Šobrīd mēs esam liecinieki (atkarībā no interpretācijas) vai nu izzinoši aizraujošam vai kaitinoši apnicīgam procesam – politisko partiju centieniem mūs uzrunāt un pārliecināt, ka tieši viņu piedāvājums ir mūsu vērtībām, attieksmei vīzijām un arī gaumei vispiemērotākais un atbilstošākais. Tāpat mēs pieredzam laiku, kurā notiek pārmaiņas ikdienas komunikācijas procesos un līdz ar to arī veidos un kanālos, kādos ikviens politiskās vai arī komercinformācijas izplatītājs cenšas piesaistīt mūsu uzmanību, uzrunāt un pārliecināt mainīt attieksmi vai izvēlēties atbilstoši viņu vēlamajam scenārijam.
Mediju auditorijas un efektu pētniecība
Pirmās mediju auditorijas teorijas 20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados informācijas saņēmējiem atvēlēja izteikti pasīvas pozīcijas un principā uzlūkoja to kā manipulējamu, viendabīgu masu, kurai, izmantojot jaunākās komunikācijas tehnoloģijas, nepieciešamie vēstījumi var tikt burtiski iepotēti, veicinot informācijas izplatītājam jeb šajā izpratnē – manipulatoram – vēlamo uzvedību vai rīcību. Šāds priekšstats netika balstīts empīriskos pētījumos, bet gan pamatā "racionāli" novērojot strauji augošo pastarpinātās komunikācijas ātrumu, ko nodrošināja neticamā tolaik jauno masu mediju – radio un kino – attīstība un to potenciālā, bet precīzi neaplēstā ietekme uz arvien aizrautīgāk patērējošo auditoriju.
Kā tas nereti gadās, pirmo empīrisko auditorijas pētījumu uzplaukuma laiks 20. gadsimta vidū kristāldzidro skaidrību par visvareniem medijiem un to efektiem stipri vien sagandēja, iezīmējot krietni pretrunīgāku ainu un iedragājot masu mediju kā visspēcīga ietekmētāja statusu. Komunikācijas efektu pētniecības klasiķa Bernarda Berelsona 1959. gadā rakstītiem vārdiem: "Kaut kādos komunikācijas piemēros par kādiem jautājumiem, ko akcentējuši kādi ļaudis kaut kādos apstākļos, ir kaut kādi efekti."i
Turpmākie pētījumi un uz to bāzes tapušās teorijas iezīmēja sarežģītāku ainu un viļņveidīgu "ticību" masu mediju efektiem. Piemēram, divpakāpju un vēlāk arī daudzpakāpju teorētiskās pieejas paredzēja, ka komunikācijas process nekad nav tikai viendimensionāls – tā vietā starp informācijas izplatītāju un saņēmēju būtisku lomu spēlē arī viedokļi līderi – cilvēki, kuriem mēs savā ikdienā piešķiram eksperta statusu un uzticam aktuālās informācijas interpretācijas un tālāknodošanas funkcijas un kuri tādējādi darbojas kā publiski pieejamās informācijas izskaidrotāji. Šī pieeja jaunu elpu ieguvusi ar mums labi zināmā sociālā tīkla "Twitter" ienākšanu mediju telpā.
Citā būtiskā pavērsienā mediju efektu izpratnē arvien izteiktāk tika novērtēta informācijas saņēmēja loma un šī temata kontekstā būtiskākais – aktīva informācijas saņēmēja izvēle, patērējot nevis to, ko kāds propagandē no augšas, bet gan to, ko izvēlas pats indivīds. Šīs perspektīvas pamatā nostiprinājās ideja, ka auditorija nevis pasīvi reaģē uz komunikācijas plūsmu, bet gan aktīvi izvēlas informāciju, ko, kad un kāpēc patērēt – atbilstoši savām vēlmēm, interesēm un vērtībām. Līdz ar to teorētiskā pozīcija paredz, ka komunikatoram, lai tas tiktu uzklausīts, ir nevis vienkārši jāpropagandē sev vēlamā informācija, bet jātiecas apmierināt konkrētās sabiedrības grupas komunikatīvās vajadzības. Būtiski, ka šīm pēdējām divām teorētiskajām pozīcijām (divpakāpju komunikācijas plūsmas modelis, kā arī lietojuma un apmierinājuma teorija) par empīrisku pamatu kalpoja priekšvēlēšanu laikā veiktie pētījumi.
