Ir daudz cilvēku vecumā pēc 20, kuri vairs nesamierinās ar to veselības un darbaspēju stāvokli, kas viņiem ir "pēc noklusējuma", un nodarbojas ar tiešām pareizām lietām. Visi, kuri mērķtiecīgi rūpējas par sevi, negrābstās virspusēji pa sīkumiem, bet iet dziļumā – t.i. nodarbojas ar biohakingu, kādā brīdī tiek pārsteigti ar fenomenu, kas ir pretējs Deja Vu.
To piedzīvot ir tikpat saviļņojoši, kā pēc četrarpus mēnešu drosmīgas airēšanas okeānā uzgrūsties Dienvidamerikai, un tas saucas Vuja De. Tas nozīmē pēkšņi ieraudzīt pierastās ikdienas lietas pilnīgi jaunā gaismā, it kā mēs tās redzētu vispār pirmo reizi. Vuja De ir kā negaidīta atklāsme, par ko patiesībā ir bērnu pasaciņa "Alise Brīnumzemē". Kad sērfojam un izglītojamies biohakingā, mēs neizbēgami uzgrūžamies jaunām paradigmām, kas mūs vienkārši satriec. Gan pozitīvi, gan arī negatīvi. Un ne tikai fizioloģijā.
Stratēģija. Gēni mums nosaka maksimums 30%, pārējo – dzīvesveids un darbs ar sevi. Ikviens cilvēks, kurš sāk mērķtiecīgi attīstīties, ir kā jaunuzņēmums, startaps. Sākumā viss izskatās rožaini un cerīgi, bet reizēm mēs iestrēgstam, "uzkaramies" vai padodamies, kā tas dzīvē nereti gadās. Un tieši tad kā biohakinga metode mums ir jāpielieto viena no veiksmīga startapa tehnikām – apzināts Vuja De.
Tā ir oriģinalitātes atslēga biznesā, un progresīvas kompānijas rīko kolektīvus Vuja De pasākumus kā savu darbinieku "uzlaušanu", lai iegūtu jaunas vēsmas vai idejas. To regulāri pielieto mākslinieki, individuāli ģēniji un politiķi. Un pateicoties tam, sportā uzlabojas treniņu metodikas un vingrinājumu izpratne.
Vuja De ir efektīvs domāšanas un mentalitātes stils, kas mums ļauj apšaubīt atkarību no likteņa tikai tāpēc, ka veselības, IQ vai fizisko spēju "noklusējums" pastāv vispirms. Vārdu sakot – mēs personalizējam sevi gluži tāpat, kā mainām ražotāja noklusējuma uzstādījumus jaunam mobilajam telefonam. Tas ļauj arī pēc 50 mums izrauties no dzīves autopilota. Un tagad visu pēc kārtas:
Biohakinga paņēmieni. Sevis uzlaušana parasti notiek trijās frontēs. Pirmā programma: veselīgs dzīvesveids, sabalansēts uzturs, veicam regulāras analīzes, ievērojam bioritmus un kontrolējam funkcionālo stāvokli, pēc vajadzības izmantojot modernas ierīces un mobilās lietotnes. To varam papildināt ar dažādām terapijām un testiem, piemēram, īslaicīgās un ilglaicīgās atmiņas pārbaudi, un daudziem citiem. Te ir lieki ko piebilst, jo mēs visu darām pareizi, kā bērnībā mamma lika – "sporto, nepīpē un ēd veselīgi!" Par uzturu un diētām gan nerunāšu, jo šī tēma var būt bīstamāka nekā reliģiskās debates. Otrs segments nozīmē uzlabot vai mainīt savus paradumus, attieksmi un reakcijas, ar kurām mēs autopilotā dzīvojam. Un tās ir 95% no ikdienas darbībām.
Trešais ir ķīmiski-farmakoloģiskais veids sevi "uzskrūvēt", padarīt savas smadzenes ātrākas, dziedzerus aktīvākus, emocijas stabilākas, vai noskaņojumu jautrāku. Un te figurē ne tikai C vitamīns, bet arī recepšu nootropie līdzekļi un neatļauti stimulatori. Ir pat dzirdēts, ka daži paņēmieni, ko pielieto "pārcilvēki" ASV, šķiet, teju vai ir aizliegti ar Ženēvas konvenciju.
