Tīna Lūse: Ar zaļā iepirkuma kritērijiem ir jāveicina nelegāli uzkrāto riepu pārstrāde Latvijā  (12)

Ja vērtējam situāciju Latvijā, joprojām diemžēl ļoti plaši tiek izmantots lineārās ekonomikas modelis, kas ietver ražošanas principu "radi, lieto un izmet". Pieaugot saražoto atkritumu apjomam valstī, ir svarīgi vērtēt jaunus un, iespējams, netradicionālus veidus, kā varam pāriet uz aprites ekonomiku, panākot, ka materiāli un dabas resursi ekonomiskajā apritē saglabājas pēc iespējas ilgāk. Tas ļaus ne vien samazināt radīto atkritumu apjomu, bet arī mazināt vides piesārņojumu kopumā.

Laba iespēja, manuprāt, domāšanas un pieejas maiņai valstiskā mērogā būtu vēsturiski uzkrāto nelegālo riepu pārstrāde un no tām iegūto izejvielu atkārtota izmantošana. Ik gadu Latvijā turpina palielināties nesavākto un nepārstrādāto riepu daudzums, radot apdraudējumu gan videi, gan sabiedrībai kopumā.

Galvenais cēlonis gausumam un negribēšanai riepu pārstrādē valstī bija neadekvāti zemā apsaimniekošanas cena, kas neļāva segt izmaksas par riepu pārstrādi. Ar noteiktu regularitāti atklātās nelegālās riepu glabāšanas vietas ir brīdinājums sarkanā krāsā, ka šobrīd tā ir problēma, kurai valsts līmenī nav atrasts risinājums. Nozares aplēses rāda, ka nesavākto un nepārstrādāto riepu apjoms ir sasniedzis jau 47 tūkstošus tonnu, vienlaikus to apjomiem turpinot arvien pieaugt.

Gan asociācijas, gan asociācijas biedru līmenī esam strādājuši ar pētniekiem un būvniekiem, lai analizētu pārstrādātā materiāla atbilstību būvniecības vajadzībām un prasībām. Esam secinājuši: nolietoto riepu pārstrādes rezultātā iegūtais materiāls būtu izmantojams gan ceļu būvē, gan sporta un dzelzceļa infrastruktūras būvniecībā. Turklāt jau šobrīd valstī ir izstrādāti standarti pārstrādāto riepu gala materiāla izmantošanai ceļu būvē un būvniecībā gan kā atsevišķiem materiāliem, gan kā materiālu sastāvdaļām Latvijā ražotiem būvmateriāliem.

Lai iedzīvinātu aprites ekonomikas principu nolietoto riepu pārstrādē, ir nepieciešami motivācijas mehānismi no valsts puses, jo pārstrādes uzņēmumi ir gatavi nolietotās riepas pārstrādāt, savukārt iegūto materiālu izmantot būvniecības procesos. Ir jārada vien pieprasījums pēc šādas pieejas.

Vieni no lielākajiem būvniecības pasūtītājiem Latvijā ir valsts un pašvaldību uzņēmumi, īpaši, ja domājam par ceļu būves darbiem. Ieviešot zaļā iepirkuma kritērijus, kas uzliek pienākumu vismaz daļēji izmantot arī materiālus, kas iegūti no pārstrādātām riepām, kā tas ir izdarīts Lietuvā, šajos pasūtījumos, tiktu būtiski risināta problēma ar vēsturiski uzkrātajām un nepārstrādātajām riepām Latvijā, kā arī veicināta pārstrādes rūpniecības attīstība Latvijā.

Turklāt sākt vajadzētu pat vienu soli agrāk – pievēršot uzmanību tam, kādas riepas valsts un pašvaldību sektorā tiek iepirktas darbības nodrošināšanai – tādas, kurām ir skaidra izcelsme, vai arī ņemta vērā tikai zemākā cena. Jāņem vērā, ka riepām, kas tiek izmantotas pārstrādei, ir jābūt pietiekami kvalitatīvām un ar skaidru izcelsmi, lai gala produkts neradītu drošības riskus.

Tuvojoties 13. Saeimas vēlēšanām, aicinu politiskās partijas savās programmās iekļaut jautājumu par aprites ekonomikas stiprināšanu Latvijā, tostarp domājot arī par nolietoto riepu pārstrādi. Tas pozitīvi ietekmētu ne vien vides aizsardzības jautājumus, bet arī ekonomiku kopumā.