Foto: F64

Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisija (LĀB ĒK), izskatot Sarmītes iesniegumu par to, ka "Gaiļezera" ārsti nav radiniekiem devuši iespēju atvadīties no sava 83 gadus vecā tēva, nav konstatējusi nosodāmus ārstu ētikas pārkāpumus, izņemot "nepietiekošas komunikācijas detaļas", portālam "Delfi" norādīja LĀB ĒK priekšsēdētājs Vilnis Dzērve.

Jau ziņots, ka Sarmīte vērsusies Veselības inspekcijā (VI) par to, ka ārsti tuviniekiem nav devuši iespēju atvadīties no mirstošā tēva, kā rezultātā viņš Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Gaiļezera stacionārā nomiris pilnīgi viens. Savukārt slimnīcas pārstāve apgalvo, ka mediķi vairākkārt zvanījuši tuviniekiem, bet nesekmīgi – neviens neesot bijis sazvanāms. Arī slimnīca ir veikusi iekšēju šī gadījuma izmeklēšanu, kurā pārkāpumi nav konstatēti.

LĀB ĒK priekšsēdētājs skaidro, ka ētikas komisija, cik nu tas iespējams, detalizēti izskatījusi Sarmītes iesniegumu un ārstu Romana Bočina un nodaļas vadītājas Ingas Vikmanes viedokļus. ĒK detalizētas dokumentu izskatīšanas laikā mēģināja nošķirt divas pamatlietas – medicīniskās palīdzības atbilstību situācijai (diagnozei) un situācijas ētiskos aspektus.

"Kas attiecas uz pirmo daļu, ĒK nesaskata nepieciešamību iesaistīt vēl kādas citas medicīnas palīdzības uzraugošās iestādes, piemēram, VI speciālistus, jo medicīniskā palīdzība tika sniegta atbilstoši sākuma situācijai – darba dg pneimonija, sepse, uzsākta atbilstoša antibakteriāla terapija. Arī tālāko slimības attīstības gaitu ārsti mēģināja ietekmēt iesaistot gan nodaļas vadītāju, gan Toksikologijas un sepses klīnikas vadītāju dr. Oļegu Šubu par taktiku terapijas intensificēšanai. Medikamenti un taktika tika saskaņota ar reanimatologu. Terapijā tika pievienota papildus plašas spektra antibiotikas, turpināta dezintoksikācijas un skābekļa terapija. Tādējādi, ĒK pārliecinājās, ka ārstēšana tika veikta pietiekoši profesionāli un situācijai un klīniskajām vadlīnijām atbilstoši," uzsver Dzērve.

"Par ētisko pusi – kā esam pārliecinājušies jau daudzos iepriekšējos gadījumos, domstarpībām par mediķu ētiska rakstura pārkāpumiem pamatā ir komunikācijas problēmas, kur saduras divas puses - katra ar savu taisnību," pauž LĀB ĒK priekšsēdētājs. "Konkrētais gadījums ir ļoti tipisks, jo satiekas divi viedokļi – viens, kuru diktē zaudējuma sāpju izraisīta rīcība un otrs – profesionāļa "taisnība", kur galvenais ir medicīniskās palīdzības (ārstēšanas) atbilstība," apgalvo Dzērve.

Viņš norāda, ĒK ir iepazinusies un izanalizējusi visu viedokļus, kā arī komisija nekādā veidā neapstrīd piederīgo un ārstu teikto. Tieši izskatot visus viedokļus, parādījušās dažas būtiskas neatbilstības.

"Piemēram, ārsts Bočins paskaidro, ka vēstulē minēts, ka ar viņu notika saruna svētdien pulksten 22.30, bet tad viņš nestrādāja, un nevarēja runāt ar piederīgajiem. Tāpat ārsta paskaidrojumā minēts, ka runājot ar pacienta mazdēlu pirmdien, ārsts noteikti minēja, ka pacienta stāvoklis jāvērtē kā ļoti nopietns un tas nenozīmē to pašu "ka tēvam nekas ļauns nedraud". Arī tēze "pēc trīs dienām skatīsimies stāvokli" nenozīmēja, ka pacientam noteikti būs labāk kā to, iespējams, saprata piederīgie, jo veselības stāvoklis uz terapijas fona var gan uzlaboties, gan pasliktināties," stāsta Dzērve, piebilstot, ka būtiskās neatbilstības varētu uzskaitīt vēl un vēl.

"Tā vēl varētu turpināt, bet, ņemot vērā, ka mēs neesam tiesas iestāde un nevaram spriest, kurai no pusēm ir absolūtā taisnība, mūsu galvenais uzdevums ir kopā ar iesaistītajiem mediķiem izanalizēt situāciju ar vienu mērķi – lai nepieļautu komunikācijas kļūdas turpmāk," norāda LĀB ĒK priekšsēdētājs. Viņš atzīst, ka tas tiek darīts arī šajā gadījumā.

"Tomēr oficiālajā juridiski "sausajā" nolēmumā, kuru nosūtīsim arī Sarmītes kundzei, ĒK nosodāmus ārstu ētikas pārkāpumus, izņemot nepietiekošas komunikācijas detaļas, nekonstatēja," atzīst Dzērve.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!