Rudenī veiktā pētījumā "Swedbank" Finanšu institūts vēstīja, cik liela sabiedrības daļa uzskata sevi par piederīgu vidusslānim un ko tieši tā ar šo jēdzienu saprot. Kā izrādījās, teju puse Latvijas iedzīvotāju sevi pieskaita vidusslānim. Pārsteidzoši gan, ka vēlāk aptaujātie, cenšoties aprakstīt vidusslānim raksturīgās pazīmes, sevi no tā izslēdza, jo lielākoties nevarēja izpildīt pašu izvirzītos kritērijus. Lai gan šāda pretruna varētu šķist pārsteidzoša, savā ziņā tā ir pamatota, jo pats vārds "vidusslānis" ietver kodu – kaut kas pa vidu starp sabiedrības mazāk turīgo un vairāk pārtikušo daļu.
Kā liecina minētais pētījums, Latvijā tikai neliela daļa iedzīvotāju sevi pieskaita turīgajai sabiedrības grupai, bet vienlaikus nevēlas sevi saistīt arī ar sociālo grupu zem vidusslāņa, jo tas šķietami nozīmē būt trūcīgam. Jāatgādina gan, ka nepiederēt vidusslānim nebūt automātiski nenozīmē būt bagātam vai trūcīgam. Lielākā daļa sabiedrības, arī attīstītajās valstīs, ierindojas grupā, kas nepieder vidusslānim, bet vienlaikus bez grūtībām tiek galā ar ikdienas tēriņiem un saistībām. Tiesa, ikmēneša izdevumu segšanai tiek novirzīti visi ģimenes rīcībā esošie ienākumi.
Kas gan īsti ir vidusslānis? Vidusslānis ir iedzīvotāju daļa, kas var atļauties vairāk par ikdienas tēriņu un saistību segšanu. Tie ir iedzīvotāji, kuri ir izveidojuši iekrājumus, apmeklē dažādus pasākumus, var atļauties regulāri ieturēt maltīti ārpus mājas, ceļo, iegādājas ģimenei piemērotus īpašumus. Jāatzīmē gan, ka nav vienotas definīcijas, kas sniegtu visaptverošu skaidrojumu, kas ir vidusslānis. Katras valsts lokālās īpatnības un ekonomiskā situācija ir tik atšķirīga, ka vienu starptautisku definīciju nav izdevies ieviest. Viens no populārākajiem veidiem, kā tiek noteikta iedzīvotāju piederība vidusslānim, ir ikmēneša ienākumi.
Proti, nosakot noteiktu patēriņa groza apjomu, ko vidusslānis varētu atļauties. Tomēr ienākumi neparāda kopējo ģimenes situāciju, jo ģimenes atšķiras gan pēc cilvēku skaita, gan kopējā ģimenes budžeta. Finanšu institūta pētījumā, piemēram, Latvijas iedzīvotāji norāda, ka vidusslāņa ģimenē ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir vismaz 810 eiro pēc nodokļu nomaksas. Ja ģimenē ir divi cilvēki, ikmēneša ienākumi lēšami nedaudz virs 1600 eiro, bet, ja ģimenē aug, piemēram, trīs bērni, lai atbilstu vidusslānim, ikmēneša ienākumiem būtu jābūt virs 4000 eiro. Līdzīgi ir ar saistībām, kur pie vienāda ģimenes modeļa kādam mājvieta jau būs īpašumā, kamēr citam tā iegādāta kredītā ar ikmēneša maksājumu. Šo iemeslu dēļ, nosakot vidusslāni, papildus ienākumu apjomam talkā tiek ņemti arī tādi kritēriji kā iedzīvotāju finanšu un dzīvesstila paradumi.
Kādēļ par vidusslāni vispār runāt? Jāteic, tieši vidusslānis ir sabiedrības daļa, uz kuru balstās ikvienas valsts ekonomika, – šī iedzīvotāju grupa gan tērē, gan uzkrāj. Tā rada ideālu ekonomikas balansu, jo balsta vietējo ekonomiku un vienlaicīgi veido finanšu drošības spilvenu. Gan uzkrājumu esamība, gan tērēšana ir būtisks ieguvums ekonomikai kopumā. Šī sabiedrības daļa, iepērkoties un apmeklējot kultūras pasākumus, kafejnīcas, frizētavas, skaistumkopšanas salonus, privātās medicīnas iestādes, sporta klubus, nodrošina darbvietas.
Arī nekustamo īpašumu darījumi lielā mērā notiek tieši šajā segmentā, esot par pamatu nozares attīstībai. Savukārt izveidotie uzkrājumi ietekmē pilsonisko līdzdalību – tie iedzīvotājiem ļauj justies brīvākiem un iestāties par savām interesēm, nebaidoties paust viedokli, piemēram, darbavietā vai publiskajā telpā. Pateicoties uzkrājumiem, karjeras attīstība un darbavietas maiņa ir vieglāks lēmums, jo arī pārejas periods starp darbavietām nerada būtisku ietekmi uz dzīves kvalitāti. Tāpat vidusslānis ir lielākais ienākumu nodokļa maksātājs vietējās pašvaldībās, jo lielākoties nedzīvo ēnu ekonomikā, kā arī sociālie labumi šai iedzīvotāju grupai "nenoēd" ar nodokli apliekamo bāzi. Vidusslāņa dzīves kvalitāte rosina būt prasīgākiem arī pret apkārtējo vidi, drošību, izglītības sistēmu un veselības aprūpi.
Proti, vidusslānis pieprasa augstākus standartus šajās jomās un ir gatavs par tiem iestāties. No tā ieguvēja ir visa sabiedrība. Šādas prasības, nenoliedzami, ir arī turīgajiem iedzīvotājiem, tomēr šo cilvēku grupa ir salīdzinoši neliela, ar mazāku ietekmi uz ekonomiku kopumā. Vidusslānis ir sabiedrības daļa, kas ir ieinteresēta ilgtermiņa valsts attīstībā, ir izglītota, izglīto savus bērnus, nodrošinot tiem pilnvērtīgāku prasmju un iemaņu kopumu.
Tātad, jo lielāks ir vidusslānis valstī, jo stabilāka ir tās ekonomika. Nostiprinoties vidusslānim, valsts kļūst mazāk atkarīga no ārējiem finanšu satricinājumiem un vieglāk pārcieš dažādas krīzes. Lielāks izglītotu cilvēku skaits palīdz efektīvāk konkurēt starptautiskā līmenī, radot augstākas pievienotās vērtības risinājumus, no kā ieguvēja ir visa sabiedrība. Augot vidusslānim, samazinās trūcīgo iedzīvotāju skaits, kas mazina spiedienu uz sociālo budžetu un sniedz iespējas mainīt nodokļu politiku.
Diemžēl saskaņā ar Finanšu institūta veiktā pētījuma rezultātiem Latvijā vidusslānim, ieskaitot turīgos iedzīvotājus, šobrīd atbilst nedaudz mazāk par 10% iedzīvotāju. Tā ir gaužām neliela sabiedrības daļa, līdz ar to Latvijā cīnāmies ar lielu sociālo nevienlīdzību. Tādēļ arī Latvijā valstiskā līmenī būtu svarīgi diskutēt un rast veidus, kā vidusslāni padarīt apjomīgāku. Uzņēmējdarbības vide un izglītības sistēma ir galvenie vidusslāņa augšanas veicinātāji, to sakārtošana ir kritiski svarīga, lai stimulētu ekonomikas un talantu attīstību Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
