Tomēr, pie izdevības vērojot politisko debašu pārraides un citas norises, rodas zināmi novērojumi un secinājumi. Kā jau agrāk rakstīju, rīcībspējīgas koalīcijas veidošana var izrādīties ļoti grūta, īpaši, ja teju visas Saeimā ievēlētās partijas turēsies pie solījumiem nekādā gadījuma nesadarboties ar "Saskaņu". Tās vienlaikus savā starpā nevarēs vienoties un, iespējams, pat sariesies tik tālu, ka nebūs citas izejas, kā rīkot ārkārtas Saeimas vēlēšanas – bet ar kādu rezultātu? Politisks bardaks 2.0?
Taču ne par to gribu spriedelēt. Drīzāk likt vēlētājiem saprast, ka jābalso apdomāti un jābūt ļoti skeptiskiem pret neizpildāmiem solījumiem, kas galvenokārt izskanējuši no mazām dīvaiņu partijām, bet arī iezīmējušies lielo partiju retorikā. Uz visiem augstāku algu, pensiju, pabalstu un/vai krasi pazeminātu nodokļu solījumiem jāvaicā – kas un kā par to samaksās? Kā savās pamatnostādnēs norāda viena no jaunajām partijām ar labām izredzēm iekļūt Saeimā, valsts un pašvaldību pārvalde nav nekas cits kā mūsu, nodokļu maksātāju, naudas tērēšana, kuru diendienā regulē nodokļu maksātāju apmaksāti dažāda veida kalpotāji – ministru prezidenti, ministri, valsts sekretāri, pilsētu mēri un valsts un pašvaldību ierēdņi.
Nereāli solījumi un mērķi
Nav jābūt matemātikas vai ekonomikas ekspertam, lai skeptiski skatītos uz dažu partiju programmu mērķiem un solījumiem. Kaut vai "medmāsu algu palielināšana vidēji līdz 1200 eiro mēnesī, ārstiem vidēji līdz 2500 eiro". Ja esi gatavs maksāt attiecīgos nodokļus vai nodevas par medicīnas pakalpojumu saņemšanu, vari balsot par. Tāpat uz kādas jau Saeimā pabijušas partijas teikto: "Ģimenēs ar trim bērniem vienu no vecākiem atbrīvosim no algas iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ģimenēs ar pieciem un vairāk bērniem – abus vecākus."
Vēl kāda mazā partija sola "degvielai, alkohola un tabakas izstrādājumiem akcīzes nodokļu samazināšanu". Vismaz būs dzērāji un plaušu slimnieki, ko labi atalgotam medicīnas personālam ārstēt. Arī kādā citā programmā rakstīts, ka "valstij ir jānodrošina pietiekams un ekonomiski izdevīgs Latvijas patērētājam preču un pakalpojumu sortiments". Tas skan kā veselas valsts industrijas un regulējošo struktūru radīšana – ar kādām kapitāla investīcijām?
Par to, cik beigās izmaksās kādā Latvijas lielpilsētā valdošās partijas labie darbi, uzlabojot skolas, tautas namus, spēļu laukumus un ielu infrastruktūru (pat vienā un tai pašā vietā divas reizes, ja jau laba lieta), arī īsti nezinām. Bet šādas lietas būtu skaidri jāzina, iekams šādu partiju laiž pie valsts budžeta tērēšanas, arī ja iespējamība, ka tā tur nonāks, ir neliela.
Medijus apdraud "KPV LV" un "Saskaņa"
Tiktāl par to, kā vērtēt partiju programmas no to iespējamās ietekmes uz iedzīvotāju nodokļu slogu. Vēl viens svarīgs kritērijs ir, vai partiju programmas, nostājas un rīcība liecina par to uzticību demokrātiskajām vērtībām un vēlēšanos respektēt un paplašināt indivīdu brīvību un tiesības. Un te varu beigt runāt aplinkus, jo fakti runā paši par sevi. "KPV LV" Ministru prezidenta kandidāts Aldis Gobzems ir rakstījis iesniegumus Valsts policijai (VP) un Drošības policijai (DP) pret izmeklējošās žurnālistikas organizāciju "Re:Baltica", nosaucot analītisku viedokļa rakstu par nomelnojošu (iesniegumā VP) un draudu valsts drošībai (iesniegumā DP). "Re:Baltica" rakstā, balstoties uz dažādiem faktiem un apstākļu sakritībām, secināts, ka "KPV LV" varētu būt par oligarhu dēvētā uzņēmēja un bijušā politiķa Aināra Šlesera projekts, lai beidzot ieliktu valdībā "Saskaņu" un panāktu labākas attiecības ar Krieviju, tādējādi arī labākus apstākļus Šlesera ar Krieviju saistītajam biznesam.
