Foto: Cehs.lv privātais arhīvs
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki ir viens no lielākajiem un loģistiski sarežģītākajiem sociālajiem pasākumiem Latvijas kultūrā. Tas ir arī lielākais notikums vietējā kultūras dzīvē un sabiedrību saliedējošs līdzeklis, t.i., ja vien tu neesi Mamikins, tad tas ir Latvijas fašistu organizēts "Gribas triumfa" iestudējums un atbalsts Ukrainas neleģitīmajai banderiešu valdībai un ASV sponsorētajam Maidanam.

Cehs.lv radošā komanda ir cieši sekojusi līdzi visiem notikumiem un informācijai mediju telpā un, ar nožēlu jāatzīst, ka ir daudz problēmu un īpaši organizatoriskajā sfērā. Ziņas ir pārpludinātas ar sūdzībām par ēdināšanu, loģistiku un organizatoru trūkumu. Nav jābūt Ceha Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājam Kristapam Ālam, lai saprastu, ka visas šīs problēmas izriet no ļoti ierobežotajiem finanšu līdzekļiem, taču ir jābūt Kristapam Ālam, lai rastu risinājumus, kas ļautu nākamos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus padarīt par viskrāšņāko un visbagātīgāk organizēto pasākumu Eiropā.

Galvenā problēma ir ar Dziesmu un deju svētku likumu, kur teikts, ka finansējumu piešķir valsts, tādejādi nodrošinot visus izdevumus, tai skaitā arī dalībnieku naktsmītnes un ēdināšanu. Šajos Dziesmu un deju svētkos ir skaidrs, ka organizētāji apiet attiecīgā likuma normas, atrodot veidus kā sponsori, tpu, es gribēju teikt – lieldraugi, var izlīdzēt dalībniekiem un organizatoriem ar nepieciešamajām lietām. Lieldraugi šogad ir atvēlējuši 3 miljonus, jeb pusi no kopējā Dziesmu un deju svētku budžeta. Kristaps Āls uzsvēra un es citēju: "Nu nav ko muļļāties, jocik–ar–ārā, paturiet likumā, ka organizācija ir valsts pienākums un amatpersonu atbildība, bet finansēšanu padariet daudz elastīgāku!". K.Āls sniedz dažus revolucionārus padomus kā uzlabot turpmākos Dziesmu un deju svētkus.

Reinvent! Dziesmu un deju svētki ir neapšaubāmi skaists apliecinājums Latvijas kultūras bagātībai, taču nevajadzētu iestagnēt 200 gadu senā laika periodā, kad Latvija nepastāvēja kā valsts. Latvija ir neatkarīga valsts 21.gadsimtā un mums ir palaimējies būt apdāvinātiem ar dižiem talantiem un ārkārtīgi skaistiem cilvēkiem. Tautastērpi ir unikāli katram novadam, taču meiteņu brunčiem nav jābūt garākiem par 20cm virs ceļgaliem, lai saglabātu savu pelēko krāsu. Linu krekliem nav pilnīgi jāaizsedz mūsu daiļavu kuplās krūtažas. Arī puišu apģērbs varētu vairāk izcelt spēcīgās rokas un muskuļotos augumus. Tradicionāli garos brunčus var atstāt vecāka gadu gājuma dalībnieces, jo neviens nevēlas skatīties uz zilām, varikozām vēnām un celulītu.

Piemēram, Luvrā tiek organizēti pasākumi tādiem modes namiem kā Dior! Ak, kāda ķecerība – moderns modes uzņēmums izrāda savus krāšņākos tērpus uz pasaules skaistāko sieviešu augumiem starp renesanses vērtīgākajiem mākslas darbiem. Kāpēc pašmāju modes nami un dizaineri nevarētu ļaut savai radošuma upei tecēt, ja ir iespēja izmantot Dziesmu un deju svētku platformu, lai parādītu visai pasaulei, ka tie nav 40 tūkstoši zemnieki, bet skaisti un moderni cilvēki, kas godā savu senču tradīcijas?

Go bigger! Šobrīd Dziesmu un deju svētku skatēs piedalās teju tik pat dalībnieku, cik skatītāju, kas ir pilnīgi absurda proporcija. Pirmkārt, biļešu cenas ir krasi jāpalielina, īpaši uz noslēguma koncertu. Biļešu cenām ir jāsākas no 100 eiro un ne par centu mazāk. Pirms sākas čīkstēšana, ir jāsaprot, ka tādas magnitūdas kultūras notikums nenotiek katru gadu, atšķirībā no festivāliem un dažādiem koncertiem, kur biļešu cenas sākas no 70 eiro. Dārgākas biļetes ne tikai krietni papildinās budžetu, tas arī sapulcinātu daudz lielāku skaitu vietējās un ārvalstu prominences, kas nereti alkst audzēt savu ego tērējot pēc iespējas lielākas naudas summas. Dārgākas biļešu cenas varētu arī atrisināt tehnoloģisko pusi tai problēmai, kad biļešu tirdzniecības sistēmas sabrūk, kad tai vienlaicīgi pieslēdzas simts tūkstoši proletariāta zombiju, lai iegādātos 1 biļeti par 15 eiro.

Mūsuprāt nav pieņemama arī tāda situācija, ka Latvijā ierodas viesmākslinieki ar savu koncertu aparatūru, kas ir pārāka par Valsts simtgadei veltītu koncertu, kur piedalās virs 40 tūkstošiem dalībnieku. Milzīgs un dārgs kultūras pasākums prasa adekvātas kvalitātes pakalpojumus un tehnisko nodrošinājumu. Vizuālas projekcijas, augmentētās realitātes iespējas, pasaules labākie video paneļi un skandas ir iespēja izcelt pasaules acīm gan vietējos meistarus, gan dot iespēju pasaules vadošajiem uzņēmumiem demonstrēt savu TOP produktu iespējas. Bet to ir iespējams panākt padarot Dziesmu un deju svētkus par tiešām ekskluzīvu pasākumu ar savu modes nedēļu, lielām naudas summām un VIP personām.

Pensionāri nevarēs atļauties? Tikai nevajag! Pensionāri ir daudz naudīgāki, nekā viņi izliekas, ja jau katru dienu ziņās ir raksts par krāpniekiem, kas Gailīšu pagastā ir izkrāpuši no veca vientieša vairākus tūkstošus. Otrkārt, nevarīgie sirmgalvji ir lieks riska faktors, kam lielajā drūzmā varētu aizmirsties starp smaganām apsiekalot validola tableti, kā rezultātā, "Saule, Pērkons, Daugava" dziesmas laikā, negaidītu skaņu artavu nāktos sniegt neatliekamās medicīniskās palīdzības ekipāžai.

Verdikts ir sekojošs: ir jāmainās mums pašiem un jāmaina viens pants Dziesmu un deju svētku likumā, kas laikam ejot, tikai nogalinās vienu no Latvijas skaistākajām tradīcijām un kultūras pieminekli kā tādu. Nekad nevarēs visiem izdabāt, tāpēc ir jāizdabā tai sabiedrības daļai, no kuras mēs varam gūt arī kaut ko pretī, proti – pirktspējīgajai sabiedrības daļai. Mūsu etnogrāfiskais mantojums sapūs vēstures muzejā, ja tas nepielāgosies šodienas sabiedrības prasībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!