Tiesa, ar purva nosusināšanu Trampam nemaz neveicas tik labi, kā viņš solīja vēlēšanu laikā, citi pat melš, ka purvs esot palicis vēl dziļāks un smirdīgāks. Vai nevarētu būt tā, ka vērts pievērst uzmanību kandidātu un valdīt gribētāju mantiskajam stāvoklim un parādu slogam un svītrot tādus, kuriem jau nu dikti vajag naudiņu? Tie, kas, trūkuma spiesti, izmisīgi laužas pie siles, nekādus purvus nosusināt nevar, tikai iemitina tajos savus sugas brāļus.
Izgājušo reizi, kad ciemojos Sietlā, apmetos Belvjū priekšpilsētā, netālu no "T Mobile" biroja. Toreiz mana viesnīca un tuvumā esošā civilizācijas "sala" bija tieši tāda pat kā pilnīgi jebkur citur ASV: "Safeway" pārtikas bode, "Starbuck" kafija, "Papa Johns" picērija un tamlīdzīgi civilizācijas labumi, ar kādiem Latvijā nevienu vairs nepārsteigsi. Tovasar plosījās grandiozi mežu ugunsgrēki un redzamība bija apmēram 100 metri, viss pārējais bija baltā miglā slēpts. Pagalam neomulīga sajūta, kas nemaz nerosināja uz pilsētas apskati un vasaras izbaudīšanu.
Arī pašreiz rietumkrastā meži deg kā traki, taču vējš pūš citā virzienā un Sietlā redzēt var drusku tālāk, turklāt es apmetos pašā "vecpilsētā", kājāmgājējam pieņemamā attālumā no visiem galvenajiem tūristu slazdiem un atrakcijām. Visjaukākais un latviešu cilvēkam saprotamākais ir tirgus, kurā ir gan daudz svaigu zivju, gan puķu, pīrādziņu un visādu krāmu, kurus es sev esmu svēti apsolījis nepirkt. Toties ASV pasts sola tirgū nopirktu zivi nākamajā dienā nogādāt uz jebkuru ASV adresi.
Man patīk pilsētu sajust rīta agrumā, kādu stundu vai pusotru izskrienot krosiņu, turklāt Sietla tam ir visai labi piemērota, jo atrodas pie ūdens, turklāt agros brīvdienu rītos pilsētas centrs ir pietiekami tukšs, lai varētu skriet bez lielas piesargāšanās no mašīnām vai bailēm no burlakiem. Skrēju gar ostu, prāmju termināli un dzelzceļa sliedēm, un bija sajūta, ka tikpat labi arī varētu rikšot kaut kur gar Andrejsalu.
Gan cilvēki ar bagāžas somām meklē taksi, gan kravas vilcieni tāpat dudina, gan arī ostas žuļiki skatās tikpat blēdīgām acīm. Lielākā atšķirība ir tā, ka Sietlā ir daudz bezpajumtnieku, kuri mostas un dažkārt izdod visai neadekvātas skaņas vai citādi pievērš sev uzmanību, bet liekas, ka nav bīstami. Arī apkārtnes zaļums un lietus biežums atsauc atmiņā dzimteni, tāpēc arī nav brīnums, ka Vašingtonas štatā mitinās daudzi latvieši.
Kurš programmē "Microsoft", kurš ņemas kādā piezemētākā kantorī, bet latviešu kopiena šeit ir gana prāva, lai arī, tāpat kā citur ASV, nesen atbraukušie ekonomiskie bēgļi ar pēckara emigrantiem īpaši netusē. Visi trimdas latviešu centri ir organizēti ap baznīcu un latvietības saglabāšanu, kas, būsim godīgi, mūsdienu lielā dolāra pelnītājus interesē stipri maz, vai arī, vēl pareizāk – viņiem ir grūti asimilēties ilgajos trimdas gados izkoptajā emigrācijas latviešu kultūrā, savukārt "ārzemju latvieši" dzīvo savā trimdas burbulī un maz interesējas par šodienas Latviju.