Mēģinājumi pārliecināt auditoriju priekšvēlēšanu laikā
Diskusijas komunikācijas un mediju pētnieku un teorētiķu starpā joprojām turpinās, un arī mūsdienu publiskajā telpā sastopami piemēri, kas ļauj atrast kādu patiesības graudu katrā no šīm teorijām. Savukārt to praktisku pielietojumu mēs varam novērot pēdējā laika politiskajā komunikācijā, kas iezīmē vairākas būtiskas tendences. Priekšvēlēšanu norises publiskajā telpā liecina, ka nekur nav zuduši mēģinājumi nobombardēt vēlētāju ar apdullinošu informācijas daudzumu, politiķiem uzglūnot no TV, datoru un viedtālruņu ekrāniem un monitoriem, milzu plakātiem ceļmalās un satiksmes autobusu mugurpusēm.
Tomēr šādu, 20. gadsimta sākuma teorētiskajiem skatījumiem atbilstošu, pieeju papildina arī jaunākas tendences. Viena no tām saistīta ar pārmaiņām mediju lietojumā, kur jaunie formāti krietni mainījuši žurnālistikas lomu un devuši iespēju politiskajiem aktieriem un to kampaņu veidotājiem vērsties tieši un nepastarpināti pie savas auditorijas. Savukārt otrajai pieejai raksturīga precīzi mērķēta vēršanas pie konkrētām auditorijas grupām, cenšoties rūpīgi izpētīt un izprast tās vērtīborientācijas, attieksmes un uzvedības modeļus un attiecīgi pielāgojot vēstījuma saturu, formu un komunikācijas kanālus.
Priekšvēlēšanu laikā mēs katrs varam veikt nelielu "eksperimentu" un pavērot, ar kādiem vēstījumiem tiekam uzrunāti savos sociālajos tīklos, kas savukārt varētu liecināt par to, ko vēsta, piemēram, mūsu "Facebook" profils – kas mēs esam un kā varētu mēģināt mūs pārliecināt. To, ka auditorijas segmentācija un pārliecināšana priekšvēlēšanu laikā pilnā sparā norit arī Latvijas "Facebook" kontos, pētījusi pētnieciskā žurnālistikas centra "Re:Baltica" izveidotāja Inga Spriņģe: "Visbagātākā reklāmu izvietotāja ir Saskaņa: tai ir ap 70-80 apmaksātu reklāmu nedēļā, ļoti profesionāli nostrādātas. Pārējām partijām – ap 15. Visprecīzāk uz auditoriju strādā Progresīvie: vides jautājumi, sieviešu tiesības. Visas partijas reklāmu pieskaņo konkrētiem vēlētāju apgabaliem. Visefektīvākie ir KPV, kuri ar maziem līdzekļiem uzrunā auditoriju "live" videoformātā un dabū atgriezenisko saiti – vairākus tūkstošus skatījumu, simtiem interakciju".ii
Kremļa troļļi Latvijas mediju telpā
Ideja, ka mēs, sociālo tīklu patērētāji, ik dienas labprātīgi publicējam veselu gūzmu informācijas par sevi, kas var tikt izmantota un analizēta, lai mūs vēlāk mērķtiecīgi uzrunātu pirms nozīmīgām politiskām izvēlēm, īpaši aktuālas kļuva pēc "Brexit" procesa Lielbritānijā un ASV prezidenta vēlēšanām, kas liecināja par veiksmīgiem mēģinājumiem ielauzties vēlētāju "informācijas burbuļos", ko nodrošina jaunie mediju formāti. To papildinājušas arvien augošas bažas par potenciālo Kremļa iejaukšanos būtiskākajos demokrātijas procesos. Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors norāda, ka "Kremļa ārpolitika gan globāli, gan Latvijā saistās ar šķelšanu. Lielā līnija ir Eiroatlantiskās telpas šķelšana – ASV un Kanādu atdalīt no Eiropas. Nākamā šķelšanas līnija ir Eiropas Savienības valstis savstarpēji – "Brexit"iii gadījums, kā arī notiekošais Ungārijā, Grieķijā, Kiprā, Itālijā, kur ir savi Kremļa "Trojas zirgi". Sabiedrības šķelšana katrā valstī atsevišķi: ir etniskās līnijas, ir konservatīvo pret liberālajiem līnijas un vēl viena līnija, ko Kremlis izmanto, – populisti pret varas institūcijām. Kremlim populisms Latvijā ir izdevīgs. Neuzticies nevienam, neuzticies savas valsts varai – esi pret to!"iv
