Uzņēmējdarbībai, un īpaši – finanšu institūcijām, ir jāadaptējas, jo viss virzās dzīves bez skaidras naudas virzienā. Kļūstot vēl populārākiem bezkontakta un mobilajiem maksājumiem, ticu, ka Latvija var kļūt par sabiedrību bez skaidras naudas jau tuvāko 10 gadu laikā.

Norēķinu bezskaidrā naudā popularitāti nosaka ātrums, ērtums un drošība, tāpat arī stabilizējies viedoklis, ka tāda norēķināšanās ne vien padara raitāku pakalpojumu sniegšanu, bet arī palīdz samazināt noziegumu risku, sevišķi – zādzību. Teju vislabākais veids garantēt drošu norēķināšanos internetā ir vienreizēja virtuālā karte, kura likvidējas uzreiz pēc maksājuma veikšanas. Tās vietā tiek izveidoti jauni kartes dati, tāpēc ar to pašu karti norēķināties divreiz vai kā citādi izmantot tās datus nav iespējams. Turklāt, lai beigtos visas iespējamās 16 skaitļu kombinācijas, būs nepieciešami vēl aptuveni 800 gadi.

Eiropā par bezskaidras naudas norēķināšanās līderi var uzskatīt Zviedriju, kurā pat 36% populācijas apgalvo, ka nekad neizmanto skaidru naudu, bet 25% zviedru to izmanto tikai reizi nedēļā – vēl 2013. gadā šis rādītājs bija 63%. Norēķini skaidrā naudā Zviedrijas veikalos tagad veido mazāk par 20% no visiem norēķiniem, un skaidrās naudas daudzums tirgū pašlaik ir pats mazākais kopš 1990. gada.

Ja Latvija tiešām vēlas pāriet uz bezskaidras naudas sistēmu, ļoti būtiski ir turpināt attīstīt tehnoloģijas, kuras ļaus pilnveidot bezkontakta norēķinus, – padarīt tās pēc iespējas ērtākas tirgotājiem, pat tādās vietās kā pārtikas furgoniņi vai tirdzniecība dažādu pilsētas svētku un gadatirgu laikā.

Jau šodien eksistē dažādi "fintech" jaunuzņēmumu risinājumi, kas ļauj naudu ar mobilā tālruņa starpniecību acumirklī pārskaitīt jebkuram, kurš atrodas netālu, – sūtītājam un saņēmējam pat nav jāzina otra tālruņa numurs vai citi personas dati, tātad ieguvums ir trīskāršs: tiek garantēts personas datu privātums, ir iespēja izvairīties no vajadzības pēc skaidras naudas, nav nepieciešama pat karte vai tās nolasītājs.

Protams, Latvijas infrastruktūra ir krietni citāda nekā Zviedrijas, turklāt lielajām bankām bieži trūkst elastīguma, tiecoties īstenot tādas inovācijas, kuras nepieciešamas efektīvai dzīvei ar bezskaidru naudu. Tāpat ne visi iedzīvotāji līdz šim uzticējušies tradicionālajām bankām vai citām finanšu institūcijām, lai uzticētu tām pārvaldīt visu savu naudu vai informāciju.

Turklāt latvieši aizvien vēl jūt sevišķi spēcīgu piesaisti skaidrai naudai – pat tā iedzīvotāju daļa, kura to izmanto ļoti reti, visticamāk, būtu par pakāpenisku atteikšanos no skaidras naudas. Lielai sabiedrības daļai, sevišķi vecāka gadagājuma pilsoņiem, aizvien vēl ir ierobežota pieeja digitālajiem pakalpojumiem, tādēļ ļoti svarīgi vienlaikus ar jebkādām izmaiņām nodarboties arī ar cilvēku izglītošanu, lai pāreja uz dzīvi ar bezskaidru naudu būtu pēc iespējas raitāka.

Lai arī pamazām, taču norēķini skaidrā naudā kļūst arvien retāki arī Latvijā. Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem 2017. gadā norēķinu ar kartēm skaits valstī palielinājās par 12%, bet to vērtība – par 9,1%, salīdzinot ar 2016. gadu.

Tādas izmaiņas notiek ne tikai Eiropā – līdzīgas tendences pamanāmas arī tādās valstīs kā Singapūra, Ķīna un Kanāda, kur pat 56% no visiem norēķiniem tiek veikti bezskaidrā naudā.

Liela daļa būtisku izmaiņu sabiedrībā notiek, mainoties cilvēku ieradumiem. Jo tālāk, jo vairāk novērtējam ātrus un ērtus risinājumus, bet, pateicoties tehnoloģijām, bezskaidras naudas operācijas kļūst ne vien ērtākas, bet arī drošākas nekā norēķināšanās skaidrā naudā. Turklāt digitālās bankas rada daudz jaunu iespēju, sniedzot papildu drošību norēķiniem ar karti, jo savu karšu un kontu drošības parametrus tagad iespējams pašiem kontrolēt savā viedtālrunī. Latvieši demonstrē aizvien augošāku atvērtību jaunajām tehnoloģijām un "fintech" jaunuzņēmumu piedāvātajiem risinājumiem, tādēļ sabiedrības bezskaidras naudas vīzija tiešām nav tāla vai utopiska. Drīzāk – iespējama un apsveicama.