieņemami.

"Informāciju par imobilizācijas iekārtām, kas nepieciešamas cilvēku ratiņkrēslā pārvadāšanai, "Pasažieru vilciens" saņem no "Latvijas dzelzceļa", kuram savukārt pasažieris pasūta mobilā pacēlāja pakalpojumu. Saņemot informāciju, mēs norīkojam vilcienu," klāsta PV pārstāvis Egons Ālers. Ar imobilizācijas iekārtām aprīkoto vilcienu skaits ir ierobežots, tāpēc dažkārt uzņēmums pasūtīto pakalpojumu nevar nodrošināt, tomēr LDz par to tiek informēts.

Kopumā 2018. gadā bijuši vien divi gadījumi, kad PV nav varējis nodrošināt konkrētajā laikā pasūtīto vilcienu ar imobilizācijas iekārtu. Lielākajā daļā gadījumu situācija tiekot risināta, PV un "Latvijas dzelzceļam" vienojoties, ka aprīkotais vagons tiks nodrošināts citā laikā, pauž Ālers.