Foto: Reuters/Scanpix
2018. gada 18. oktobrī portālā "Delfi.lv" publicētajā rakstā "VK lūdz KNAB izvērtēt Ventspils pašvaldības un ''Ventspils naftas' termināla' darījumu" iekļauts Valsts kontroles izplatītais paziņojums par atzinumu attiecībā uz Latvijas Republikas 2017. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem, neiekļaujot Ventspils pilsētas pašvaldības pozīciju šajā jautājumā.

Ventspils pilsētas dome uzskata, ka loģiskās viedokļu atšķirības starp Ventspils pašvaldību un Valsts kontroli radušās dēļ neskaidriem likumiem attiecībā uz ieņēmumu grāmatošanu.

Ņemot vērā, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka "Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem [..]", kā arī ņemot vērā, ka Valsts kontroles un Ventspils pilsētas domes viedokļi atšķiras, lūdzam publicēt arī Ventspils pilsētas domes viedokli (Pielikumā Nr.2) un viedokļu daudzveidības principu īstenot arī turpmāk.

Pielikumā:

1. 18.10.2018. portālā "Delfi.lv" publicētais raksts "VK lūdz KNAB izvērtēt Ventspils pašvaldības un ''Ventspils naftas' termināla' darījumu".

2. Ventspils pilsētas domes publiskais viedoklis par loģiskām viedokļu atšķirībām starp Ventspils pašvaldību un Valsts kontroli attiecībā uz ieņēmumu grāmatošanu.

VK lūdz KNAB izvērtēt Ventspils pašvaldības un 'Ventspils naftas' termināla' darījumu

LETA | 18. oktobris 2018 12:48

Valsts kontrole (VK) lūgusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Finanšu ministriju (FM) izvērtēt Ventspils pašvaldības un SIA ""Ventspils nafta" termināls" pērn veikto 2,5 miljonu eiro darījumu, norādīts VK revīzijā par 2017. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

Ventspils pašvaldības konsolidētajā 2017. gada pārskatā ziedojumu un dāvinājumu daļā ir uzrādīti ieņēmumi 2,5 miljonu eiro apmērā no ""Ventspils naftas" termināla", kas likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē nav neiesaistīta persona.

Saskaņā ar pašvaldības sniegto informāciju, pašvaldība šos ieņēmumus neatzīst kā ziedojumus, lai arī tā uzskaita. Pašvaldība 2017. gadā no uzņēmuma ir saņēmusi 2 501 500 eiro, kas bija paredzēti pasākumiem saistībā ar iedzīvotāju sociālo apstākļu un veselības aizsardzības uzlabošanu, pilsētas labiekārtošanai un infrastruktūras attīstībai, izglītības, kultūras, veselīga dzīvesveida un sporta pasākumu norisei un pieejamībai plašākai sabiedrībai, tūrisma veicināšanai, vides aizsardzības projektiem, kā arī komercdarbības attīstībai Ventspilī un Jūras svētkiem.

VK norāda, ka pārskata gadā puses viena pret otru bija iesaistītas tiesiskā strīdā par 2003. gada 19. septembrī starp domi un ""Ventspils naftas" termināla" noslēgtā līguma par naftas un naftas produktu transportēšanu caur pilsētas teritoriju izbeigšanu. Taču ar 2017. gada 21. jūnija Administratīvās tiesas Liepājas tiesu nama lēmumu tiesvedība izbeigta.

Uzņēmuma maksājumi 2,5 miljonu eiro apmērā, kas pašvaldības pārskatos klasificēti kā ziedojumi, veikti, atsaucoties uz 2017.gada 18. maija vienošanos starp domi un terminālu. Vienošanās paredz, ka ""Ventspils nafta" termināls" 2017. gadā pārskaitīs domei līdzekļus konkrētā apmērā, kas izlietojami noteiktiem mērķiem, bet dome pildīs pienākumus attiecībā uz uzņēmumu. Iepazīstoties ar vienošanās tekstu, valsts revidenti neguva pārliecību, ka līgums, uz kura pamata veikti maksājumi ziedojumos un pašvaldība saņēmusi līdzekļus, un tā noslēgšanas process atbilst likumā noteiktām prasībām.

Pašvaldības pieaicināts zvērināts revidents nav iebildis tam, ka pašvaldība maksājumus klasificējusi kā ziedojumus, un vienlaikus nav pārbaudījis šo maksājumu saņemšanas likumību atbilstoši ziedojumu ierobežojumiem. Zvērināts revidents ne savā atzinumā, ne ziņojumā vadībai neko nav norādījis par darījuma atbilstību likuma prasībām, neskatoties uz to, ka šis darījums ir virs revidenta noteiktā būtiskuma, norāda VK.

Lai izvērtētu ziedojumu tiesiskumu un darījumu ekonomisko būtību, kā arī gūtu pārliecību par to, ka vienošanās noslēgta un apstiprināta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, VK pašvaldībai pieprasīja papildu informāciju un skaidrojumu par ziedojumu budžetā iekļauto darījumu. Dome savā atbildē raksta, ka starp to un starp to un uzņēmumu noslēgtā vienošanās nav ziedošanas līgums un uz tās pamata veiktais maksājums nav ziedojums. Domē uzskata, ka vienošanās ir brīvprātīga vides vienošanās, kas ir īpašs publisko tiesību līguma veids, kurš reglamentēts Vides aizsardzības likumā. Pašvaldība, skaidrojot brīvprātīgas vides vienošanās būtību, atsaucas uz Vides aizsardzības likumā noteiktajām valsts iestāžu tiesībām noslēgt šādas vienošanās un norāda atšķirības starp ziedojuma līgumu un vides vienošanos.

