Izskatās, ka nākamajos gados pieaugs pieprasījums pēc bērnudārzu pakalpojumiem. Pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un jaunā mācību gada sākuma ir piemērots brīdis padomāt par to, kā pilnveidot bērnudārzu sistēmu Latvijā. Kvalitatīva agrīnā izglītība pozitīvi ietekmē bērnu attīstību un vēlākās dzīves sasniegumus, kas nozīmē, ka tai ir būtiska loma visas valsts attīstībā.
Komandu sports un bērnudārzs
Komandu sportam, īpaši amatieru līmenī, piemīt savdabīgs šarms, kas nereti lieti noderētu arī citās jomās, – veiksmīgās komandās, neskatoties uz iekšējo konkurenci, starp komandas biedriem izveidojas savstarpēja uzticība un lojalitāte. Šai lojalitātei ir arī tieksme akumulēties un izplatīties ārpus komandas. Ir patīkami redzēt, kā pamazām jaunieši progresē un bērni apspēlē vecākus. Turklāt priecē ne tikai savu bērnu izaugsme, bet arī panākumi, kurus izdevies sasniegt komandas biedru bērniem, jauniešiem, ar kuriem kopā trenējamies vai kuri vienkārši ir no apkaimēm un mazpilsētām, ar kurām identificējamies.
Ekonomists Alberts Hiršmans (Albert Hirschman) apgalvoja, ka tieši lojalitāte var palīdzēt uzņēmumiem, sabiedriskajām organizācijām vai jebkurai citai cilvēku kopienai atrisināt savas problēmas vai trūkumus no iekšienes.[1] Hiršmans norādīja, ka, samazinoties ieguvumiem no līdzdalības kopējā pasākumā, kopienas biedriem parasti ir divas izvēles iespējas – (1) izbeigt attiecības, kopienu pametot, vai (2) izrādīt neapmierinātību un iesaistīties situācijas uzlabošanā. Piemēram, samazinoties kādas preces vai pakalpojuma kvalitātei, pircēji var to aizstāt ar konkurentu ražojumiem vai sūdzēties, cerot, ka sākotnējais ražotājs vai pakalpojuma sniedzējs kvalitāti uzlabos.
Attiecību izbeigšanas izvēles iespējas pieejamība būtiski samazina varbūtību, ka neapmierinātie cels iebildumus un aktīvi iesaistīsies problēmas risināšanā. Tieši organizāciju un kopienu biedri, kurus attiecīgā problēma satrauc visvairāk un kuri līdz ar to būtu tie, kas visefektīvāk varētu problēmu risināt, būs pirmie, kas izvēlēsies organizāciju pamest. Savukārt lojalitāte var likt svaru kausiem nosvērties par labu iesaistei.
Bieži attiecību izbeigšana ir sabiedriski izdevīgākais risinājums – konkurētspējīgākie uzņēmumi nodrošina noteiktu preču piegādi, bet nekvalitatīvu preču ražotāji bankrotē. Taču ir gadījumi, kad sabiedrībai kopumā labvēlīgāko rezultātu var sasniegt, norādot uz nepilnībām un uzlabojot pastāvošo sistēmu.
Par bērnudārziem
Piemēram, pirmsskolas izglītības sistēmas kopumā darbojas labāk, ja vecāki, kuri aktīvi seko līdzi bērnu gaitām bērnudārzā, paliek vienotajā sistēmā, nevis izvēlas alternatīvus bērnu aprūpes risinājumus.
