Foto: LETA
Tie, kuri rūpīgi seko līdzi dažādu avotu radītiem partiju popularitātes reitingiem un kuri turklāt pievērš uzmanību datu ieguves metodēm, būs pamanījuši, ka ar dažādām metodēm veiktu aptauju dati mēdz atsevišķās pozīcijās diezgan būtiski atšķirties.

Arī SKDS elektorālās izvēles jautājumu dažkārt iekļauj savās interneta aptaujās. Rezultāti, kurus mēs līdz šim tā esam ieguvuši, atšķiras no tiešo interviju aptaujās iegūtajiem. Pieredze liecina, ka arī telefonintervijas dod mazliet atšķirīgus rezultātus.

Protams, katrai aptaujas metodei piemīt savas specifiskas mērījumu kļūdas. Piemēram, tā kā tiešās intervijas notiek ar intervētāju starpniecību, var būt situācijas, kad, izpildoties noteiktiem nosacījumiem, kādu noteiktu partiju atbalstītāji kautrējas... citiem skaļi atklāt savas simpātijas. Jo ko gan par mani padomās! Interneta aptaujas rada šķietami anonīmāku gaisotni, tāpēc šādā formātā šādi cilvēki, iespējams, dažkārt ir atklātāki. Taču ar interneta aptaujām ir saistītas cita veida problēmas.

Lūk, te redzami pagājušās nedēļas beigās jau publicētie SKDS augustā veikto tiešo interviju aptaujas rezultāti salīdzinājumā ar līdzīgā laika posmā veiktas SKDS interneta aptaujas datiem. Kā redzams, vairākas pozīcijas atšķiras.

Lūk, kā salīdzinājumā izskatās abu aptauju dati, ja mēs neizlēmušo balsis sadalām tieši proporcionāli jau izlēmušo balsīm. Taču šeit vienmēr jāpatur prātā, ka faktiskajās vēlēšanās tās nekad precīzi tā nesadalās.

Tomēr, pētot šīs atšķirības un domājot par to, kur tad slēpjas patiesība, vajadzētu paturēt prātā tos teorētiskos priekšnoteikumus, kas ļauj jautājumus uzdot nedaudziem, bet secinājumus, balstoties uz atbildēm, izdarīt par daudziem, t.i., reprezentativitātes principu.

Cenšoties respondentus aptaujāt nejauši izvēlētos mājokļos, teorētiski visiem Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja tikt aptaujātiem. Savukārt interneta aptaujās parasti piedalās tikai tie aktīvie interneta lietotāji, kuriem patīk piedalīties interneta aptaujās.

Nav pamata uzskatīt, ka šī grupa reprezentē visu sabiedrību. Tomēr no iepriekš teiktā nevajadzētu secināt, ka interneta aptaujām nav jēgas. Ja vien tās nav veidotas klaji diletantiski, arī te var atrast vērtīgas lietas.

Taču, ja ir daudz datu, tad var sākt ar tiem rotaļāties. Lūk, kāda aina veidojas, ja kombinē SKDS tiešo interviju un tīmekļa aptauju datus proporcijās 50:50 plus datu svaros līdztekus tradicionāli mūsu izmantotajiem parametriem iekļauj arī interneta lietošanu.

Lūk, kāda aina paveras, ja mēs šajā jaunizveidotajā augusta apvienoto datu kopumā neizlēmušo balsis sadalām tieši proporcionāli jau izlēmušo balsīm.

Viegli noprast – ja tiešo interviju un tīmekļa aptauju datus ņemtu citās proporcijās, tad arī summārie rezultāti sanāktu citādi. Līdz ar to ir svarīgi apzināties, ka šī ir tikai tāda intelektuāla spēle, nevis teorētiski pamatojama lielāka patiesība.

Un, ja tā padomā: vai tad tomēr nav labi, ja skaitļu ir tik daudz un tie ir tik atšķirīgi? Tad katrs var atrast kaut ko, kas tam patīk vislabāk, un (iespējams) iegūt sirdsmieru. Savukārt sirdsmiers šai trauksmainajā laikā, neapšaubāmi, ir vērtība!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!