Pārmaiņas lidostas teritorijā sākās 2017. gada rudenī pēc Augstākās tiesas sprieduma, kas lidostai noteica pienākumu nodrošināt taksometriem piekļuvi tās teritorijai pēc vienlīdzīgiem nosacījumiem. Lidosta bija noteikusi savu kārtību taksometru novietošanai un stāvēšanai, piešķirot priviliģētu stāvokli divām taksometru firmām.

Tomēr tiesa norādīja – tā kā lidostas teritorijā Mārupes novada dome nebija izveidojusi taksometru stāvvietu, lidostai pašai nebija tiesību to darīt. Lidostai tiesas spriedums uzlika par pienākumu nojaukt barjeru, kas bija paredzēta taksometru stāvēšanai joslā pie lidostas termināļa, kur pasažieri ierodas Rīgā, tas ir, pie atlidošanas zonas jeb tā sauktā "zelta kilometra".

Šī sprieduma izpildes sekas – taksometru nepieejamība Baltijas lielākajā lidostā, "uzpūstas" un kvalitātei neatbilstošas braucienu cenas, apvainojušies tūristi, sabojāts valsts tēls – acīmredzami norāda, ka lidostai steidzami nepieciešamas pārmaiņas, lai sakārtotu šo jucekli. Rīga nav vienīgā pilsēta uz pasaules kartes, kuru piemeklējušas līdzīgas problēmas, tāpēc daudz ko var mācīties no citās valstīs ieviestiem risinājumiem.

Citu valstu pieredze

Aplūkojot situāciju citās valstīs šajā aktuālajā jautājumā, secināms, ka problēmu Rīgas lidostā var atrisināt salīdzinoši viegli. Piemēram var ņemt dažādos modeļus un pieejas, kas ieviestas lielo valstu lidostās, kur pasažieru plūsma ir ievērojami lielāka nekā lidostā "Rīga".

Tā Zaventemas lidostā Briselē taksometru pakalpojuma sniedzējiem ir nepieciešamas speciālas licences, lai sniegtu savus pakalpojumus lidostas teritorijā, bet Šarla de Golla lidostā Parīzē vajadzīga gan licence, gan arī noteikts konkrēts skaits reižu, cik viens taksometrs dienas laikā ar izsniegto licenci var iebraukt lidostas teritorijā. Lai saņemtu speciālo "lidostas licenci", taksometriem būtu jāatbilst vairākiem kritērijiem, piemēram, vadītāja stāžs, soda punktu neesamība, automašīnas vecums, automašīnas tehniskais stāvoklis, kas nekaitē videi. Ņemot vērā, ka lidosta ir, iespējams, vieglākais taksometru ienākumu avots, kas turklāt bieži tiek izmantots negodprātīgi, paļaujoties uz tūristu nezināšanu, kāpēc gan nenoteikt šādus kvalitātes un drošības kritērijus?

Ārlandas lidostā Stokholmā speciālas licences nepastāv, taču ir izveidota rotācijas sistēma, kuru pārvalda neatkarīga kompānija, kas izvērtē taksometru uzņēmumu spējas sniegt noteiktiem standartiem atbilstošus pakalpojumus. Piemēram, ja taksometru kompānija apliecina, ka tā atbilst konkrētiem kritērijiem, ar to tiek noslēgts līgums un uzraugošā kompānija ļauj konkrētā uzņēmuma taksometriem iebraukt teritorijā.

Pēc būtības šis risinājums ir līdzīgs "lidostas licenču" sistēmai, bet šajā gadījumā ir iespējama stingrāka kontrole. Viena no interesantākajām prasībām Ārlandas lidostā ir automašīnas "ekoloģiskās draudzības" izvērtēšana, kas tieši ietekmē gaidīšanas laiku rindā. Proti, ja taksometra vadītājam ir elektroauto, tad viņam tiek nodrošinātas prioritāras tiesības sniegt pakalpojumus. Līdzīgs risinājums ir ieviests Šipholas lidostā Amsterdamā. Tajā taksometram jābūt reģistrētam noteiktā reģistrā un jāatbilst noteiktām prasībām, un reģistra uzturētājs uzrauga taksometru atbilstību šīm prasībām. Savukārt Budapeštas lidostā tiek rīkots publiskā iepirkuma konkurss, kur konkursa kārtībā uz pieciem gadiem izvēlas taksometra operatoru.

Nesen jauns normatīvais regulējums spēkā stājies Helsinku galvenajā lidostā, kur vienas rindas vietā izveidotas četras, un tagad lidostas klienti uz atsevišķa ekrāna var salīdzināt taksometru kompāniju tarifus. Katras taksometru kompānijas ekrānā ir redzama sākuma cena un kilometra izmaksas, kā arī fiksētās cenas piedāvājumi, kas ir atkarīgi no klienta izvēlētā galamērķa. Atkarībā no tā, kura taksometru firma tiek izvēlēta, iekāpšanas cena svārstās no 8,50 līdz 12 eiro, bet maksa par kilometru – no 1,39 līdz 1,55 eiro. Savukārt, izvēloties braucienu par fiksētu cenu, piemēram, pirmdienā brauciens no lidostas līdz Helsinku centram izmaksās 39 līdz 43 eiro. Pagaidām gan tukša ir ceturtā rinda, kas paredzēta neatkarīgajiem operatoriem, piemēram, "Taxify", vai līdzīga pakalpojuma sniedzējiem.

Priekšlikumi un ieteikumi taksometru nozares sakārtošanā

Runājot par taksometru sniegto pakalpojumu cenām, daudzās lidostās Eiropā ir noteikti maksimālie tarifu griesti, kas atvieglo dzīvi gan pakalpojuma sniedzējam, gan tā saņēmējam. Redzams arī, ka savstarpējās konkurences līmenis tiek noturēts diezgan augsts. Apskatītie risinājumi ir šķietami trāpījuši mērķī, radot patērētājiem un pakalpojumu sniedzējiem pieņemamus apstākļus. Tomēr ceļš uz mērķi nevienā gadījumā nav bijis viegls, jo katra valsts ir veltījusi krietnu laiku, lai identificētu iespējamos konkurences tiesību riskus, ko rada vai var radīt katrs no risinājumiem.

Arī Satiksmes ministrijas darba grupai, vērtējot Ekonomikas ministrijas iesniegtos priekšlikumus situācijas risināšanai starptautiskajā lidostā "Rīga", jāpievērš uzmanība potenciālā risinājuma konkurences tiesību riskiem. Prasībām ir jābūt objektīvi pamatotām un adekvātām, kā arī balstītām uz godīgas konkurences principiem.

Darba grupai jāizvairās no pārregulācijas, kas var novest pie pakalpojumu sniegšanas monopolizēšanas un būtiska sadārdzinājuma. Svaru kausu noliekšana tikai nedaudz vairāk par labu vienai vai otrai iesaistītajai pusei var radīt mākslīgus un nepamatotus ierobežojumus konkurencei vai nesamērīgi kaitēt patērētājiem.