Vērojams interesants fenomens: it kā loģiski būtu, ja ar katru nedēļu, iedzīvotājiem arvien vairāk interesējoties un medijiem rakstot par katru jauno megaprojektu, visi kļūtu arvien labāk informēti. Te notiek pretējais: ja palasām Viļa Selecka rakstu "Mums neko nevajag jeb 'vistu kari' Tukumā" (1) tepat "Delfi" Versijās, tad redzams, ka klāt nāk vienīgi dezinformācija: tur, kur viedokļa autors mēģina atsaukties uz jelkādiem faktiem, viņam vai nu to nav, vai jau ir noskaidrojies, ka fakti liecina par pretējo.
No valsts zemes tīkojumiem uz pašvaldības zemes iegūšanu
Kad čaulas kompānijas pazīmēm atbilstošā SIA "Gallusman" (apgrozījums 2015., 2016., 2017. gadā nulle, darbinieku skaits nulle, piederošo aktīvu kopvērtība nulle, statūtkapitāls veseli trīs tūkstoši eiro, reģistrācijas vieta – sveša adrese Tīnūžos, 89% kapitāldaļu pieder ofšoram) paziņoja, ka gribot būvēt milzu ražotni Valkas tuvumā, atklājās, ka tā nav gatava investēt naudu. Toties pieprasīja iedot valsts zemi, uz kuras – sagadīšanās pēc – aug mežs. Nocērtot mežu it kā ražotnes būvēšanas vietā, uzreiz varētu iegūt vairāku simtu tūkstošu eiro peļņu.
Protams, valsts viņiem zemi tāpat vien neiedeva, tāpēc atteikuma saņemšanas brīdī sākās konspirāciju teoriju skandēšana, ka valsts it kā negribot, lai tiktu radīta konkurence jau esošajiem putnu gaļas un olu ražotājiem. (2) Jau strādājošie ražotāji, starp citu, savas fermas un ražotnes uzbūvējuši vai modernizējuši bez nekāda valsts atbalsta, tālab mākslīga atbalsta iedošana jaunam konkurentam tirgū būtu Konkurences likuma pārkāpums.
Kad Valkā neizdevās, "Gallusman" meklēja dzirdīgas ausis Tukumā un atrada tās nu jau bijušā vicemēra Aivara Volfa personā. Jaunsātu pagastā pie Abavniekiem Tukuma novada dome virzīja privatizācijai 90 hektārus lielu pašvaldības zemesgabalu, uzrakstot izsoles nolikumu tādā veidā, lai tam varētu kvalificēties tikai viens vienīgs pretendents. (3)
Lauksaimniecības zeme apkārt maksā 3000 līdz 4000 eiro hektārā, bet te sākumcena bija plānota zem 800 eiro hektārā! Turklāt brīdī, kad sacēlās ažiotāža medijos un tomēr pieteicās vēl divi pretendenti, Tukuma dome nolēma atsaukt izsoli mazāk nekā 24 stundas pirms tās norises, jo "vēlamais" pretendents tomēr nobijās un atsauca dalību. (4) Turklāt līdz izsolei izrādījās, ka konkrētajam zemesgabalam apakšā esot vēl 383 tūkstoši tonnu grants un smilts, tālab izsolē negaidīti gribēja piedalīties divi grantsbedru izstrādātāji. Tātad, ja Valkas pusē valsts zemei līdzi nāca vēl mežs, šeit līdzi nāktu derīgie izrakteņi.
Iedzīvotāji pēkšņi uzzina, ka viņiem blakus atļauta smagā un ķīmiskā rūpniecība
Jaunsātu un Abavnieku gadījumā brīdī, kad notika sabiedriskā apspriešana, sākoties "Gallusman" pasūtītajam ietekmes uz vidi novērtējumam, iedzīvotāji uzzināja: kādā brīdī pēc tam, kad pagastu 2009. gadā pievienoja Tukuma novadam, lauksaimniecības zeme esot transformēta rūpniecības teritorijā, uz kuras paredzēta smagā un ķīmiskā rūpniecība. Neviens nezināja, kurā brīdī tas noticis, un par kaut kad notikušu transformāciju no lauksaimniecības uz smagās un ķīmiskās rūpniecības zemi nezināja pat Daiga Reča, kas agrāk strādāja Jaunsātu pagasta vadībā, bet tagad ievēlēta Tukuma novada domē.
