Pirms pieņemt visai sabiedrībai tik būtisku lēmumu ir nepieciešams rast sapratni par vairākiem jautājumiem, kas saistīti ar depozīta sistēmas darbību un tās izmaksām:
1) Depozīta sistēma attieksies tikai uz 2% no visa atkritumu daudzuma valstī;
2) Depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 miljoniem eiro;
3) Vienas atpakaļ savāktās vienības izmaksas būs vismaz septiņas reizes augstākas nekā pie esošās dalītās atkritumu vākšanas sistēmas;
4) Pēc depozīta sistēmas ieviešanas pircējam par vienu vienību papildus būs jāmaksā vismaz 15 centi, no kuriem tikai daļu būs iespējams saņemt atpakaļ;
5) Depozīta sistēma būtiski sadārdzinās dalītās atkritumu vākšanas sistēmas darbību atlikušajām atkritumu frakcijām, jo samazināsies sistēmas ietvaros savāktais materiāls un netiks iegūti līdzekļi no tā realizācijas. Rezultātā daļai no atkritumu poligoniem un ražotnēm, kas uzbūvēti par Eiropas Savienības (ES) un valsts līdzekļiem, nāksies samazināt darbības jaudu, visdrīzāk novedot pie vērienīgiem zaudējumiem un pat sankcijām no ES puses.
Šobrīd depozīta sistēma ir ieviesta tikai 11 no 28 ES dalībvalstīm un šo sistēmu izmanto tikai 29% ES iedzīvotāju. Bez tam, pēdējos 10 gados neviena ES dalībvalsts nav ieviesusi depozīta sistēmu, izņemot Lietuvu. Lietuvā depozīta sistēmas zaudējumi 2017. gadā tiek lēsti 2 miljoni eiro apmērā.
Jāatzīmē, ka 2015. gadā tika noraidīta iecere ieviest depozīta sistēmu, norādot, ka vērtīgāk ir attīstīt dalīto atkritumu vākšanu konteineru sistēmā. Tajā tika ieguldīti vairāki desmiti miljoni ES fondu līdzekļu naudas. Pieņemot lēmumu par depozīta sistēmas izveidi, ieguldītie ES fondu līdzekļi dalītās vākšanas sistēmā vairākos gadījumos izrādīsies nelietderīgi. Savukārt depozīta sistēmas izveidei ES fondu līdzekļi nav paredzēti. Šobrīd nav iespējams izvērtēt dalītās vākšanas efektivitāti, jo konteineri faktiski nav pietiekošā daudzumā, it sevišķi Rīgas teritorijā. Vispirms būtu jāpabeidz vienas sistēmas ieviešana, kurā jau šobrīd ir ieguldīti būtiski līdzekļi, jāizvērtē tās darbība un tikai tad jāizvērtē nepieciešamība pēc vēl vienas dārgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas.
Salīdzinājumam, par 30 miljoniem eiro (depozīta sistēmas ieviešanas sākotnējās izmaksas) var iepirkt 300 000 šķirošanas konteinerus, izvietot tos gandrīz katras mājas pagalmā un vākt visa veida iepakojumus, kas sastāda 25% no visiem atkritumiem. Bez tam, šim nolūkam ir pieejami ES fondu līdzekļi ar 30% līdzfinansējumu.
Bez tam, depozīta sistēmā iepakojuma automātiskā atpakaļ pieņemšana varētu tikt organizēta, galvenokārt, veikalos ar platību virs 300 m2 - 400 m2. Tas nozīmē, ka mazāk apdzīvotu vietu iedzīvotājiem dzīves vietās nebūs pieejama iepakojuma nodošana un depozīta maksas atgūšana, jo mazajos lauku veikalos platības var nebūt pietiekamas taras pieņemšanai.
Ieviešot depozīta sistēmu, piesārņojums mežos nepazudīs, jo 1) piesārņojumu mežos neveido tikai tas iepakojums, kam plānots piemērot depozīta sistēmas prasības; 2) izmestajām pudelēm un bundžām saules, sala un lietus iedarbībā svītru kods tiks sabojāts, bet depozīta sistēmā atpakaļ tiek pieņemts tikai tāds iepakojums, kas ir nesaplacināts un ar nesabojātu svītru kodu; 3) pastāv pamatotas bažas, ka tie cilvēki, kas līdz šim atļāvās piemēslot mežus, pēc depozīta sistēmas ieviešanas nemainīs savus paradumus.
Līdz šim nav izvērtētas alternatīvas, lai varētu izdarīt secinājumu, ka depozīta sistēma ir vienīgais risinājums atkritumu pārstrādes rādītāju uzlabošanai. Nav sniegts izvērtējums par depozīta sistēmas ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas izmaksām Latvijā, kā arī depozīta sistēmas ieviešana nav saskaņota ar uzņēmējus pārstāvošām organizācijām.
Nav pieņemams, ka aizejošā Saeima pieņem sasteigtu lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu. Vispirms ir jārod atbildes uz jautājumiem par depozīta sistēmas ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas izmaksām Latvijā un jāorganizē konstruktīva diskusija ar visām iesaistītajām pusēm, lai kvalitatīvi izvērtētu visus augstāk norādītos aspektus un pieņemtu sabiedrībai visizdevīgāko lēmumu.