Par to, ka Krievijas sponsorēti troļļi ir arī Latvijas interneta portālu realitāte, liecina NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "StratCom" veiktais pētījums "Interneta trollings kā hibrīdkara instruments: Latvijas gadījums", kurā analizēti komentāri Latvijas lielākajos portālos un secināts, ka apmēram 4% interneta komentētāju var tikt klasificēti kā hibrīdtroļļi, kas aktīvi propagandē oficiālo Kremļa pozīciju un cenšas panākt, ka to radītajā maldīgās informācijas plūsmā faktu nošķiršana no izdomājumiem kļūst arvien sarežģītāka.v Sarmīte Ēlerte rakstījusi: "Kara vešana informācijas laukā ir nostiprināta Krievijas jaunajā militārajā doktrīnā. Viena no svarīgām informācijas kara frontēm ir internets. Tāpēc būtu pavisam naivi iedomāties, ka Kremļa informācijas karš par cilvēku prātiem sasniedz tikai tos, kas pārtiek no Krievijas tradicionālajiem medijiem. [..] Parastie troļļi ir tie, kuru sūtība ir ar agresīvu un aizvainojošu retoriku izjaukt saprātīgu diskusiju un ideju apmaiņu jaunajos medijos. Kremļa troļļi ir tie, kas darbojas ar noteiktu uzdevumu un par savu darbu tiek atalgoti."vi
Ko Kremļa trollis dara sociālajā tīklā "Facebook"
Lasot šādu un līdzīgi informāciju, rodas būtiski jautājumi – kā atpazīt Kremļa trolli sociālajā tīklā un kāds varētu būt to publikāciju saturs? Tā kā raksta autoram nebija un nav iespēju iegūt informāciju, kā un vai konkrēti cilvēki tiek algoti noteikta satura izplatīšanai Latvijas interneta vietnēs un sociālajos tīklos, potenciālie Kremļa troļļi tika atlasīti pēc saturiskām pazīmēm – ietverot "NATO Stratcom"vii un citu pētniekuviii piedāvātās hibrīdtroļļu atpazīšanas metodes. Līdz ar to pētījuma vajadzībām sociālajā tīklā "Facebook" 20 lietotāju profili tika izvēlēti pēc šādiem kritērijiem:
Krievijas interneta vietņu materiālu īpatsvars;
Atbalsts Kremļa oficiālajai pozīcijai un tās slavināšana;
Sazvērestības teoriju publicēšana un slavināšana;
Rietumu (īpaši – ASV) politiķu, žurnālistu un vērtību kritika;
Agresivitāte, paužot viedokli un atbildot uz komentāriem;
Saturiski līdzīgu vēstījumu vairākkārtīgs atkārtojums;
Postpadomju valstu politiskās iekārtas, ikdienas norišu un dzīvotspējas kritika.
Izvēlētie sociālā tīkla "Facebook" profili līdz šim analizēti nepilnu astoņu mēnešu ilgumā – no februāra līdz 20. septembrim. Starppētījuma noslēguma datums izvēlēts, lai pirmos rezultātus būtu iespējams apkopot līdz LR Saeimas vēlēšanām. Šajā publikācijā netiks analizēti un identificēti atsevišķi sociālo tīklu konti un to īpašnieki, jo pētījumu plānots turpināt, bet pētījuma objekta atklāšana varētu būtiski ietekmēt turpmāko izpētes procesu. Tā vietā pirmajā publikācijā piedāvāti būtiskākie secinājumi, ko iespējams izdarīt, analizējot datu kopumu.
Līdzšinējā pētījuma laikā izrādījās, ka viens profils acīmredzot izvēlēts nepamatoti un arvien izteiktāk neatbilda sākotnēji izvirzītajām Kremļa troļļu atpazīšanas pazīmēm un no analizējamās kopas tika izslēgts. Līdz ar to visa perioda ilgumā tika analizēti 19 konti, no kuriem viens neilgi pirms pētījuma noslēguma tika dzēsts – līdz tam brīdim profils ar visaugstāko potenciālo ietekmi, kas noteikta, identificējot troļļa aktivitātēm veltīto "like" un "share" kopskaitu. Par profila pazušanas/ dzēšanas iemesliem raksta autoram informācijas nav.
Analizējot rezultātus, vispirms jānorāda, ka kopējā troļļu aktivitāte pārskata perioda sākumdaļā ir samazinājusies kopš marta, ar tendenci palielināties augustā un septembrī – pēdējos divos mēnešos pirms vēlēšanām. Septembra pirmajās divās trešdaļās iegūtos rezultātus, pārrēķinot uz visu mēnesi jeb ņemot vērā izlīdzinātos rezultātus visa mēneša griezumā, salīdzinājumā ar iepriekšējiem trim mēnešiem veidojas aktivitātes pieaugums arī septembrī. Tāpat jāņem vērā, ka augusta un septembra rezultātus būtiski ietekmējusi aktīvākā troļļa, kura ieraksti veidoja būtisku kopējo vēstījumu daļu, izkļaušana no analizējamās kopas.
