Jānis Spilve: Sūdzēšanās kā māksla  (41)

Runa ir par mikroautobusu pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu Rīgā, kur pašvaldības uzņēmums "Rīgas satiksme" jau pirms diviem gadiem izsludināja iepirkumu šī pakalpojuma sniegšanai, taču iepirkums vēl ne tuvu nav noslēgumam. Daudzo sūdzību rezultātā tiek kavēta arī "Rīgas Satiksme" programma par videi draudzīgu mikroautobusu ieviešanu pilsētā.

Parasti, ja kāds iesniedz sūdzības par nolikumu, tad tas tiek darīts ar mērķi, lai konkrētais uzņēmums varētu piedalīties iepirkumā. Šajā gadījumā lietas apstākļi liecina, ka iesniegtajām sūdzībām ir cits mērķis – piespiest samazināt kvalitātes prasības pakalpojuma sniedzējam, kā arī samazināt kvalitātes kontroles pasākumus pakalpojuma sniegšanā, jo visi iesniegumi ir tieši vērsti uz pakalpojuma kvalitātes un tās kontroles pasākumu samazināšanu.

Te būs mikroautobusu pārvadājumu iepirkumu hronoloģija, kas ir visai iespaidīga. Pirms diviem gadiem – 2016. gada 27. jūlijā tika izsludināts pirmais iepirkums, kuram bija jānoslēdzas jau aizpērnā gada 29. augustā. Līdz ar to nevar teikt, ka "Rīgas satiksme" iepirkumu veica pēdējā brīdī. Personu apvienība AS "Liepājas autobusu parks" un AS "Nordeka" šī iepirkuma nolikumu apstrīdēja Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), kas lēma, ka aizliegts slēgt līgumu ar uzvarētāju. "Rīgas satiksme" iepirkumu pārtrauca.

Šā paša gada 10. oktobrī "Rīgas satiksme" izsludināja jaunu iepirkumu, ņemot vērā IUB lēmumā noteiktās neatbilstības. Tika noteikts pieteikšanās termiņš 23. decembris. Tomēr arī šo plānu neizdevās īstenot, jo personu apvienība nolikumu 12. decembrī pārsūdzēja, prasot, lai tiek pagarināts pieteikumu iesniegšanas termiņš. Un IUB šā gada 20. janvārī šo sūdzību atzina par pamatotu un aizliedza slēgt līgumu ar uzvarētāju.

"Rīgas satiksme" veica grozījumus nolikumā, pagarinot piedāvājumu iesniegšanas termiņu līdz 9. februārim, taču "Liepājas autobusu parks" un "Nordeka" jau atkal iesniedza sūdzību, šoreiz jau par citiem punktiem.

Jāteic, ka tieši normatīvie akti, kas regulē sūdzības IUB, arī ir pamatā tam, ka var sūdzēties neskaitāmas reizes, katru reizi atrodot arvien jaunus punktus, kas nepatīk. Atšķirībā no pārsūdzības procesa tiesā, kur pārsūdzēt var tikai to punktu, kas apstrīdēts iepriekš, par iepirkumiem var sūdzēties neskaitāmas reizes par arvien jauniem punktiem. Un "Liepājas autobusu parks" un "Nordeka" to izmanto uz pilnu klapi. Turklāt, neskatoties uz to, ka ir samazinājies kopējais sūdzību skaits pēc depozīta ieviešanas, IUB sūdzību izskatīšanas laiks ir liels, ko izmanto iesniegumu iesniedzēji.

Iesniegšanas termiņš tika pagarināts līdz 21. februārim, bet 2. martā IUB izskatīja kārtējo "Liepājas autobusu parka" sūdzību un 24. martā aizliedza slēgt līgumu.

"Rīgas satiksme" nolēma pārtraukt iepirkumu, par ko atkal pasūdzējās personu apvienība. Jau pagājušā gada 17. jūlijā IUB pieņēma lēmumu atcelt lēmumu par iepirkuma pārtraukšanu. Līdz ar to iepirkums tika turpināts, šā gada 16. februārī "Rīgas satiksme" izsūtīja jaunus uzaicinājumus sniegt pieteikumus, nosakot iesniegšanas termiņu līdz 13. maijam. Uz šo ielūgumu sekoja ceturtā "Liepājas autobusu parka" un "Nordeka" sūdzība. Un jau atkal IUB liedza slēgt līgumu, jo kādā no punktiem, kuru apstrīdēja "Liepājas autobusu parks", atrada pārkāpumu.

