Foto: DELFI Aculiecinieks
Tieši pirms 99 gadiem Somijas senātā sapulcē pasludināja Somijas valsts neatkarību. To somiem, salīdzinot ar Latviju, izdarīt bija vieglāk, jo no 1903. gada Somijā darbojās savs parlaments.

Priekšā vēl bija nežēlīgais pilsoņu karš, kur bojā gāja ap trīsdesmit septiņiem tūkstošiem cilvēku.

Sava loma balto somu uzvarai bija 950 somu jēgeriem, kuri ieradās palīgā no Liepājas.

Somi saprata vienu: "Ir jādara viss, lai šādi sociālie sprādzieni turpmāk nenotiktu." Idejas pareizību pierādīja arī vēlākais Somu-padomju Krievijas karš 1939. gadā.

Somiem ir daudz kas kopīgs ar latviešiem. Somi ļoti godā savus aizgājušos senčus. Par godu aizgājējiem svecītes aizdedz gan nozīmīgās Somijai dienās, gan sevišķi pirms Ziemassvētkiem. Somi svēti glabā privātumu. Ir kapsētas, kur var redzēt pirms 200 līdz 300 gadiem uzstādītus kapu pieminekļus. Vecajos pilsētas kapos drīkst apbedīt tikai dzimtas piederīgos un tikai pēc kremācijas.

Somi ir sapratuši, ka valsti var nosargāt tikai labi apmācīta, maksimāli liela pašu armija. Tāpēc pāreja uz profesionālo armiju netiek apspriesta.

Privātīpašums un spēcīgs vidējais slānis, tas ir galvenais Somijas neatkarības garants. Ziemas karš nostiprināja domu, ka ar visiem līdzekļiem jāattīsta cieņa pret privātumu un bezkompromisa cīņa pret korupciju.

Gandrīz katra māja apmēram līdz astoņdesmitajiem gadiem tika celta kā mazs cietoksnis. Pēc šāda principa tika celtas arī kooperatīvu un valsts daudzstāvu mājas. Gandrīz katra soma mājā, sevišķi privātajās, ir šaujamieroči.

Baznīcas ir daļējā sadarbībā ar valsti, tāpēc pamatu pamatos atbalsta valsts politiku. Šauru interešu un reliģisko fanātiķu naida runas baznīcās netiek atbalstītas. Baznīcas kalpo kā sabiedriskās sanākšanas un kultūras pasākumu citadeles. Pareizticīgo baznīcas jau 1918. gadā atšķēlās no Krievijas baznīcas un pārgāja Konstantinopoles garīgajā pakļautībā.

Somi nelokāmi pieturas pie vienas somu valodas skolās. Pat zviedru valodas rajonos, jo jau pilsoņu kara laikā saprata, ka skolas un baznīcas ir valsts balsts un nākotnes cerība.

Somi, tāpat kā īsteni latvieši, ļoti ciena savus senčus un mīl bērnus. Godīgums ir vērtība tieši tāpat kā mūsu mazpilsētās un lauku sētās. Pazaudēto mantu otrā vai kādā citā dienā atradīsi tur, kur to pazaudēji vai policijas iecirknī.

Somu lielākie nacionālie svētki, tāpat kā latviešiem, ir Jāņi un Ziemassvētki. Ja vēl atceras, ka senas leģendas vēsta, ka tieši latvji brauca jūrā ziemeļmeitas lūkoties, tad 6. decembrī mēs droši varam uzsaukt: Vivat Latvija! Vivat Somija! Hurraa Suomi!.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!