Žurnālista mīklainā pazušana un versija par viņa noslepkavošanu Turcijā ir gadījums, kurā vērotājs saredz līdzības ar izbijušā krievu dubultaģenta indēšanu Britu salās. Abos gadījumos no savām zemēm pirms traģēdijas ieradušies iespējamie "likvidētāji", un tūdaļ pēc notikuma tie steiguši atpakaļ (Al-Arabiya tālrādes kanāls ziņojis par 15 "tūristiem", kas ar komercreisu ieradušies Stambulā no Saūda Arābijas). Abi izraudzītie upuri nav bijuši tīkami savu valstu vadībai, un izrēķināšanās ar tiem risinājusies ārzemēs, kur tie raduši patvērumu.
Jaunu nokrāsu mistiskajā gadījumā vieš Turcijas avīzes Sabah ziņa, ka brīdis, kad Hašogi konsulātā ticis pratināts, spīdzināts un noslepkavots, ticis ierakstīts Apple pulksteņa atmiņā. Modernais laikrādis bijis sinhronizēts ar viedtālruni, kas atradies pie žurnālista līgavas, kura gaidījusi viņu ārpusē pie konsulāta. Izskatās, ka, tāpat kā britu Solsberijas gadījumā, ļauno darbu darītājus izgaismojušas mūsdienu tehnoloģijas.
Saūda Arābijas režīms, šķiet, nemaz nebija iedomājies, ka nozieguma atklāšanas gadījumā to sagaida Rietumu sankcijas, - iespējams, ka vieglākas, nekā pret Krieviju vērstās, bet nesodīta tā nepaliks. Pēc tam, kad noskaidrojies, ka viņu un karalisko galmu vainos Hašogi slepkavībā, visvarenais Saūda Arābijas kroņprincis Mohameds bin Salmans esot sazinājies ar Balto namu, lai izskaidrotos. Turcijas avīze Yeni Safak ieminējusies pat, ka žurnālista iespējamā nonāvēšanā bijuši iesaistīti kroņprinča personīgie miesassargi. Irānas centristu avīze Jomhuri-e Eslami citē Turcijas vēstnieku Libānā Hakanu Čakilu sakām, ka bin Salmans ir piedāvājis samaksāt 5 miljardu dolāru kukuli Turcijas prezidentam Erdoganam, lai Turcija beigtu izmeklēt Hašogi lietu. Kā lēš zinātāji, kroņprincis varbūt pats nav licis veikt operāciju Turcijā, tomēr pazīstama žurnālista nolaupīšanas plānu nevarēja pildīt bez viņa piekrišanas.
"The Washington Post" raksta, ka Turcijai esot pierādījumi par Hašogi noslepkavošanu Saūda Arābijas konsulātā Stambulā. Savukārt amerikāņi esot pārtvēruši saūdiešu amatpersonu apspriešanos par iespējamu Hašogi aizvilināšanu atpakaļ uz Saūda Arābiju un viņa ieslodzīšanu.
Kroņprincis, iespējams, vēlējies apklusināt Hašogi, taču nav novērtējis žurnālista pazušanas iespējamo starptautisko atbalsi.
Ne nafta, ne amerikāņu ieroču pirkšana, ne ekonomikas integrēšana Rietumu pasaulē Rijādas režīmu no sankcijām nepaglābs, ja neapgāžami pierādījumi norādīs uz to kā vainīgo Hašogi varmācīgā nāvē.
Okeāna viņā krastā sākumā pat neiedomājās par to, ka saūdiešu žurnālista pazušana varētu paaugstināt iekšpolitisko temperatūru arī Vašingtonā. Saūda Arābija ir Savienoto Valstu galvenais sabiedrotais Tuvajos Austrumos, pat svarīgāks nekā Izraēla. ASV prezidents pēdējā vizītē Rijādā izmēģināja zobenu deju, kas viņam šķita piemērots akcents, atzīmējot 110 miljardu dolāru vērtā bruņojuma kontrakta noslēgšanu.
Donalda Trampa kāre nosargāt lekno ieroču darījumu un ģimenes attiecības ar Saūdu monarhiju var raisīt konfliktu ar republikāņiem, bet ne tikai. Abu Kongresa partiju senatoru grupa aicinājusi Balto namu noteikt, kas atgadījies ar Hašogi un vai pret viņa liktenī vainīgo ieviešamas sankcijas, - atbilde jāsniedz 120 dienu laikā.
Par saūdiešu žurnālista ietekmi liecina ziņas, ka Sauda Arābijas valdība un tai lojālas domnīcas Vašingtonā enerģiski tiekušās pārliecināt Hašogi pārtraukt kritizēt bin Salmanu un panākt žurnālista atgriešanos karaliskā galma sabiedroto rindās.
Hašogi rakstīja arī slejas ASV lielajam laikrakstam The Washington Post, un piemēram, pērn septembrī vienai no tām bija virsraksts "Saūda Arābija ne vienmēr bija tik represīva valsts. Tagad tas ir nepanesami." Kā raksta The Washington Post, Saūdu galmu stipri nokaitinājusi Hašogi kritika par Musulmaņu brālības un islāma teologa Jusufa al Kvaradavi pasludināšanu par teroristiem.
Pērn žurnālists regulāri sazinājies ar Saūda Arābijas varas iestādēm, un runa bijusi par viņam svarīgākas lomas piešķiršanu karalistē, par valdības atbalstu domnīcai, kuru viņš vadītu. Hašogi esot atraidījis vidutāja ierosmes, un dialogs apsīcis līdz ar žurnālista aizvien sirdīgāku Saūda Arābijas valdības kritiku sevišķi par tās iekšpolitiku un krīzi attiecībās ar Kataru.
Kamēr nav pārliecinošu pierādījumu, vai saūdiešu žurnālists un režīma kritiķis ir dzīvs vai miris, tik un tā var sacīt, ka Kašogi piemeklējis spilgta arābu liberāļa bēdīgs liktenis. No otras puses, ir vērojams rietumvalstu sašutuma vilnis par žurnālista "likvidēšanu" un parasti runātīgās Krievijas diplomātijas klusuciešana par šo atgadījumu. Mēdz teikt, ka klusēt nozīmē - atzīt par labu.