Foto: LETA
Ērgļu pašvaldība Latvijai pasniegusi savdabīgu dāvanu simtgadē. Dāvana rēgojas domes mājas lapas redzamākajā vietā. Tas ir aicinājums 30. novembrī piedalīties Braku meža ūtrupē. Izsoles datums no 14. novembra uz mēneša beigām pārcelts tikai 12. novembrī, kad izrādījies, ka Ērgļu dome, vai nu ar gudru ziņu, vai paviršas steigas dēļ savus nolūkus nav saskaņojusi ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Tomēr izskatās, ka piecu valdošo ērglēniešu apņemšanos steidzīgi pārdot "nekam nederīgo, nekopto, novecojušo, mirušo, bīstamo, nesmuko, neainavisko utt. mežu" neiedragās nedz četri šīs pašas domes opozicionāri, nedz Indrānu ošu apžēlošanas lūdzēja režisore Māra Ķimele, nedz "Rūdolfa mantojuma" aktīvais aizstāvis Ērgļos, dabas žurnālists Māris Olte.

Pat postaments ar krievu tanku, kas pilsētiņu rotājis visus okupācijas gadus, ja atgrieztos un blieztu pa Brakiem, Ērgļu priekšstāvju vairākuma viedokli droši vien nemainītu. Likme ir 84 000 eiro vai nedaudz vairāk, ja izsolē veiksies, un droši vien veiksies. Pat manu privāto meža īpašumu, kas atrodas nemaz ne tik tālu no gāganu karu apņemtajiem Brakiem, kāds kokrūpnieks tikko piedāvājās nopirkt un, kas interesantākais, – samaksāt "skaidrā naudā", tik uzmācīgi, ka sāku domāt, vai tādu pašu "skaidras naudas" piedāvājumu viņš neizteiks arī Ērgļu pašvaldībai.

Lai nu kā, bet par gūtajiem labumiem vai vismaz daļu no tiem Ērgļu dome solījusi celt Braku darbiniekiem un krājumam nepieciešamo administrācijas ēku. Tādēļ sava īpašuma pārvēršanu celmainē vismaz publiski atbalstījusi arī muzeja vadītāja. Saprotams. Ja viņa domes valdošajiem nepiekristu, tik un tā vietvaras karavāna dotos tālāk, bet Blaumaņa mantojuma glabātāji saņemtu sukas vai tiktu atlaisti.

Tikpat saprotams arī mežu pētīšanas institūta "Silava" ekspertes slēdziens, ko viņnedēļ televīzijas raisījumā "Kultūršoks" kā galveno Braku kailciršu pamatojumu daudzināja Ērgļu domes priekšsēdētājs Guntars Velcis: "Jācērt ar steigu!"

Mežu industrija mežzinātniekiem algu maksā par pētījumiem, kas ļauj pēc iespējas drīzāk iegūt brangāku koksnes ražu, un tur nebūtu nekā peļama, ja mēs nerunātu par "Blaumaņa mežu", kas Braku apkaimē gadu desmitiem audzis "nevis makam", bet Blaumaņa piemiņai un apmeklētāju priekam. Ciršanas atbalstītāju spriedelējumi, ka šādas kokaudzes rakstnieka dzīves laikā "nemaz nav bijis", skan līdzvērtīgi apgalvojumam, ka Krievijas impērijā dzimušam latviešu klasiķim nav nekāda sakara ar mūsdienu neatkarīgo Latviju un brīvo latviešu tautu.

Braku meža izķiņķelēšana un izlases cirsmu nievāšana liek aizdomāties arī par to, ka mazā Ērgļu pašvaldība, savas pastāvēšanas laikā nespēdama rast nieka 60 000 eiro tiešo funkciju veikšanai, nekopdama piepeši tik "nesakopto" teritoriju, kā arī neremontēdama leģendāri bedraino galveno ielu iepretim glaunajam domnieku miteklim, ir pierādījusi hronisku mazspēju jeb bankrotējusi. Tas ir vēl viens arguments, kādēļ jaunajai Saeimai un valdībai nekavējoties jāķeras pie stipri novilcinātās administratīvās reformas un sīko novadu apvienošanas.

Vēl jo vairāk tādēļ, ka pēdējā laikā ar valsts attīstības interesēm konfliktējuši ne tikai Ērgļu deputāti. Publicists Vilis Seleckis "Delfi" jau rakstījis par "vistu kariem" jeb daudzsološas olu fabrikas projekta degradētā teritorijā un pārnovadu vēja parka idejas taranēšanu Tukuma domē.

Nupat Pļaviņu novada mājaslapā ieraudzīju, manuprāt, tikpat bezatbildīgu un provokatīvu Pļaviņu domes aicinājumu iedzīvotājiem balsot par pašvaldībai piederoša un, galu galā, pašas pašvaldības nolaista, gadiem "neievērota" īpašuma Daugavas ielā 43 nojaukšanu. Pie aicinājuma tikai noklusēts, ka avārijas stāvoklī novestajam Pļaviņu namam ir vietējās nozīmes pieminekļa statuss, ka iepriekšējais domes sasaukums tā atjaunošanas būvprojekta izstrādāšanai iztērējis gandrīz 20 000 eiro. Un ne velti.

Pagājušajā gadsimtā celtā Stukmaņu slaveno liķieru fabrikas ēka ir viena no retajām, kas saglabājusies pēc vērienīgās Pļaviņu vēsturiskās apbūves demolēšanas komunisma alias V.I. Ļeņina Pļaviņu HES celtniecības laikā sešdesmitajos gados. Tajā 1919. gadā lielinieku valdība turējusi teroram nolemtos, bet pēc lielinieku padzīšanas atradies Latgales divīzijas štābs, Pļaviņu valde un citas pašvaldības iestādes, pēcāk skola, pēcāk apģērbu fabrikas filiāle. Piesātināta ar Pļaviņu un Latvijas vēsturi, izglābusies no iznīcības tāpat kā mēs. Tad paši to nojauksim? Paši degradēsim un iznīcināsim tikko kā par nacionālo dārgumu atzīto Braku ainavu?

Zinu, ka 30. novembrī Braku meža izsoles laikā vismaz daži nevienaldzīgi pilsoņi pret to piketēs pie Ērgļu domes ēkas. Vai ar garu vēl var ko iesākt pret "vistu karu"?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!