Izvērtējot domes skaidrojumu, VK secinājusi, ka pašvaldība ziedojumu un dāvinājumu budžetā un konsolidētā budžetā ziedojumiem atbilstošā ieņēmumu kodā ir nepareizi uzrādījusi saņemtos maksājumus 2,5 miljonu eiro apmērā un attiecīgi maksājumam atbilstošā budžeta ieņēmumu daļā nav uzrādījusi šos ieņēmumus, kā rezultātā pastāv risks, ka budžeta pārskatos iekļautā informācija nav atbilstoši klasificēta. Tāpat, vērtējot no termināla saņemtos finanšu līdzekļus Vides aizsardzības likuma izpratnē, nav gūta pārliecība par saņemto finanšu līdzekļu izlietojuma mērķa atbilstību likumā noteiktajam, kā arī par maksājumu apmēra pamatojumu. Tāpēc darījuma izvērtēšanai būtu nepieciešams Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas skaidrojums.

VK norāda, ka, ņemot vērā pretrunīgo informāciju par pašvaldības darījumu ar uzņēmumu, pastāv risks, ka pašvaldība saņēmusi ziedojumus, neievērojot likuma ierobežojumus vai arī pašvaldība gada pārskatā neatbilstoši klasificējusi ieņēmumus. Tāpēc jautājums izvērtēšanai nodots KNAB, bet FM lūgts skaidrojums, vai šādi ieņēmumi ir pieļaujami, kā tie uzrādāmi budžetu pārskatos, vai, iespējams, ir nepieciešams pilnveidot ieņēmumu klasifikāciju.

Pielikums Nr. 2.

INFORMĀCIJA PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻIEM

2018.gada 19.oktobrī

Neskaidri likumi attiecībā uz ieņēmumu grāmatošanu rada loģiskas viedokļu atšķirības starp Ventspils pašvaldību un Valsts kontroli

Valsts kontrole publicējusi atzinumu ar ieteikumiem "Par Latvijas Republikas 2017.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem", tai skaitā par Ventspils pilsētas pašvaldības 2017. gada budžeta izpildi.

No atzinuma secināms, ka neskaidro normatīvo aktu dēļ starp Ventspils pilsētas pašvaldību un Valsts kontroli ir viedokļu dažādība, kā iegrāmatot vienošanās starp Ventspils pilsētas domi un SIA ""Ventspils naftas" termināls" rezultātā no SIA ""Ventspils naftas" termināls" pašvaldībai samaksātos 2,5 milj. eiro.

Pašvaldība vērš uzmanību, ka starptautiskais auditors piekrīt, ka darījums starp Ventspils pilsētas domi un SIA ""Ventspils naftas" termināls" ir nevis ziedojums, bet gan brīvprātīga vides vienošanās.

Jāņem vērā, ka šādas attiecības starp pašvaldību un komersantu Latvijas Republikas likumi skaidri nedefinē, līdz ar to ir loģiska viedokļu dažādība. To apliecina arī apstāklis, ka Valsts kontrole, atšķirībā no citiem konstatējumiem, nav norādījusi kurā budžetā pozīcijā šie ieņēmumi ir jāuzskaita. Savukārt, skaidrot likumu var tikai likumdevējs, nevis valsts pārvaldes institūcijas.

Jāatzīmē, ka iepriekš minētā – 2017. gadā noslēgtā vienošanās ir pēctecīga 2003. gadā noslēgtajam līgumam. Neraugoties uz to, ka Ventspils pilsētas pašvaldība ik gadu bijusi Valsts Kontroles pārbaudāmo pašvaldību izlasē, tomēr iepriekš iebildumi attiecībā uz vienošanās klasifikāciju un saturu nav saņemti.

Ventspils pilsētas iedzīvotājiem vienošanās ir sniegusi ievērojamu labumu – no pašvaldības puses vienošanās noslēgta nolūkā atbalstīt Ventspils pilsētas pašvaldības plānotos pasākumus saistībā ar vides aizsardzības projektu īstenošanu, Ventspils pilsētas iedzīvotāju sociālo apstākļu, veselības aizsardzības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos, pilsētas teritorijas labiekārtošanu un infrastruktūras attīstību, izglītības, kultūras, veselīga dzīvesveida un sporta pasākumu pieejamību plašākai sabiedrībai, tūrisma veicināšanu, kā arī komercdarbības attīstību Ventspilī.

Nav ne mazāko šaubu, ka no SIA "Ventspils nafta" termināls" saņemtie līdzekļi ir ieguldīti ventspilnieku interesēs un labklājības uzlabošanā, tāpat nav šaubu, ka strīds par to, kā kura persona traktē neskaidru likumu par ieņēmumu grāmatošanu, šos ventspilnieku ieguvumus nemazina.

Priekšsēdētāja 1.vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!