Foto: Saeimas administrācija
Saeimas budžets ik gadu ir vidēji 20 miljoni eiro. Pārsteidzošā kārtā šīs summas izmantošanas likumību un lietderību nosaka un pārbauda pati Saeima! Parasti publiskā sektora institūciju revīzijas Latvijā veic Valsts kontrole – tām ir pakļautas visas valsts un pašvaldību institūcijas. Vienīgais izņēmums ir Saeima, kuru pašlaik Valsts kontrole nedrīkst revidēt.

Biedrība "Sabiedrība par atklātību – Delna" ("Delna") 2012. gadā portālā www.manabalss.lv izveidoja iniciatīvu PUBLISKU REVĪZIJU SAEIMAS BUDŽETAM!, un šodien to ir parakstījuši 10736 iedzīvotāji. "Delna" kā vienu no risinājumiem ieteica veikt izmaiņas Saeimas kārtības rullī un Valsts kontroles likumā, uzticot Saeimas budžeta revīziju Valsts kontrolei. Savākto parakstu daudzums liecina, ka sabiedrība nav apmierināta ar līdzšinējo kārtību un pieprasa lielāku atklātību par Saeimas tēriņiem. "Delnas" uzdevums ir savāktos parakstus iesniegt Saeimā, savukārt deputātu uzdevums ir ieklausīties sabiedrības neapmierinātībā.

Kas neapmierina sabiedrību?

Saeimas budžeta revīzijas kārtība Latvijā izveidojusies vēsturiski un tiek pamatota ar argumentu, ka parlaments kā hierarhiski augstākā iestāde nevar tikt pārbaudīts no zemāk esošu iestāžu puses. Tas nozīmē, ka pašlaik Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija caur publisko iepirkumu piesaista ārējus revidentus, kas veic Saeimas finanšu revīziju. Šādi veiktas revīzijas pārskats ir daudz šaurāks nekā Valsts kontroles revīzijas pārskati, kas bez finanšu revīzijas īsteno arī likumības un lietderības revīziju. Šobrīd Saeima ir pakļauta tikai finanšu revīzijai, bet tēriņu likumības un lietderības revīzija netiek veikta.

Saeimā katra gada otrajā pusē tiek plānots nākamā gada Saeimas budžets. Saeimas budžeta faktiskā izpilde no 2014. gada nav pārsniegusi likumā apstiprināto summu, tomēr, no sabiedrības interešu viedokļa raugoties, ikvienam nodokļu maksātājam ir svarīgi zināt, cik lietderīgi Saeimas budžets ir tērēts un cik saprātīgi tas jau no paša sākuma plānots. Diemžēl detalizētā apjomā sabiedrība līdz šim nav spējusi no Saeimas iegūt ziņas par budžetu un tā veidošanu. Saeimas mājaslapā ir pieejami vien vispārīgi pārskati par budžeta kategorijām, taču nav iespējams uzzināt detalizētu informāciju, piemēram, cik Saeima gadā tērē sava autoparka uzturēšanai un cik izmaksas ir lietderīgas.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 185. panta pirmo daļu Saeimas grāmatvedību, izdevumu lietderību, likumību un gada pārskatus pārbauda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Turklāt šī paša panta otrajā daļā ir minēts, ka pārskata gada laikā Publisko izdevumu un revīzijas komisija plāno un veic finanšu posteņu revīziju izlases kārtībā Saeimas saimniecībā. Iepriekš minētās izlases revīzijas Saeimas struktūrvienībās veica zvērināti revidenti, kas izraudzīti saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu.

Taču pastāvošā kārtība nenodrošina atklātību – sabiedrībai nav pieejama detalizēta informācija par revīzijas uzdevumu. No Saeimas mājaslapā publicētā iepirkuma līguma1 priekšmeta var secināt, ka informācija par revīzijas uzdevumu iekļauta līguma pielikumā Nr. 2 "Tehniskā specifikācija". Taču pielikums nav publicēts.

Prasības pēc lielākas atklātības par Saeimas budžetu publiski izskanējušas vairākkārt. 2013. gadā raidījums "De facto"2 kā vienu no galvenajiem iemesliem par labu Valsts kontroles auditam saredzēja to, ka revidents pārliecinātos, ka pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Saeimas finansiālo stāvokli.

Saeimas revidenta jautājums ir politiska izšķiršanās. Vairums deputātu 2013. gadā nostājās pret Valsts kontroles tiesībām veikt revīziju Saeimā, to pamatojot ar vēsturisku aizliegumu, interešu konfliktu un iestāžu hierarhijas uzbūvi. Eksperts likumdošanas un juridiskajos jautājumos Edgars Pastars tolaik publiski skaidroja: "Ja mēs skatāmies mūsdienās, tad tādu principiālu, juridisku šķēršļu tam, ka tur būtu interešu konflikts, nav, bet ir daudz nianšu."

Kas veic revīziju citu valstu parlamentos?

