Foto: Cehs.lv kolāža

Tuvojoties vēlēšanām, arvien biežāk dzirdami tādi paziņojumi kā: "Paslēp vecvecāku pases, citādi viņi nobalsos par "to–un–to"!" Saprotams, ka šāda rīcība būtu ne tikai neētiska, bet arī klaji pretlikumīga, tāpēc lūdzam neviena Latvijas iedzīvotāja pasi neslēpt. Bet, no otras puses...

Ja balsstiesības Latvijā cilvēki iegūst tikai tad, kad sasnieguši 18 gadu vecumu, vai nebūtu loģiski, ja tām tiktu noteikts arī augšējais vecuma slieksnis? Nedaudz esam par šo jautājumu rakstījuši arī iepriekš, tomēr šoreiz vēlamies to apskatīt nedaudz izvērstāk.

Kas tad īsti ir vēlēšanas? Tās ir ne tikai pilsoniskais pienākums, bet arī iespēja kaut kādā mērā uzlabot savu nākotni valstiskā līmenī. Tā ir iespēja atdot savu balsi par partiju, kas plāno ieguldīt naudu izglītības sistēmas uzlabošanā, tieslietu sistēmas sakārtošanā, aizsardzībā un citās būtiskās lietās, plānu realizēšanas vārdā, iespējams, pieņemot arī nepopulārus lēmumus, jo tikai tā iespējams iegūt papildu līdzekļus.

Tā kā pensionāri lieliski apzinās, ka nedzīvos mūžīgi, saprotams, ka viņu balsojuma motīvi lielā daļā gadījumu būs mērķēti tikai un vienīgi uz savas dzīves uzlabošanu. Piemēram – lielākā daļa galvaspilsētas vecākā gadagājuma iedzīvotāju jau ir nopirkta ar bezmaksas sabiedrisko transportu, kas mētā milzu līkumus, lai piestātu pie katra tirgus durvīm, un apstājas ik pa 200 metriem, lai vecūkšņiem nebūtu lieki jāstaigā. Pārējie pilsētas iedzīvotāji tādējādi iegūst neērtu un pārbāztu sabiedrisko transportu. Un šis ir tikai viens no piemēriem.

Problēma ir tajā, ka pensionāri balso nevis par labāku nākotni visiem, bet gan par cilvēcīgākiem pēdējiem gadiem sev pašiem. Tur ir grūti ko pārmest, vienlaikus, ievēlot nākamās Saeimas sastāvu, mēs tomēr vēlamies celt visas valsts iedzīvotāju labsajūtu, nevis uzlabot tikai vienas cilvēku grupas dzīves rietu.

Mūsu piedāvātais risinājums ir pavisam elementārs – vidējais paredzamais dzīves ilgums Latvijā ir 74,6 gadi. Latvijas Republikas parlaments tiek ievēlēts uz 4 gadiem. Tātad balsstiesību vecuma slieksnim vajadzētu būt tādam, lai provizoriski visi nobalsojušie izdzīvotu līdz nākamajām vēlēšanām. Respektīvi, 74 – 4 = 70 gadu vecums jānosaka par balsstiesību beigām.

Noteikti saņemsim iebildumus par to, ka ir ļoti daudz inteliģentu, dzīvesgudru un gaišu pensionāru, kuru spriestspēja un loģiskā domāšana saglabājusies pat līdz cienījamam 90 gadu vecumam. Tā noteikti ir, bet – ir arī ļoti daudz patiesi gudru un talantīgu piecpadsmitgadnieku, tomēr viņiem, gluži tāpat kā pārējiem vienaudžiem, vecums neatļauj piedalīties vēlēšanās.

Ja vecuma barjeras noteikšana tomēr šķiet pārāk drakoniska pieeja, vēlēšanu urnu sasniegšanai varētu uzlikt pāris normāla vecuma cilvēkiem ļoti vienkārši pārvaramus šķēršļus. Ja kādu no tiem nespēj pārvarēt – vēlēšanas iet secen. Piemēram, vispirms vēlētājam būtu jāpaiet garām bļodai ar bezmaksas ledenēm, pēc tam jāpaiet garām piemīlīgam bērnam, neaiztiekot viņa vaigu un neuzsākot sarunu, bet pašās beigās grūtākais – pašrocīgi jāpapildina telefona priekšapmaksas kartes kredīts, kā arī, izmantojot pulti, jāpārslēdz televizors miega režīmā. Pēdējā pārbaudījumā kandidāts izkrīt arī tad, ja pirms pults paņemšanas ieliek to līdzpaņemtā plastmasas maisiņā.

Mēs aicinām cieņai pret senioriem neļaut nostāties priekšā cieņai pret Latvijas jauniešu tiesībām uz cilvēcīgu nākotni un mūsdienīgu valsti. Dancojot pēc šī brīža pensionāru stabules, mēs vienkārši sačakarējam vecumdienas nākotnes pensionāriem. Padomājiet par to.

P.S.
Ierosinām arī mainīt likumdošanu un pensionāriem Rīgas sabiedriskajā transportā bez maksas atļaut pārvietoties tikai no plkst. 9.00 līdz 16.00. Būsim reāli – ar šo laiku pilnībā pietiek aizbraukšanai uz tirgu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!