Arī pie mums Denverā bija vēlēšanu iecirknis, un dienas garumā mazajā latviešu centrā Leikvudā uz vēlēšanām atnāca kādi sešdesmit cilvēki. Apmēram tik daudz cilvēku parasti apmeklē arī dažādus latviešu pasākumus – Ziemassvētkus, Jāņus vai svētdienas dievkalpojumus. Vienīgā atšķirība, ka par vairumu vēlēšanu dalībnieku eksistenci Denverā mēs pat nezinājām. Parastie pasākumu apmeklētāji ir "Amerikas latvieši", kas šeit dzimuši un auguši, un varbūt daži aktīvāki un mazāk kautrīgi "Latvijas latvieši", kā piemēram, šo rindu autors.
Un no šīs sabiedrības uz vēlēšanām atnāca pavisam nedaudzi. Kādam pases termiņš sen notecējis, citam nemaz nav Latvijas pases, vēl kāds nezina, par ko balsot un nejūtas piederīgs vai kompetents izvēlēties Latvijas valdīšanu. Vēlēšanu rīta prieks bija kāda neredzēta latviešu ģimene no Ledvilas, kura ieradās pirmā ar suni Raini, lai arī jābrauc bija kādas simts jūdzes. Dienas garumā vēlēšanu iecirknis atgādināja tādu "mazo Latviju" – karogi, ģerboņi, balsošanas informācija, televizors, kurā rāda "Panorāmu" un "Cepli", un dažādi latviski un amerikāniski gardumi, kurus varēja nobaudīt ikviens vēlētājs.
ASV šajās vēlēšanās nobalsoja drusku virs diviem tūkstošiem vēlētāju. Mazliet vairāk, nekā iepriekšējās vēlēšanās, bet ļoti maza daļa no tiem simts tūkstošiem latviešu, kuri dzīvojot ASV un kurus sakās pārstāvam ALA – Amerikas Latviešu apvienība.
Šāda aktivitāte un attieksme arī ir saprotama, jo vēlēšanas un valdība tomēr galvenokārt ir par ekonomiskām interesēm. Ja cilvēks ilgstoši dzīvo citā valstī un iztiku pelna, strādājot, piemēram, "Microsoft" vai vietējā bankā, tad neizbēgami lielāka interese ir par ASV ekonomiku, tirdzniecības līgumiem un imigrācijas jautājumiem. Domāju, ja ASV vairāk darbotos latviešu uzņēmumi un ASV latvieši vairāk iesaistītos saimnieciskos sakaros ar Latviju, tad arī interese par Latvijas politiku izrādītos lielāka.
No ASV puses skatoties uz Latvijas politiku, ir grūti saprast, kāpēc mums ir tik daudz partiju un ar ko tās cita no citas atšķiras. Nu labi, kādas 3-4 vēl ir saprotami un pamatojami, bet 7 ievēlētās partijas gluži vienkārši ir reizes divas par daudz, dullina un putro cilvēku prātus, pie tam ievēlētajai Saeimai būs ļoti grūti izveidot stabilu un rīcībspējīgu valdību. Kā teiktu Tramps: "Bad deal!" Katrs pārdevējs zina, ka cilvēkam, veicot pirkumu, ir jāpiedāvā maksimums trīs varianti – lētais, vidējais un luksusa, un tad pircējs, atkarībā no rocības, vajadzībām un garastāvokļa, pieņem lēmumu. Protams, saprotu, ka sadrumstalotība ir radusies galvenokārt politiķu cilvēcisko konfliktu un uzņēmēju ekonomisko interešu dēļ.
Kur katrs no 3A pielicis pirkstiņu, kur Kvadrāts, kur kādi slīpi naudas mijēji, kur uzturēšanās atļauju tirgoņi un tranzīta fanāti un tamlīdzīgi.... ASV labi ir tas, ka neviens, lai cik arī bagāts nebūtu, partiju nopirkt nevar. Kas savukārt ir Latvijas nelaime – pat ar visai niecīgu budžetu var sataisīt lielas politiskas jukas. Tiesa, arī ASV viss nav balti un pūkaini. Pavisam nesen vienu Kongresa kandidātu apsūdzēja par viņa kampaņai saziedoto līdzekļu izšķērdēšanu – kandidāts notrieca ceļojumos un dārgos pirkumos kādus simts tūkstošus dolāru, bet citu kandidātu savukārt apsūdzēja – "insider trading" grēkā. Gādīgais politikānis apzvanīja radus, lai tie pagūtu notirgot akcijas uzņēmumā, kurā bija sagaidāmas lielas bēdas. Bet, kas ir labāk ASV – ka šos blēžus visai bieži arī atmasko un iesēdina, ko nevar novērot Latvijā. Līdz ar to tiesiskumam droši vien būtu jāpiešķir visaugstākā prioritāte.
Arī ASV biznesmeņi finansē gan partijas, gan arī atsevišķus kandidātus, un tiek daudz runāts par naudas varu un tās kaitīgo ietekmi. TV ir pilnas ar politiskajām anti-reklāmām. Vēlētājiem tiek stāstīts, piemēram, ka šis simpātiskais opis patiesībā ir viens īsts vampīrs, naudu viņam dod ļaundari, kuri grib izpostīt dabu un urbt daudz naftas. Reklāmas tiek pavadītas ar drūmu mūziku un pats personāžs rādīts melnbaltās vai pelēcīgās krāsās ar savēkšķītu ģīmi. Vienam Arizonas kongresa kandidātam pat palaida reklāmu, kurā seši viņa brāļi un māsas stāsta, ka šis esot baigais riebeklis un par viņu gan balsot nevajagot.
ASV viens no izcilākajiem pilsoņu kara karavadoņiem ir bijis ģenerālis Grants, viņa vārdā katrā pilsētā ir nosaukta iela. Pēc kara viņš arī divus termiņus sabija ASV prezidents – viņš bija milzīgi populārs, un par ģenerāli un vēlāk armijas karavadoni tika nevis ar bagātu sponsoru vai ietekmīgu radu palīdzību, bet tāpēc, ka visi slavenākie ģenerāļi kaujas zaudēja, savukārt viņš vinnēja, un kādā brīdī neviens no krutajiem tur vairs līst negribēja. Arī pēc kara bija jāvāc kopā izpostītā saimniecība, jādomā, ko darīt ar jaunatbrīvotajiem afroamerikāņiem, ko ar Kukluksklaniem un ko ar klaiņojošām marodieru bandām. Lai arī teju katru viņa soli pavadīja apsūdzības alkoholismā, dažādi finanšu skandāli, tomēr Grants joprojām ir viens no cienītākajiem un izcilākajiem ASV politiķiem, jo viņš bija no tiem, kurus izstūma priekšā tad, kad neviens cits darbu uzņemties negribēja.