Agrāk bija vikingi, kuri kuģoja, lai atklātu jaunas zemes, un tautas, kuras izvarot. Mūsdienās, kad viss ir atklāts, dažiem trakajiem atliek tikai ķīmiski izvarot pašiem sevi. Kas notiek, ja cilvēks sāk eksperimentāli lietot kaudzi dažādu medikamentu, psihostimulatorus, litija sāļus kognitīvo funkciju uzlabošanai, vairogdziedzera hormonus, insulīnu, anaboliskos steroīdus muskuļu masai, pašpārliecinātībai un fiziskai "dominēšanai" (iespējams pat skolēnu vidū), zāles astēniskajiem traucējumiem, uzmanības deficīta sindroma un hiperaktivitātes ārstēšanai, antidepresantus un pat narkotikas vienlaikus?
Viņa kāršu namiņš kādā jaukā dienā sabrūk. Viņš nevis paildzina savu dzīvi, bet tikai iegūst sirds ritma traucējumus, halucinācijas, stimulē vēža attīstību, dzīvnieciski agresīvu uzvedību, vai arī nonāk amfetamīna psihozes, saindēšanās vai cerebrālās paralīzes stadijā. Neviens nevar paredzēt tik daudz vielu mijiedarbības sekas. Arī gribasspēks var nebūt radies iekšēja miera un pārliecības dēļ, bet gan mākslīgi paaugstināta testosterona, pārstimulēta vairogdziedzera un trauksmes rezultātā. Šāda sevis "uzlaušana" noved tikai līdz dziļai depresijai, Tvaika ielai vai reanimācijai.
Ilgdzīvošana. Grūti spriest vai Latvija būtu laimīgākā valsts pasaulē, ja lielākā daļa dzīvos līdz 120. Pensiju fondi, valsts kase un Rīgas Satiksme noteikti vaimanās, un politiķi nobalsos par pensionēšanās vecuma palielināšanu. Ap 2030. gadu cilvēku skaits pasaulē, kuri būs pārsnieguši 65 gadu vecumu, būs krietni virs miljarda. Un tā ir vesela Ķīna! Milzīgi resursi aizies pensionāru aprūpē. Un kas notiks, ja nākotnē cilvēks sāks dzīvot 150 un vairāk gadus?
Jautāsiet - pag, bet kā tad ar šūnu novecošanu? Jā, kā zināms, mūsu mikroskopiskais bioloģiskais pulkstenis ir telomēri, kas pasargā hromosomas līdzīgi tam, kā to dara kurpju šņoru cietie gali, tikai telomērs nav ciets uzgalis, bet gan divkārša cilpa (T-Loop un D-Loop). Šūnām daloties, telomēru cilpas saīsinās, līdz noārdās pavisam. Galvenais novecošanas iemesls ir DNS izmaiņas un bojājumi, kad hromosomām vairs nav telomēru. Šīs mutācijas var aizkavēt ar fermenta telomerāzes palīdzību, bet mūsu organismā tā ir niecīgā daudzumā.
Risinājums ir atrasts Hārvarda universitātes laboratorijā. Ģenētiķis R. A. DePinho ir atklājis metodi, kā uzturēt vēlamo telomerāzes līmeni, un paildzināt veselīgu dzīvi. Fakts, ka šādā veidā ir iespējams paātrināt vai palēnināt novecošanu (mākslīgi saīsināt vai pagarināt telomērus), bija zināms jau sen, taču par sensāciju kļuva bioloģiskā pulksteņa rādītāju pagriešana vispār pretējā virzienā. Eksperimentos ar pelēm "cienījamos gados" ir izdevies tās padarīt ievērojami jaunākas praktiski visos rādītājos: apspalvojums, muskuļi, orgāni, dzīves ilgums un pat vairošanās kāre. Tas bija īsts zinātniskais biohakings, un biologu aprindās tas kļuva par ļoti negaidītu Vuja De, un par šo atklājumu Hārvarda universitātes zinātnieku grupa 2011. gadā saņēma Nobela prēmiju.
