"Parasti tās redzēja Štāba bataljona karavīri. Rīgas Gaiļezera medicīnas personāls, slimie un ievainotie karavīri, pat ģenerāļi un prezidenti. Protams, ka sistemātiskas foto izstādes bija redzamas Tukumā foto salonā "Foto Tev" (Gunāra Jēkabsona, kurš jau devies mūžībā). Paldies viņa ģimenei, kas vienmēr mani atbalstīja šajos pasākumos. Visvairāk fotogrāfijas stāstīja par Štāba bataljona karavīriem, daudz kadru bija veltīti arī dabai. Vēlāk atainoju Somijas karavīru dzīvi un viņu treniņus. Braucot prom no Latvijas, Tukuma muzejam uzdāvināju septiņus simtus A4 fotogrāfiju. Somijas pilsētas Haminas muzejam trīs simtus fotogrāfiju par viņu cilvēku dzīvi un notikumiem.
Tagad esmu Latvijā, jo negribas tikt guldītam svešā zemē.
Te, Tukumā, uzzināju, ka Liepājā mazs zēns pārdzīvo drāmu. Viņš ir no izjukušas ģimenes. Māte naktīs pazūd, atstājot viņu vienu lielajā mājā, kas pirkta par tēva nopelnīto naudu. Tomēr man prieks, ka viņš meklēja palīdzību Liepājas bāriņtiesā. Zinu, ka bērna mātes vecāki mēģina noniecināt tēva dāvātās lietas. Novēlu zēnam atcerēties, ka viss, ko viņam devis tēvs, ir svēts un pieder tikai viņam pašam.
Vairs nav tas laiks, kad skolotāji vai vecāki varēja pērt nesodīti, cirst pļaukas un morāli pazemot bērnus.
Veltu zēnam fotoattēlus, no kuriem pirmajā var redzēt visu bāreņu un pazemoto bērnu patronesi. Novēlu zēnam spēku pārciest ģimenes drāmu, cienīt vecākus, cīnīties par tēva labo piemiņu, apkārtējo cilvēku atbalstu."