Trīs tipiskākās Kremļa troļļu darbības pārskata periodā sociālajā tīklā "Facebook" ir bijušas, pirmkārt, ierakstu vai saišu uz ziņu rakstu pārpublicēšana, otrkārt, komentēšana pie ieraksta vai saites uz ziņu rakstu; treškārt, video "ielaikošana". Tas nozīmē, ka troļļi principā nerada vai izteikti minimāli rada savu, oriģinālu saturu, bet lielākoties pārpublicē informāciju vai izsaka atzinību sev tīkamiem vēstījumiem, kā arī aktīvi pauž viedokļus (visbiežāk savstarpēji līdzīgus vai dažkārt pat identiskus) pie citu lietotāju ierakstiem. Informācijas avotos, ko savās laika līnijās pārpublicē aktīvākie Kremļa troļļi izteikti dominē tādi resursi kā "Baltnews", kurš dažos periodos izteikti dominē kā Maskavas troļļu izplatīto vēstījumu avots, "Vesti", "Sputnik", "RusVesna", "Ria", "Gorod", kas pārsvarā ziņo par norisēm Daugavpilī, taču dažkārt pievēršas jautājumiem, kas aktuāli Latvijā kopumā, un "Interfax". Starp šiem informācijas avotiem dažkārt sastopams arī portāls "Delfi".
Savukārt biežāk sastopamās satura kategorijas, par ko vēsta Kremļa troļļu ieraksti sociālajā tīklā "Facebook", ir, pirmkārt, Latvijas valsts un/ vai politiķu kritizēšana/ apsmiešana – šī sadaļa, kas ietver visus tos gadījumus, kuros Latvija atainota kā neizdevusies valsts, sastopama vismaz trīs reizes biežāk nekā jebkura cita identificētā satura kategorija. Otrkārt, Krievijas valsts un tās politiķu slavēšana/ atbalstīšana, daudzkārt pretstatā "grimstošajām" vai jau "nogrimušajām" Rietumeiropas vērtībām un, treškārt, Latvijas skolu reformu aktīva un nereti arī naidpilna kritizēšana. Tāpat analizētie troļļi bieži dalījušies ar informāciju, kas nelabvēlīgi ataino norises Ukrainā, Rietumeiropā, ASV un, jo īpaši, šo valstu politiskos līderus. Savukārt pozitīvi atainoti Latvijas mazākumtautību aizstāvji un 9. maija svinētāji, kā arī vēstures lappuses, kas saistītas ar PSRS.
Bez citiem nozīmīgiem aspektiem Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanu kontekstā būtiski pārdomāt, kā rakstā identificētie Kremļa troļļu propagandas stūrakmeņi sasaucas ar Latvijas politisko partiju komunicētajām pamatnostādnēm. Neatkarīgi no tā, vai iespējams precīzi pierādīt tiešas saites un Kremļa finansiālu vai cita veida atbalstu, retorikas līdzība un galveno vēstījumu pārklāšanās varētu būt pietiekams iemesls secināt, ka šiem spēkiem ir "pa ceļam", un tādas politiskās partijas, kas atkārto Kremļa propagandistu pamattēzes, atbalstīšana varētu nebūt valstiski atbildīgākā izvēle.
i Berelson, B. (1959). The State of Communication Research. Public Opinion Quarterly, 23 (1): 1–2.
ii Burve-Rozīte, A. (2018, 6.-12. sept.). Skaidru skatu. Ir, 36 (437). 34. lpp.
iii Par "Brexit" procesa atainojuma salīdzinājumu Latvijas dažādu valodu medijos sīkāk sk.: Bērziņš, D. (2017). Brexit. Grām.: Kaprāns, M., Kudors, A. (red.). Starptautisko notikumu atainojums Latvijas interneta medijos. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 129.–138. lpp.
iv Burve-Rozīte, A. (2018, 9.-15. aug.). Nepakļauties šķelšanai. Ir, 32 (433). 31. lpp.
v NATO StratCom COE. Internet Trolling as a hybrid warfare tool: the case of Latvia. Sk.: http://www.stratcomcoe.org/internet-trolling-hybrid-warfare-tool-case-latvia-0
vi Ēlerte, S. (2014, 17. jūl.). Kremļa troļļi. Diena. Sk.: https://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/elerte-kremla-trolli-14063253
vii NATO StratCom COE. Internet Trolling as a hybrid warfare tool: the case of Latvia. Sk.: http://www.stratcomcoe.org/internet-trolling-hybrid-warfare-tool-case-latvia-0
viii Skatīt, piemēram, Dragiļeva, O. "De facto": Latvijā darbojas Kremļa apmaksātie interneta "troļļi". LSM. Lv. Sk.: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/de-facto-latvija-darbojas-kremla-apmaksatie-interneta-trolli.a108265/; Jākobsons, E. (2014, 29. sept.). Kremļa "troļļi": Arī Latvijā. Laikmeta Zīmes. Sk.: http://www.laikmetazimes.lv/2014/09/29/kremla-trolli-ari-latvija/.