Turklāt, kā sapulcē pastāstīja Aivars Volfs, pašvaldība centīšoties panākt, ka ceļi uz jauno objektu tiktu noasfaltēti par pašvaldības vai valsts naudu. Daiga Reča, visiem dzirdot, komentēja tā: "Kad iedzīvotāji prasa beidzot noasfaltēt vismaz vienu grantētu ceļu, lai var izbraukt līdz Ventspils šosejai, tad 30 gadus gaidām. Kad parādās viens privātuzņēmums, tad uzreiz gatavi to darīt par nodokļu maksātāju naudu."
Vilis Seleckis raksta šādi: "Kur būvē, atver ražotnes, tur ieplūst līdzekļi pašvaldības budžetā, var uzturēt skolas, labot ceļus utt." Pilnīgi pareizi. Bet, ja Vilis Seleckis būtu papūlējies ierasties uz kādu no sapulcēm Tukuma novadā, tad redzētu, ka šeit tiek plānots tieši pretējais: par labu privātam komersantam plāno asfaltēt ceļus, bet ne par labu tiem, kas jau gadiem ir maksājuši nodokļus!
"Investors" nespēj uzrādīt nevienu dokumentu vai līdzekļus
Sabiedriskajā apspriešanā aicināju "Gallusman" vadītāju Arni Veinbergu uzrādīt, no kurienes firmiņai ar 3000 eiro statūtkapitālu ir 45, 50, 60 vai pat 85 miljoni eiro vistu fermas un olu ceha, jaunputnu novietņu, inkubatora, putnu barības ceha, milzu attīrīšanas iekārtu utt. izbūvei. "Gallusman" nespēja uzrādīt ne bankas garantiju, ne kredītlīnijas esamību, ne saistību rakstu no mātesuzņēmuma "Ovostar", ka nauda būs, un pat ne dokumentu, kas apliecinātu, ka "Gallusman" tiešām ir tiesības Latvijā pārstāvēt Ukrainas investorus.
Bet jautājums par nepieciešamību Latvijā vispār būvēt olu ražotni rodas tāpēc, ka Ukraina beidzot noslēgusi Eiropas asociācijas līgumu (to pašu, kura neparakstīšanas dēļ pirms pieciem gadiem sākās Eiromaidana revolūcija un tika padzīts prezidents Janukovičs) un jau otro gadu Ukrainas precei ir atvērts Eiropas tirgus. Ukrainas olas jau tagad dažkārt redzamas mūsu veikalos. Ukrainā ražošanai ir un vienmēr būs zemākas elektrības cenas (valstij pieder savas AES), zemākas būs putnu barības izmaksas (dienvidu melnzemē graudus var izaudzēt daudz lētāk nekā mūsu drēgnajā klimatā), arī darbaspēks vēl ilgi būs lētāks nekā pie mums. Kur loģika būvēt milzu ražotni pie mums, ja Ukrainā tas ir lētāk un ilgtspējīgāk, turklāt starp ES un Ukrainu abpusēji ir noņemtas tarifu barjeras? (5) "Gallusman" uz to nespēja atbildēt.
Tā vietā Arnis Veinbergs paziņoja, ka vēl viņa uzņēmums runājot ar Madlienu Ogres novadā un vienlaikus Inčukalna novadu par vismaz 36 hektāru iegūšanu. (6)
Ko maina vēja ģeneratori? Ne tikai ainavu, bet arī vietējo politiku
Otra aktuāla sāpe šajos novados – plāns būvēt 270 metrus augstus vēja ģeneratorus, skaitā ap pussimtam. Te tikšot ieguldīti 250 miljoni, un šoreiz laikam tiešām aiz vietējās firmas stāv liels Zviedrijas uzņēmums, kurš gatavs ražot strāvu par reālajām izmaksām, nepretendējot uz OIK shēmām.
Izklausās izcili. Bet pret to savākti jau gandrīz 10 tūkstoši (!) parakstu.