Valsts izveidota augstākās revīzijas iestāde veic parlamenta revīzijas lielā daļā Eiropas Savienības valstu un tādās valstīs kā ASV un Austrālija. No "Delnas" aplūkotajām 18 Eiropas Savienības un Rietumu demokrātijas saimei piederošajām valstīm tikai Latvija, Kanāda un Nīderlande atšķiras ar to, ka valsts izveidota augstākā revīzijas iestāde neveic revīziju valsts parlamentā.

Valstu likumos pilnvarotie parlamentu revidenti norādīti tabulā. Latvijas gadījumā Saeimas revīziju saskaņā ar kārtības rulli veic Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Gadījumā, ja šī komisija piesaista zvērinātu revidentu, kas veic izlases revīziju, tas nemaina faktu, ka no likuma izrietošais revīzijas pienākums piekrīt iepriekš minētajai komisijai. Pārējo valstu revīzijas procesi ir aplūkoti pēc analoģiska principa.

PARLAMENTU REVIDENTI
ValstsValsts kontroleZvērināts revidentsParlamenta komisija
ASV
Austrālija
Beļģija
Dānija
Francija?
Igaunija
Islande
Itālija
Kanāda
Latvija
Lielbritānija
Lietuva
Nīderlande
Norvēģija
Polija
SlovēnijaDaļēji
Somija
Vācija
Zviedrija

Kāpēc Valsts kontrole ir labākā iestāde Saeimas budžeta revīzijas veikšanai?

Latvijas Republikas Satversmes VII nodaļā noteikts, ka Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde. Valsts kontrolierus ieceļ un apstiprina amatā tādā pašā kārtībā kā tiesnešus, bet tikai uz noteiktu laiku, kurā viņus var atcelt no amata vienīgi uz tiesas sprieduma pamata. Ja Valsts kontrole veiktu revīziju Saeimas budžetam, nodokļu maksātāji redzētu argumentētu un izvērtētu atskaiti par līdzekļu izlietojumu un to lietderīgumu, jo Valsts kontroles ziņojumi būtu publiski pieejami. Turklāt Valsts kontroles revīzijas atzinums atvieglotu Saeimas darbu, palīdzot uzlabot līdzekļu izlietošanas efektivitāti.

Valsts kontrole īsteno trīs veidu revīzijas, kas palīdz noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanā. Finanšu revīzijas ietvaros veic pārbaudes par finanšu pārskatiem, lietderības revīzijas ietvaros – par darbības ekonomiskumu, efektivitāti un produktivitāti, savukārt likumības revīzijas ietvaros pārbauda darījumu un darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un plānotajiem rezultātiem.3

Politiķu argumenti pret Valsts kontroles revīziju Saeimā bieži tiek pamatoti ar to, ka Saeima ievēlē amatā valsts kontrolieri, tāpēc tas var radīt interešu konfliktu vai nepareizu hierarhijas uzbūvi. Taču Saeima, līdzīgi kā valsts kontrolieri, apstiprina amatā arī tiesībsargu, tiesnešus vai Satversmes tiesas tiesnešus. Ņemot vērā šo amatu neatkarības principus un pakļaušanos vienīgi likumam, arī šeit var rasties situācijas, ka pieņemtie lēmumi ietekmē Saeimas darbu. Saeima ievēlē arī Valsts prezidentu, bet vai tas liedz Valsts prezidentam ierosināt Saeimas atlaišanu, nosūtīt likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai, apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem un īstenot citas Satversmē garantētās tiesības, kas tiešā mērā attiecas uz Saeimas darbu?

Ņemot vērā, ka šobrīd 10 736 iedzīvotāji ir pievienojušies "Delnas" iniciatīvai, jaunievēlētajiem 13. Saeimas deputātiem būtu jāapsver savi prioritārie darbi. Nav iemeslu, kāpēc Satversmē ierakstītā Valsts kontrole, kas ir neatkarīga koleģiāla iestāde, nevarētu veikt revīziju Saeimā, tāpat nav iemeslu, kāpēc viens no pirmajiem Saeimas darbiem nevarētu būt atbilstošu izmaiņu veikšana. Vai nebūtu pareizāk Saeimas budžeta izmantošanas likumību un lietderību pārbaudīt nevis pašai Saeimai, bet kompetentai, neatkarīgai iestādei?

1 Līgums Nr. 722.1.12/3-103-12/17 "Latvijas Republikas Saeimas 2017. gada un 2018. gada finanšu pārskata revīzijas pakalpojumi". Pieejams: http://www.saeima.lv/files/purchases/f59cc647-d427-444e-b0fb-cef463a4f7ba.pdf

2https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/deputati-nevelas-lai-valsts-kontrole-audite-saeimu.a23/

3Revīziju veidi. Pieejams: http://www.lrvk.gov.lv/reviziju-rezultati/kas-ir-revizija/reviziju-veidi/#_ftnref1 [Aplūkots 2018. gada 23. oktobrī]

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!