Vislabākos kopējos rezultātus izdodas sasniegt vispārējām pirmsskolas izglītības sistēmām, kuras nav speciāli paredzētas un neizceļ bērnus no nelabvēlīgajām ģimenēm, bet gan apvieno dažnedažādas mājsaimniecības.[2] Protams, aktīvajiem un labi situētajiem vecākiem vienmēr ir iespēja izvēlēties alternatīvus bērnu aprūpes risinājumus, un ir nepieciešams noteikts lojalitātes līmenis, lai viņi paliktu vispārējā sistēmā un aktīvi iesaistītos izglītības procesā, tādējādi palīdzot pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt augstāku pakalpojumu kvalitāti. Publisko spēlētāju uzdevums ir mazināt vecāku vēlmi sistēmu pamest, gan veicot adekvātus finanšu ieguldījumus, gan ieklausoties un reaģējot uz pakalpojumu saņēmēju vēlmēm.
Kas notiek Latvijā?
Diemžēl Latvijā pirmsskolas izglītības sistēma ir nevienlīdzīga un zināmā mērā pat mudina aktīvos un labi situētos vecākus meklēt alternatīvus bērnu aprūpes variantus.
Teorētiski pašvaldībām ir jānodrošina vietas mācību iestādēs visiem to teritorijā deklarētajiem pirmsskolas vecuma bērniem. Taču praksē vairākas pašvaldības šo normu nespēj īstenot, un mazajiem bērniem vecumā no pusotra līdz pieciem gadiem pašvaldību bērnudārzos veidojas rindas. Ja pašvaldība vietu bērnam nespēj nodrošināt, tai ir jāsedz privātas pirmsskolas izglītības iestādes izmaksas tādā apjomā, kas atbilst viena audzēkņa nepieciešamajām izmaksām attiecīgās pašvaldības uzturētā bērnudārzā. Tāpat pašvaldības atbilstoši savām budžeta iespējām var līdzfinansēt arī bērnu uzraudzības jeb aukles pakalpojumus. Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apkopotajiem datiem 2017. gada 1. maijā pašvaldību bērnudārzus apmeklēja 75936 bērni, privātos – 8513 bērni, bet vēl 1790 bērniem tika līdzfinansēts bērnu uzraudzības pakalpojums. Ministrija informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetam arī norādīja, ka 2017. gada maijā pašvaldības privāto bērnudārzu apmeklētājiem kopumā līdzfinansēja izmaksas 1,67 miljonu eiro apmērā.
Privāto pirmsskolas iestāžu izmaksas parasti pārsniedz pašvaldības piedāvāto līdzfinansējumu, un vecākiem no saviem līdzekļiem ir jāapmaksā starpība. Tas savukārt ierobežo ģimeņu loku, kas privāto pirmsskolas iestāžu pakalpojumus var atļauties. Protams, privātie bērnudārzi apkalpo ne tikai "bagātniekus" un daudzām ģimenēm situācijā, kad pašvaldības pirmsskolas iestādi bērnam apmeklēt nav iespējams, arī daļēji līdzfinansēta vieta privātajā bērnudārzā ir būtisks ieguvums. Tomēr kopumā Latvijas pirmsskolas izglītības finansēšanas sistēmā ir iestrādāta norma, kas ar pakalpojumu kvalitāti neapmierinātos mudina sistēmu pamest, nevis iesaistīties tās uzlabošanā.
Atgriežoties pie lojalitātes, manuprāt, to vislabāk iespējams vairot, sakārtojot konkrētas sistēmas, ar kurām tad visi kopā varam lepoties. Pirmsskolas gadījumā varētu sākt ar to, ka vietas pašvaldību bērnudārzos tiktu nodrošinātas visiem bērniem, kuru vecāki to vēlas. Tad, iespējams, rastos arī juridiski korekts un ērti lietojams risinājums, kas ļautu vecākiem, kas to var atļauties, brīvprātīgi līdzfinansēt un palielināt pirmsskolas pedagogu algas.
[1] Albert O. Hirschman. Exit, Voice, and Loyalty: Responses to Decline in Firms, Organizations, and States. Cambridge, MA: Harvard University Press, 1970.
[2]Elizabeth U. Cascio. Does Universal Preschool Hit the Target? Program Access and Preschool Impacts. NBER Working Paper, No. 23215, 2017.