Foto: Privātais arhīvs
Mēs dzīvojam ceturtās industriālās revolūcijas laikā. Tā ir digitālā, robotizētā ekonomika, kurā ienāk arī mākslīgais intelekts un citas supermodernas tehnoloģijas. Ekonomikas temps nemitīgi pieaug, nojaucot robežas starp cilvēkiem, tirgiem un valstīm.

Mūsdienās pat tāda mums tradicionāla un labi pazīstama nozare kā lauksaimniecība ir kļuvusi globāla. Mūsu zemnieki savu graudu ražu tirgo globālajās biržās, kur par tiem konkurē pircēji no visas pasaules. Ko tas nozīmē Latvijai? Šajā pasaulē mēs nevaram norobežoties. Mums ir jāatrod sava vieta starptautiskajā arēnā, kas dod iespēju augt mūsu cilvēkkapitālam un ražot aizvien lielāku pievienoto vērtību.

Aizvien lielāku pievienoto vērtību palīdz radīt modernās tehnoloģijas: robotikas un mākslīgā intelekta risinājumi.

Vispirms par robotiem lasījām zinātniskās fantastikas grāmatās. Pēc tam uzzinājām, ka roboti strādā Silīcija ielejas inovācijām bagātākajos uzņēmumos. Šodien tie jau ir mums apkārt un jau strādā Latvijas uzņēmumos. Ne visi roboti ir redzami un aptaustāmi – ir arī programmatūras (software) roboti. Tie strādā SEB Globālo pakalpojumu centrā, pieslēdzoties bankas datorsistēmām un apstrādājot darījumus.

Esam automatizējuši vairāk nekā 50 dažādus procesus – vienveidīgus rutīnas darbus, ko var uzticēt robotam. Pie mums strādā 20 programmroboti, un katrs no tiem pašlaik aizstāj 2,6 cilvēkus, taču pētnieki apgalvo, ka katrs robots var aizstāt līdz pat astoņiem darbiniekiem. Tiem, kas satraucas, ka roboti atņems mums darbu, mana atbilde ir – jā, roboti mūs atbrīvos no apnicīgiem rutīnas darbiem un cilvēkiem sniegs iespēju darīt vērtīgākas lietas. No ekonomikas viedokļa raugoties, tas ir ieguvums pievienotajai vērtībai.

Piemēru netrūkst arī citās nozarēs. Tirdzniecībā pašapkalpošanās kases lielveikalos mazina vajadzību pēc pārdevējiem. "Taxify" taksometru pakalpojumu aplikācija ir aizstājusi dispečerus, un klients ar taksometra vadītāju sazinās bez starpnieka.

Roboti un mākslīgais intelekts palīdzēs mums ātrāk sasniegt mērķi – augstas pievienotās vērtības ekonomiku.

Oksfordas Universitātes pētnieki ir secinājuši, ka tuvāko 20 gadu laikā 35% no Apvienotās Karalistes darbvietām tiks automatizēti. Tādas profesijas kā taksists, pastnieks, tālbraucējs šoferis, lielveikala pārdevējs pazudīs, tāpat kā jau ir pazuduši burtliči un telegrāfa darbinieki. Taču to vietā radīsies jaunas profesijas – robotu programmētājs, mākslīgā intelekta speciālists un citas, ko mēs šodien varbūt vēl neapzināmies.

Vēl viena hipotēze: divas trešdaļas bērnu, kas šobrīd sāk apmeklēt bērnudārzu, strādās profesijās, kuras pašlaik vēl neeksistē, – tā apgalvo Pasaules Ekonomikas forums.

Tādēļ ir svarīgi saprast: vai mēs esam gatavi šādai nākotnei? Es domāju, ka izglītības sistēma un saturs ir atslēgas elements. Tādēļ jājautā – vai mūsu izglītības sistēma jau šodien domā, kā mūsu bērnus un jauniešus sagatavot nākotnei?

No uzņēmēju viedokļa raugoties, es vēlētos redzēt, ka informācijas tehnoloģijas skolās ir nevis atsevišķs priekšmets, bet tās ir integrētas pilnīgi visos priekšmetos. Profesionālajā izglītībā nepieciešama daudz ciešāka sadarbība ar uzņēmējiem, lai sagatavotu cilvēkus ar tām prasmēm, kas uzņēmējiem patiešām ir nepieciešamas. Augstākajā izglītībā ir jābūt daudz lielākai atvērtībai un tieksmei pēc izcilības. Ja augstskolu kvalitāte nespēs konkurēt, mūsu jaunieši gluži vienkārši aizbrauks tur, kur tā ir līmenī. Tas notiek jau pašlaik, jo, līdzīgi kā biznesā, arī izglītībā klients par savu naudu vēlas saņemt augstāko iespējamo kvalitāti. Es esmu pārliecināta, ka Latvijas izglītības sistēmas starptautiskā konkurētspēja lielā mērā veidos mūsu valsts kopējo konkurētspēju nākotnē, tāpēc mums ir jākļūst prasīgākiem pret tās kvalitāti.

