Kā liecina "Swedbank" apkopotie dati, pērn 49% no pieteiktajiem apdrošināšanas gadījumiem dzīvokļos bija tieši ūdens noplūdes radīti bojājumi un vidējā zaudējumu summa tajos pārsniedza 600 eiro. Bez ūdens nodarītā kaitējuma gadās arī likstas, kad mājoklī tiek bojāta iedzīve, piemēram, elektriskā plīts, dušas kabīne vai citas sadzīviskas lietas. It kā nekas liels, bet vidējais rēķins, lai šajos gadījumos savestu visu atkal kārtībā, ir aptuveni 250 eiro, un neplānoti šķirties no šādas naudas summas nebūt nav patīkami.
Par to, lai mazinātu šādus neplānotus izdevumus, mājokli apdrošinot, iespējams parūpēties ne tikai tā īpašniekam, bet arī īrniekam. Nav tik būtiski, vai dzīvokļa īrnieki ir studenti, kas salīdzinoši biežāk maina dzīvesvietu, vai arī jaunie profesionāļi un ģimenes, kas mājokli izvēlas īrēt ilgtermiņā. Ko būtu svarīgi zināt un darīt īrniekiem, kuri apsver iespēju nodrošināties pret neparedzētiem izdevumiem, izvēloties apdrošināšanu?
Primāri jānoskaidro, vai dzīvokļa īpašnieks savu īpašumu jau ir apdrošinājis un, ja ir, pret kādiem riskiem. Ja īpašnieks tomēr mājokli nav apdrošinājis, ir ļoti būtiski viņu informēt par saviem nolūkiem to darīt, jo negadījumos, kuros bojāts būs pats īpašums (appludināts dzīvoklis, ugunsgrēks), apdrošināšanas atlīdzību saņems īpašnieks. Kāpēc tā? Atlīdzība ir paredzēta īpašuma atjaunošanai, un tieši mājokļa īpašnieks ir persona, kura vislielākajā mērā ir ieinteresēta šo mājokli atjaunot. Savukārt, kas attiecas uz atlīdzību par bojātām mantām (iedzīvi), – to saņems mantas īpašnieks, kas bieži vien varētu būt mājokļa īrnieks.
Piemēram, ja mājokļa īrniekam tiek nozagts velosipēds vai, plauktam krītot, tiek bojāts televizors, apdrošināšanas atlīdzību saņems viņš pats.
Iedzīves apdrošināšana ir tas, kas visbiežāk varētu interesēt mājokļa īrniekus, un te jāteic, ka būtu svarīgi iedziļināties apdrošinātāja prasībās attiecībā uz to, kādā veidā tiek noteikts, kādas mantas ir apdrošinātas. Piemēram, var būt tā, ka pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas nepieciešams iesniegt mantu sarakstu, vai, iegādājoties jaunu mantu, par to jāinformē arī apdrošinātājs. Tāpat jāpārbauda, vai uz noteiktām mantu grupām nav noteikti apdrošinājuma summas limiti un, ja tā, vai tie ir pietiekami konkrēti jūsu gadījumā.
Vienmēr jāpievērš uzmanība, kādi negadījumi noteikumos ir atrunāti kā izņēmumi. Piemēram, vai apdrošinātājs atlīdzinās zaudējumus par divriteņa zādzību ārpus apdrošinātā īpašuma, kā arī – vai velosipēdam ir jābūt reģistrētam CSDD. Un vienmēr jāatceras, ka apdrošināšana nesegt zaudējumus, kas radušies tīši radīta bojājuma dēļ.
Personas civiltiesiskā atbildība – izklausās pēc ļoti juridiska jēdziena, bet patiesībā tā var būt kritiski svarīga situācijā, kad, piemēram, jūsu dēļ ir appludināts kaimiņu dzīvoklis. Mazākais, kas var notikt, – būs apdraudētas labās kaimiņu attiecības, bet šāds notikums var attīstīties līdz kaimiņu dzīvokļa remonta rēķinam pāris tūkstošu eiro apmērā, kurš būs jāapmaksā jums neatkarīgi no tā, vai esat dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks. Protams, neviens negaida, ka tieši ar viņa mājokli varētu atgadīties kādas likstas – tas tiktu apzagts, izceltos ugunsgrēks vai notiktu kāda cita nelaime, taču, kad tas notiek, izdevumi bojājumu novēršanai var atstāt nepatīkamu robu ģimenes budžetā. Tā vietā neliels ieguldījums apdrošināšanas polisē var pasargāt ģimenes maciņu.
Apdrošināšana jau lielā daļā attīstīto valstu ir kļuvusi par finanšu plānošanas instrumentu un dažviet, domājot par mājokļu īres tirgu, pat par obligātu prasību. Arī Latvijā ik gadu pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri apzinās, ka viņiem ir, ko zaudēt, tātad ir, ko apdrošināt. Būtiski ir saprast, ka mājokļa apdrošināšana noder ne tikai pašam īpašniekam, bet arī īrniekam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