Gobzems izteicis arī apņemšanos rakstīt iesniegumus pret Latvijas Televīzijas raidījumu "De facto" un žurnālistu Ivo Leitānu, jo raidījumā tika publiskota viena no "KPV LV" dibinātājiem Artusa Kaimiņa un Gobzema pirms četriem gadiem notikusi telefonsaruna. Sarunā Gobzems Kaimiņu konsultēja par sadarbības taktiku un stratēģiju ar citām partijām (Kaimiņš tobrīd bija ievēlēts no "Latvijas Reģionālās apvienības" – LRA). Gobzems sarunā arī izmeta frāzi, ka lielai daļai Latvijas elektorāta pietiek ar to, ka viņiem ir kotlete un "alķītis" – kāds alkoholisks padzēriens. Ziņu vērtība šiem sarunu fragmentiem bija divējāda – tie ilustrēja, ka advokāts Gobzems jau tobrīd interesējās par politiku un sadarbojās ar Kaimiņu. Tie arī ilustrēja, ka Gobzems sprieda par sabiedrības politiskās aktivitātes līmeni pat skarbāk par Kaimiņa publiski lamāto bijušo žurnālisti Guntu Slogu, kas televīzijas pārraidē konstatēja, ka ir atšķirības starp politiski angažēto eliti un medijiem Rīgā un parastiem Latvijas cilvēkiem Latgalē un diasporā.
Biedē ar frivolām, ļaunprātīgām sūdzībām
Atklājās, ka arī Rīgas mērs Nils Ušakovs bija iesniedzis policijai sūdzību par "Re:Baltica" rakstu, kurā apgalvots, ka viņš notērējis ap 8 miljoniem eiro sevis popularizēšanai. Tas notika pavasarī, un "Re:Baltica" redaktores Inga Spriņģe un Sanita Jemberga par šo iesniegumu necēla publisku traci (lai gan vajadzēja, bet katram savs veids, kā aizstāvēties, – vai arī ne). Taču, iepazīstoties ar "Re:Baltica" četras lappuses garo rakstisko paskaidrojumu policijai, redzama "jurista valoda" un atsauces uz likuma pantiem, tiesu spriedumiem u. tml. No tā var saprast, ka vēstules parakstītāja Spriņģe bija spiesta izmantot juristu pakalpojumus, rakstīt paskaidrojumu par pašsaprotamām mediju brīvības lietām, tērēt savu un citu laiku un pūles. Citiem vārdiem – izdevās medija tramdīšana un biedēšana ar daudzās valstīs neētisku, ja ne sodāmu paņēmienu – vēršanās pret fizisku vai juridisku personu ar ļaunprātīgi frivolu iesniegumu tiesībsargiem.
Vēl partijas var vērtēt pēc to pieturēšanās pie arvien plašāk atzītām un pierādījumos pamatotām "jaunām" cilvēktiesību normām, kas attiecināmas uz citas seksuālās orientācijas jeb LGBT personām. Ir lieku reizi pierādīts, ka viendzimuma attiecību legalizācija un juridiska nostiprināšana nekādā būtiskā veida neietekmē ģimeņu veidošanos (vai iziršanu) sabiedrības vairākuma aprindās. Ģimenes jēdziena paplašināšana, arī ja tā nesaderas ar daļas, pat vairākuma sabiedrības "ģimenes" izpratni, tā nevienam nekaitē un saskan ar pilnu cilvēktiesību nodrošināšanu visiem iedzīvotājiem. Kā liecina partiju debates, vairums partiju ir vai nu nepārprotami pret viendzimuma partnerības ieviešanu, vai saistībā ar šo lietu kaut ko aplinkus murkšķ par sabiedrības uzskatu cienīšanu. Tikai pāris partiju ir paudušas skaidru, pozitīvu nostāju, un tās diez vai tiks ievēlētas, paliekot ārpus Saeimas kopā ar tiem, kas Satversmes 110. "vīrieša–sievietes" laulības pantu vēlas iekalt granītā uz mūžīgiem laikiem.
Kā pats balsošu, neesmu vēl 100% izlēmis, taču esmu veidojis priekšstatus par to, kas ir ekonomiski bezatbildīga politika, demokrātiju apdraudoša un autoritāra politika, kā arī aizspriedumos un tumsonībā balstīta politika. Izvēle lai paliek aiz vēlēšanu iecirkņa "būdiņas" aizkariem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
