10. decembra naktī liesmas nopostījušas Carnikavas novada Siguļos esošo dievnamu, novēroja portāls "Delfi".

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izsaukumu uz ugunsnelaimi saņēmuši plkst.5.22, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka ar atklātu liesmu deg pusotra stāva koka baznīcas ēkas jumts.

Ugunsgrēka likvidācijas laikā iebruka baznīcas tornis un siena pie tā. Ugunsgrēku izdevās lokalizēt plkst.7.46.

Izsludināts paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Dzēšanas darbos piedalās 13 ugunsdzēsēji, izmantojot trīs auto cisternas.

Kā liecina informācija Carnikavas novada domes mājaslapā, netālu no Gaujas, vēsturiskajā centrā – Siguļos jau 280 gadus atrodas Carnikavas dievnams.

"Baznīca ir unikāla, jo ir vienīgā koka baznīca, kas saglabājusies Vidzemes piekrastē. Tās būvniecība pabeigta 1728. gadā. Carnikavas luterāņu dievnams ir iekļauts Valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā kā Vietējās kultūras vēstures un kultūras piemineklis," teikts baznīcas aprakstā.

Baznīca tika rekonstruēta ar Carnikavas novada domes, Ādažu draudzes un privāto ziedotāju atbalstu. To bija plānots pabeigt uz Latvijas simtgadi.

Carnikavas domes priekšsēdētāja Daiga Jurevica savā "Facebook" profilā pieļauj, ka, iespējams, kāds baznīcu ir ļaunprātīgi aizdedzinājis. "Visticamāk, ka kārtējais mēģinājums to aizdedzināt būs sanācis, jo restauratori jau četras dienas kā nav bijusi šeit, sildītāji arī nebija, baznīca aizdegās no tālā stūra. Ko Dievs mums gribēja ar šo vēsti pateikt var tikai minēt," raksta Jurevica.

"Pāris gadus atpakaļ uz baznīcu tika mesta pudele ar degmaisījumu. Toreiz nesanāca," atklāj Carnikavas domes priekšsēdētāja.

Kā portālu "Delfi" informēja Ādažu evaņģēliski luteriskās draudzes pārstāve Marta Romanova-Jēkabsone, šis gads draudzē tika īpaši veltīts ziedojumu vākšanai dievnama atjaunošanai, lai savāktu nepieciešamo līdzfinansējumu baznīcas rekonstrukcijas ceturtajai būvniecības kārtai, kas tika līdzfinansēta no Lauku Atbalsta dieneststā administrētās ES struktūrfondu projekta saņemtās naudas. Šī projekta ietvaros baznīcā tika plānots pilnībā atjaunot un pabeigt baznīcas ārējo apdari, kā arī atjaunot iekšējo apdari, tai skaitā izbūvēt balkonu, altāra daļu, griestus un sienas. Decembra sākumā daļa šo darbu jau gandrīz tika pabeigti.

"Dievnams ir nodedzis, tās ir sliktās ziņas. To vairs nevar mainīt. Šī vieta tagad ir kā melna rēta, kas līdzīgi blakus esošai kapsētai liecina par lietām, kas zudušas, par pūlēm, kas šķiet, ir kļuvušas veltīgas. Bet baznīca nav tikai dēļi. Baznīca ir Kristus, un tās savukārt ir labās ziņas," uzsver mācītājs Ivars Jēkabsons.

"Dievs ar ticīgo labas gribas cilvēku palīdzību var uzcelt vēl simtiem un tūkstošiem tādu garīgās kultūras vērtību, kas turpinās nest cerības gaismu tautā. Kristus ir augšāmcēlies un arī mēs augšāmcelsimies! Esam pateicīgi par aizlūgšanām un daudzu jo daudzu cilvēku sirsnīgo morālo atbalstu!" notikušo komentē mācītajs Jēkabsons.

Ādažu evaņģēliski luteriskās draudzes pārstāve atzīmēja, ka šogad bija notikuši vairāki draudzes ziedojumu vākšanas un atbalsta pasākumi Carnikavas baznīcai. Piemēram, aprīlī draudze talkoja Lielās Talkas ietvaros un sakopa baznīcas apkārtni, maijā svinīgā dievkalpojumā tika iestādīts Latvijas Simtgades ozols, kas ir viens no 100 ozoliem, kuri tagad ieskauj visu Latviju. Savukārt jūnijā tika atvērtas baznīcas durvis Baznīcu naktī un Vasarsvētkos svinēts pirmais dievkalpojums kopš baznīca atradās rekonstrukcijā. Augustā draudze piedalījās populārajos Nēģu svētkos Carnikavā, kurā Nēģu zupas akcijas ietvaros tika savākta vēsturiski lielākā ziedojumu summa baznīcas atjaunošanai.

Šobrīd Carnikavā dievkalpojumi katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā pulksten 15 turpinās notikt Carnikavas tautas namā "Ozolaine", informē Ādažu evaņģēliski luteriskās draudzes pārstāve.

Carnikavas baznīca kopā ar Baltezera baznīcu ietilpst Ādažu evaņģēliski luteriskajā draudzē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!