Sietla ir dibināta deviņpadsmitā gadsimta otrajā pusē un uzplaukusi Klondaikas zelta drudža laikā – kā osta, kurā reizē ar zelta kārotāju masām nonāca Aļaskā saraktais. Zināms, ka daudz liekāka iespēja nopelnīt bija tiem, kuri šīs masas apkalpoja – pārdeva šmigu, šuva bikses u. tml. Kur cilvēku masas, tur arī iespēja tām pakalpot, par to paņemot taisnīgus dolārus. Arī mūsdienās ap daudzajiem tehnoloģiskajiem jaunuzņēmumiem klaiņo dažādi konsultanti, finansisti, juristi un kopā strādāšanas telpu nodrošinātāji. Ne jau aiz tīras labdarības.
ASV spēks slēpjas spējā nepārtraukti izdomāt jaunas lietas un cilvēku ticībā progresam. Sietla, kura reiz bija zelta drudža priekšpostenis, ir pārtapusi progresīvā, liberālā tehnoloģiju mekā, kurā mājo "Microsoft", "Amazon", "Boeing" un vēl daudzas mazāk zināmas, bet ne mazāk progresīvas kompānijas. Liela nozīme šajās pārmaiņās ir Vašingtonas štata universitātei, kura ir pat tik daudzpusīga, ka ir vienīgā ASV augstskola, kurā var apgūt latviešu valodu.
Sietlā atrodas arī pirmā "Starbucks" kafijas dzertuve, interesanti, ka tā dibināta jau 1971. gadā un nebūt nav kaut kāds pavisam nesenu laiku fenomens. Arī "Amazon" šeit sāka kā pavisam pieticīgs grāmatu tirgonis, kurš, lai taupītu naudu, saviem darbiniekiem galdus esot licis taisīt no durvīm, tā bijis lētāk, nekā pirkt normālas mēbeles. Skrienot pa Sietlas centru, pamanu nelielu veikaliņu ar uzrakstu "Amazon Go" un atceros, ka viņi ir atvēruši savu "konceptveikalu", kurā demonstrē tirgošanās nākotni – veikalā nav ne kases, ne kasieru, ne arī ratiņu.
Pircējs paņem papīra tūtu, saliek tajā visu, ko redz plauktos, un mierīgi iziet no veikala. Kameras un sensori fiksē visu, kas tiek paņemts no plaukta vai nolikts atpakaļ, un, cilvēkam iznākot no veikala, naudiņa tiek paņemta no "Amazon" kontam piesaistītās kredītkartes, bet čeks pienāk e-pastā. Pamēģināju – strādā bez "gļukiem".
Domāju, vēl kāds laiciņš paies, kamēr tehnoloģijas pieslīpēsies un izmaksas sasniegs pieņemamu līmeni. Pieņemu, ka pagaidām tehnoloģijas ir dārgas un veikals vairāk ir "Amazon" mārketinga projekts.
Turpat blakus atrodas "Amazon" centrālais štābs, kurā uzbūvētas "sfēras" – kosmiska paskata lieli stikla bumbuļi, kuros audzē dažāda veida augus – tādu tur esot ap 40 000. Telpas tiek izmantotas biroja un sanāksmju vajadzībām, un tās izskatās gluži kā no zvaigžņu karu filmas. Iekšā netiku, jo ātrākais pieejamais apmeklējuma laiks bija septembra sākums, tik ilgi uzkavēties Sietlā neplānoju. Interesanti, ka daudzi tehnoloģiju pionieri, kuri naudiņu uztaisīja ar IT un tirgošanos internetā, arvien lielāku uzmanību pievērš pārtikas audzēšanai un pārstrādei.
Piemēram, "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss ir investējis vairākus simtus miljonu "vertikālo siltumnīcu" jaunuzņēmumā, un, iespējams, garlaicīgā tomātu un gurķu audzēšana varētu kļūt par nākamo lielo lietu. Varbūt arī mūsu investoriem un jaunuzņēmējiem laiks pārorientēties no mobilo aplikāciju ražotāju atbalsta uz kaut ko taustāmāku un garšīgāku?
Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