Jāteic, ka "Liepājas autobusu parks" un "Nordeka" savas sūdzības veido pēc principa – šaujam ar lielgabalu, varbūt kādam zvirbulim trāpīs. Ik reizi tiek apstrīdēti vismaz 5-6 punkti, bet par pamatotu sūdzība tiek atzīta tikai par vienu vai diviem punktiem.

Jau atkal, precizējot nolikumu pēc IUB norādījumiem, "Rīgas satiksme" 10. maijā nosūtīja jaunus uzaicinājumus sniegt pieteikumus, nosakot termiņu līdz 4. jūnijam, kam sekoja nu jau piektā "Liepājas autobusu parka" sūdzība.

26. jūnijā IUB kārtējo reizi atrada, ka vienā punktā sūdzība ir pamatota un liedza slēgt līgumu. Un tas ir brīnums, jo viena no iepriekšējam sēdēm tieši šo punktu atzina par pamatotu.

Uz kārtējo uzaicinājumu sniegt pieteikumus sekoja kārtējā – pēc skaita sestā – sūdzība, kuras iznākums vēl nav zināms.

Viss šis stāsts varētu šķist komisks, ja nebūtu ar tik graujošu ietekmi un pats par sevi neliecinātu, ka "Liepājas autobusu parks" ļaunprātīgi izmanto savas tiesības nevis, lai uzlabotu nolikuma saturu, bet gan citu motīvu vadīts.

Lai arī šajā sūdzēšanās maratonā rīdziniekiem un pilsētas viesiem netiek un netiks traucēta pakalpojumu saņemšana, tomēr, nenoslēdzoties iepirkumam, nav iespējams piedāvāt iedzīvotājiem jaunus mikroautobusus.

Uzskatu, ka nekavējoties ir jāveic izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai šādus sūdzību iesniegšanas rekordus nepieļautu. Saskaņā ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013. gada 1. jūlija sprieduma lietā SKA-368/2013 13.punktā noteikto Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumiem nav prejudiciālas nozīmes. Līdz ar to ir izskaidrojama atšķirīgā Publisko iepirkumu likuma noteikumu piemērošana gan no pasūtītāju puses, gan no sūdzētāju puses. Tieši šī nenoteiktība rada lielu neizpratni par IUB lēmumiem.

Ir jāpārņem mūsu kaimiņu pieredze, kur sūdzēties par nolikumu var tikai tiesā, kura izskata sūdzību paātrinātā režīmā (30 dienas) un pieņemto lēmumu var pārsūdzēt, bet tas vairs neietekmē iepirkuma norisi. Tieši sūdzību izskatīšana tiesā radīs vienveidīgus noteikumus Publisko iepirkumu likuma piemērošanai un radīs judikatūru turpmāko lietu izskatīšanā.

Var, protams, pārmest, ka "Rīgas satiksme" nezina, kā uzrakstīt perfektu nolikumu, lai uzņēmums varētu ne tikai sūdzēties, bet arī sniegt savu piedāvājumu.

Turklāt pašreiz izskatās, ka "Liepājas autobusu parks" un "Nordeka" sūdzēšanās jau ir kļuvusi par sporta veidu, jo skaidri jāapzinās arī reālie apstākļi. To rīcībā nav tāda daudzuma atbilstošu mikroautobusu, lai sāktu sniegt pakalpojumu galvaspilsētā. Līdz ar to mikroautobusi jāpērk un vēl jāpielāgo Rīgas specifikai. Bet ražotāji ir skaidri pateikuši, ka nepieciešams samaksāt pirmo iemaksu un tad vajadzīgi ne mazāk kā divpadsmit mēneši, lai saražotu tik lielu daudzumu mikroautobusu.

Līdz ar to loģisks ir secinājums, ka "Liepājas autobusu parks" un "Nordeka" vispār nerūp mikroautobusu pakalpojuma nodrošināšana rīdziniekiem un Rīgas viesiem, bet tas izmanto IUB, lai spēlētu politiskas spēlītes un izdarītu spiedienu uz "Rīgas satiksmi".