Kā robotu un mākslīgā intelekta ienākšana ekonomikā mainīs tās struktūru? Fundamentāli. Redzēsim, kā tā transformējas no egocentriskā modeļa uz atvērtas ekosistēmas struktūru. No win-lose uz win-win attiecībām.

Modelis, kur es esmu īpašnieks savai informācijai, saviem tirdzniecības kanāliem un saviem darbiniekiem, konkurētspējā zaudēs jaunajam modelim, kur ieguvēji būs visi tie, kas pratīs sadarboties un dalīties savos resursos.

Pārmaiņu vēstnešus redzam jau šobrīd. Piemēram, dalīšanās ekonomikas (sharing economy) ietekmē virkne biznesu būs spiesti fundamentāli mainīties. Arī auto līzinga bizness. Mēs esam pieraduši būt sava auto vienīgie īpašnieki un lietotāji. No ekonomiskā viedokļa tas ir neefektīvi. Vairāk nekā 90% no laika, kamēr mums pieder auto, tas atrodas stāvvietā, nepilda savu funkciju un nerada nekādu vērtību. Tāpēc aizvien vairāk cilvēku vēlas auto lietot tikai tad, kad viņiem tas ir nepieciešams, un ikdienā neuztraukties par tādām lietām kā riepu maiņa, remonts vai apdrošināšana. Auto līzinga biznesam ir liels izaicinājums, kā pielāgoties šīm izmaiņām.

Tāpat arī darba attiecībās. Aizvien vairāk talantīgo un gudro darbinieku sev uzdod jautājumu – kas man ir svarīgāk: būt lojālam savam darba devējam vai būt lojālam savai attīstībai un izaugsmei? Šie cilvēki nebūs gatavi visu savu karjeru pavadīt vienā uzņēmumā, vienā pozīcijā. Tie gribēs vienā projektā ar pilnu atdevi strādāt vienam uzņēmumam, bet nākamajā projektā tikpat pilnvērtīgi pieslēgties citai kompānijai. Aizvien populārākas kļūs elastīgas darba attiecības, elastīgs darba laiks.

Izvirzīsies tie uzņēmumi, kuriem ir ambīcijas mainīt pasauli. Latvijā uzņēmumiem ir jātēmē augstāk – konkurēt nevis ar savu kaimiņu blakus pagastā vai pilsētā, bet jebkur pasaulē. Ar katru gadu ir aizvien vairāk iedvesmojošu pierādījumu, ka to spējam, – "Valmieras Stikla šķiedra" nupat atvērusi jaunu rūpnīcu ASV, arī "Draugiem" grupas uzņēmums "Printful" veiksmīgi izplešas ASV, "Latvijas Finierim" pieder rūpnīcas Lietuvā un Igaunijā, kas eksportē produktus pa visu pasauli, mums ir IT uzņēmums "Evolution Gaming", kas Latvijā nodarbina vairāk nekā 3000 cilvēku un eksportē vairāk nekā 90% savu pakalpojumu, un es šo uzskaitījumu varētu turpināt. Tie būs uzņēmumi, kas pirmie uzņemsies iniciatīvu būt atvērtiem pasaulei un jauniem sadarbības modeļiem ar saviem partneriem, klientiem un darbiniekiem.

Biznesā aizvien svarīgāka būs reputācija un spēja būt atbildīgam sabiedrības loceklim. Jāprot nevis tikai ņemt no klientiem, bet arī dot atpakaļ sabiedrībai, dalīties ar to un sniegt savu ieguldījumu kopējo apstākļu uzlabošanā. Šodien par ilgtspēju un sociālo atbildību galvenokārt domā tikai lielās kompānijas, bet šajā ziņā sabiedrība pakāpeniski kļūst prasīgāka pret ikvienu uzņēmēju.

Pieaugot labklājībai un algu līmenim, darba attiecībās samazinās naudas nozīme un svarīgāk kļūst tas, vai darbs, ko dodam cilvēkam, viņam liekas saistošs un vērtīgs, vai viņš saskata savu misiju. Gan mūsu klienti, gan darbinieki, gan investori vēlas redzēt augstāku un labāku mērķi par finanšu peļņu. Ja uzņēmumam ir skaidra ilgtspējas stratēģija un skaidra atbilde uz jautājumu – kāpēc mēs strādājam un kādu labumu mēs vēlamies sniegt mūsu klientiem un sabiedrībai, tad ir vieglāk iedot šo misijas apziņu. Nav šaubu, ka nākotnē tas kļūs par aizvien svarīgāku faktoru uzņēmumu konkurencē gan par klientiem, gan par talantīgiem darbiniekiem.

Mani atslēgas vārdi Latvijas uzņēmumu veiksmei rītdienas ekonomikā ir šādi: augsta pievienotā vērtība, ambiciozi mērķi un misija, un ilgtspējīga pieeja biznesam. Uzņēmumi, kas enerģiju iegulda ne vien savā biznesā, bet arī sakārtotas un pārskatāmas vides veidošanā gan savā apkārtnē un savā nozarē, gan mūsu valsts sabiedrībā un likumdošanā. No tā ieguvēji būsim mēs visi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!