Drīz būs pagājuši jau četrdesmit gadi kopš es dzīvoju netālu no Rīgas 3. slimnīcas, kura tagad tiek dēvēta par "Bikur Holim". Būdams bērns, es bieži vēroju sarežģīto sešstāvu ēkas fasādes pārkrāsošanas procesu. Pateicoties vietējam klimatam (iespējams, arī darbu izpildes un materiālu kvalitātei), šo 'šovu' 70. un 80. gados es varēju redzēt diezgan bieži un ilgi.
Slimnīcas Rietumu pusi tehnisku apstākļu dēļ ilgus gadus nevarēja nokrāsot pilnībā līdz pašam jumtam. Tāpat bija gadījumi, kad svaigā kaļķainā krāsa pāris mēnešu laikā nomazgājās lietavu dēļ.
deutche_welle_video
Kopumā jāsaka, ka arhitektoniski skaistā ēka bieži vien nebija acij tīkama, tomēr šogad, savā 90. gadadienas priekšvakarā, ēkai tika veikts lielisks remonts. Visi logi bija nomainīti, sienas rūpīgi notīrītas un sagatavotas krāsošanai. Tik skaistu šo slimnīcas ēku es vēl nebiju redzējis.
Diemžēl ilgi priecāties par atjaunoto ēku nebija lemts. Kāds bija uzskatījis par pieņemamu un vajadzīgu uz tikko renovētās ēkas ar krāsas baloniņu atstāt 'autogrāfu' visa pirmā ēkas stāva garumā.
Es ļoti mīlu savu pilsētu, tostarp apkārtni, kurā mana ģimene dzīvo jau vairāk nekā 200 gadus, tāpēc esmu vīlies vandāļu darbībās, kas man nešķiet attaisnojamas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