Kādi tad ir iedzīvotāju argumenti? Vai varam pārmest iedzīvotājiem iracionālu ņemšanos, ka tiem "nepatīkot buldozera krāsa"? Lūk, ko citā tautas sapulcē deputātiem skaidrojuši iedzīvotāji: patlaban laukos un pakalnos starp Pienavu, Džūksti un Dobeli notiek aktīva lauksaimniecība, strādā gan vietējie zemnieki, gan zemes iznomātāji, un ar latvāņiem aizlaistu pleķi te grūti sameklēt. Visi maksā nodokļus, ir darbs. Turpretī, uzbūvējot uz šiem laukiem vēja ģeneratorus, pazudīs vietējās darbvietas lauksaimniecībā, bet ģeneratori jaunas darbvietas nerada – būvniecību un apkopi veic augsti specializētas firmas, kas nav vietējās. Tagad peļņa no lauksaimniecības, cik nu tāda ir, paliek vietējo zemnieku kabatās. Ārzemniekiem piederoši ģeneratori radīs peļņu, kas aizplūdīs uz Zviedrijas mātesuzņēmumu. Tas nav vienīgais iebildums, kāds iedzīvotājiem radies, bet tas ir arguments, kuru grūti apiet.
Vietējais laikraksts "NTZ" ziņo par sabiedrisko apspriešanu: iedzīvotāji skaļi smējušies un aplaudējuši, izdzirdot, ka vēja ģeneratoru parks gadā došot tikai 30 tūkstošus klāt pie nodokļiem pašvaldības budžetā. "Mēs varam šo naudu samest," teikuši iedzīvotāji, tēvzeme tādēļ neesot jāpārdod. Turklāt aprēķinā nav ietverts samazinājums no tiem nodokļiem, kurus tagad dod lauksaimnieciskā ražošana, un nav ietverts kaitējums, ko pagasta ceļiem nodarīs vismaz 50 tūkstošu tonnu dzelzsbetona pievešana, lai izbūvētu pamatnes šiem rekorda izmēru ģeneratoriem. (7)
Tāpēc Aivars Volfs vairs nav Tukuma vicemērs. Viņa vietā iecelts Agris Zvaigzneskalns, kas bija viens no daudzajiem shēmu kritiķiem. Pamatojums ārkārtas sēdes sasaukšanai un vicemēra nomaiņai atrodams LETĀ: "Par shēmu lobēšanu Volfs jāatstādina." (8) Tas ir noticis.
Savukārt Vilim Seleckim un citiem, kas grib izteikt viedokli, beidzot jāiemācās: pirms rakstīt liesmainus komentārus, ir jāuzzina fakti! Jāatnāk uz sabiedrisko apspriešanu! Jāpaskatās, ko citi izdarījuši! Citādi iznāk kā šoreiz, kad teju ikviens raksta fragments, kas atsaucas it kā uz faktiem, ir pilnībā nepatiess. Piemēram, tiek apspriests, ka "potenciālais vistu ražotnes būvnieks esot blēdīgs, neuzticams, pārstāvot čaulas firmu, nevis nopietnu investoru. Iespējams, ka taisnība. Taču to visu var pārbaudīt kompetentas valsts iestādes. Kāpēc jāceļ troksnis, pirms noskaidrota patiesība?". Lieta tāda, ka šoreiz patiesība IR noskaidrota, un to kā reiz izdarīja kompetentā valsts iestāde – šajā gadījumā VARAM, kur jautājums bija pacelts līdz pat ministra līmenim, un sekoja attiecīgi iesniegumi tiesībsargājošām institūcijām. Valsts kontrole arī devusi iznīcinošu atzinumu. (9) Un citreiz ikvienam no mums der uzmanīties, pirms apsaukāt 90 hektārus tīras, nepiesārņotas, auglīgas zemes, kuras vienā galā turklāt vēl atrodas publiska peldvieta, par "degradētu teritoriju".
Kam interesē, te būs video ar "Gallusman" atbildēm un iedzīvotāju debatēm. Labi, ka paķērām līdzi kameru. https://www.youtube.com/watch?v=qyMK0rScefY&feature=youtu.be
Avoti:
(2) https://pietiek.com/raksti/zemkopibas_ministrija_bremze_60_miljonu_eiro_investiciju_iepludi_latvija
(3) https://www.tukums.lv/images/stories/2018.gads/Komitejas/Jūlijs/suvk7-18.pdf
(7) http://www.ntz.lv/aktuali-2/iedzivotaji-iestajas-pret-veja-parku/
(8) Pārmetot uzņēmēju interešu lobēšanu, Tukuma novada domes opozīcija aicina no amata atcelt mēra vietnieku Volfu. LETA, 5. novembris.
(9) Valsts kontroles tēzes citētas šeit: https://pietiek.com/raksti/tukuma_grandiozas_olu_fabrikas_projekts_aizvien_vairak_izskatas_pec_vienkarsas_aferas