No atklājuma līdz īstam jaunības eliksīram droši vien ir vēl kāda desmitgade, taču jau tagad Kalifornijā ir klīnikas, kas eksperimentāli piedāvā telomerāzes terapiju. Lai arī pastāv riski, ka strauja telomēru pagarināšana varētu būt labvēlīga arī audzēja šūnām, lēnāks temps, izskatās, šādu blakusefektu nedod. Tāpat paralēli notiek izpēte, kā telomēru cilpas garums kontrolē DNS galus un attiecīgi mūsu gēnus dzīves laikā, tos pieklusinot vai "iedarbinot" (saīsinājusies cilpa vairs nesniedzas līdz gēnam, kas maina tā aktivitāti). Tas ir iemesls mūsu izmaiņām laika gaitā un slimībām, kas piemeklē vecumā. Šī cilpu mehānisma izpēte var nest mums jaunus izskaidrojumus, kā šūnas noveco vai pārnēsā slimības (UT Southwestern).
Smadzenes. Ir noskaidrots, ka tikai ar gadiem tās sāk darboties ar pilnu jaudu, un intelektuālo spēju virsotne varētu būt starp 50 un 75 gadiem. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka ar laiku mūsu prāta spējas samazinās, jo smadzeņu šūnas atmirst. Tomēr jaunākie pētījumi liecina, ka neironi pilnīgi noteikti nemirst, vienīgi izšķīst to savstarpējās saiknes, ja mēs smadzenes nekādi nedarbinām vai lietojam alkoholu (Jonas Frisen). Un nesen atklātais neiroplasticitātes fenomens pierāda, ka smadzenes atjaunojas (ja vien nav pārāk degradētas), un mēs spējam iemācīties jaunas lietas un radoši dzirksteļot jebkurā vecumā. Tas ir par iemeslu, kāpēc 80+ gados dažs labs var būt enerģijas pilns Maestro.
Vai mēs guļam nomodā? Pilnīgi loģiski, ka biohakings mūs noved pie jautājuma – kāpēc bioloģiskais gals pienāk, un vai tas vispār pienāk? Varbūt mums, lai izlauztos līdz patiesībai, vajag izkrist cauri "Truša alai?" Ja nu apziņa ir mūžīga, un nāve ir vienkārši prāta radīta ilūzija, bet visa cilvēka dzīve un miršana ir tikai inducēta pāreja no viena stāvokļa citā? Par fundamentālo enerģijas nezūdamības likumu, ko visi esam mācījušies skolā, kvantu fiziķi un biologi dod mums mājienus arvien uzstājīgāk...
Varbūt atbildi sniegs Roberta Lancas Biocentrisma ideja? Reiz jau slavenais Junga dubultspraugas (double slits) eksperiments šokēja pasauli, un kvantu fizika gandrīz sagrāva materiālismu. Izskatās, ka šajā sakarā, balstoties uz loģiku jau minētais Lanca, ko atzīst par vienu no izcilākajiem mūsdienu zinātniekiem, ir mums sagādājis perfektu Vuja De.
Pilnīgi iespējams, ka tāpat kā senos laikos, kad Zeme bija plakana, vai kad atradās visuma centrā, un "ķecerus", kas apšaubīja acīmredzamo dedzināja uz sārta, mēs "guļam" arī tagad. Tāpēc, ka realitātes veidošanā un skaidrošanā fizika joprojām neņem vērā apziņu un dzīvību (kaut gan Junga eksperiments apziņas ietekmi pierāda). Ja nu kāds mūsdienu ķeceris pasaka, ka nevis apziņa ir kosmisko putekļu radīts nejaušs blakusprodukts, bet tieši otrādi? Jo apkārtnes bilde jau veidojas mūsu smadzenēs... Un te nu mēs varam nonākt pie Vuja De, kā apziņa var ietekmēt matērijas ārstēšanu un ilgdzīvošanu. Jo mēs esam tieši tādi, kā paši sevi uztveram.
Laikam par šīm lietām man vēl ir jāpadomā. Tāpēc šovakar es došos uz restorānu, un vispirms mans biohakings būs kaloriju papildināšana ar iemīļoto marcipāna kūku! Pēc tam es patriotiski funktierēšu - kas notiks, ja nākotnē Latvijas iedzīvotājs dzīvos 120, 500, 800 gadus, vai vispār kļūs tik sens, ka Zvārtas iezis, salīdzinot ar viņu, šķitīs kā zīdainis... Patiesībā atbilde man jau ir. Gribat zināt? Mūs pārsteigs augšāmcelšanās vēl pirms nāves. Un tie gan būs pigori!