Foto: Publicitātes foto
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, kopš 2000. gada rīdzinieku skaits ir sarucis par 121 tūkstoti.

Ja nerīkosimies mērķtiecīgi, situācija turpinās pasliktināties, un Rīgai ir risks kļūt par sarūkošo pilsētu (par spīti pasaules urbanizācijas tendencei – jaunākie ANO dati liecina, ka jau šobrīd 55% cilvēku dzīvo pilsētās, bet urbanizācijas rezultātā 2050. gadā tie būs jau apmēram 68% cilvēku.[1]). Tāpat CSP dati par iedzīvotāju skaita izmaiņām liecina, ka iedzīvotāji pārceļas no centra uz Pierīgu – Mārupi, Ādažiem un citiem tuvējiem novadiem, būtiski palielinot automašīnu plūsmu pilsētā, dienā pavadot līdz pat stundai vai divām pilsētas sastrēgumos. Rodas pamatota nepieciešamība domāt par iedzīvotāju piesaisti centrā, radot atbilstošu vidi pilsētnieku vajadzībām.

Jāizceļ trīs lietas, kas ir jāsavieno mūsdienīgā dzīves vidē – lielums, izmaksas un ilgtspēja. Jārada iespējas veidot viedas pilsētas ar tehnoloģiskiem risinājumiem un jāatceras par cilvēkiem, kuri tam visam nemaz tik viegli nepakļaujas.

Ja mēs skatāmies uz kopējām dzīvesvietas izvēles tendencēm Rietumeiropā, jāatceras pagājušā gadsimta septiņdesmitie, astoņdesmitie gadi. Sākoties piepilsētu izaugsmei, cilvēki pārcēlās dzīvot ārpus steidzīgās pilsētas, tajā pat laikā nereti turpinot strādāt pilsētā. Tas, loģiski, noveda pie sastrēgumiem, pie produktīva laika zudumiem un būtiska gaisa piesārņojuma pieauguma. Taču pienākot deviņdesmito gadu beigām, procesi pilnībā mainījās – cilvēki atkal izvēlējās dzīvot pilsētu centros. Kļuva nepieciešams pilsētas centrā sajaukt funkcijas – ļaut cilvēkiem dzīvot, strādāt, kā arī apmierināt viņu vajadzības pēc klusas un zaļas vides.

Šobrīd pilsētas savstarpēji konkurē vairāk nekā valstis. Pirmais izaicinājums sākas ar plānošanu, un te atkal jāuzsver ilgtspēja. Tas ir stāsts par to, kā Rīgā palielināt apdzīvojuma blīvumu, sasaistīt teritorijas ar sabiedrisko transportu, samazināt atkarību no personīgajām automašīnām un kopumā veidot pievilcīgu vidi. Otrs izaicinājums ir ēku būvniecība – mērķtiecīgi jāveido ēkas, kuras ir energoefektīvas, ērtas un piemērotas mūsdienu cilvēkam. Jāņem vērā arī tendence par ēkām, kuras ir dažādā veidā kopizmantojamas (co-working / co-living telpas). Trešais un pats lielākais izaicinājums saistās ar kustību. Svarīgi ir domāt nevis par to, kā izveidot vairāk autoceļus, bet kā mudināt cilvēkus mainīt savus paradums pārvietoties tikai ar automašīnu. Vide jāveido draudzīgāka gājējiem un riteņbraucējiem, kā arī pieejamāka ar sabiedrisko transportu.

Par lielisku piemēru Rīgas attīstībai var izmantot Kopenhāgenas pieredzi ar mūsdienīgu apkaimju attīstību. Erestāde ir Kopenhāgenas nacionālais un starptautiskais biznesa centrs, kur vienuviet apvienots pilnīgi viss, kas nepieciešams mūsdienīga cilvēka ikdienai, turklāt ar iespēju mobili pārvietoties. Visu apkaimi aptver dabas parks, kas ļauj pāris minūšu laikā nokļūt zaļā un klusā vidē. Infrastruktūra pakārtota sabiedriskajam transportam un riteņbraucējiem. Mēs nemaz tik ļoti neatpaliekam, arī Rīgā tiek attīstīta šāda teritorija – Skanstes apkaime, kas attīstās pēc ļoti līdzīgiem principiem kā citas Eiropas modernās apkaimes. Mēs ejam pareizajā virzienā, bet vēl aizvien ir, kur augt un ko mācīties no citu valstu paraugiem.

Lai attīstība turpinātos veiksmīgi, manuprāt, ir trīs lietas, ko nākotnē ir svarīgi saprast un realizēt. Jāizvērtē, kā pozicionēt katru no nozīmīgiem pilsētattīstības projektiem – ja Skanste ir Rīgas centra modernā daļa un paplašinājums, kur atrodas biroji, mājokļi un būtiskas sabiedriskas ēkas (Arēna Rīga, Elektrum Olimpiskais centrs, potenciāli arī konferenču centrs un laikmetīgās mākslas muzejs), tad kādu lomu pilsētvides attīstībā spēlēs Daugavas kreisā krasta "zinību jūdze" un VEF kvartāls. Otrkārt, nozīmīga ir valsts un pašvaldības iesaiste apkaimes attīstībā, par to liecina arī Kopenhāgenas piemērs, kur Erestādi attīsta pilsētas un ostas kopīgi veidots uzņēmums. Trešais, bet ne mazāk būtiskais faktors, kas jāizprot, ir attīstības ātrums. Svarīgi atcerēties, ka jebkuri lielizmēra un perifēriju ietekmējoši procesi notiek palēnām. Arī Erestādes attīstītāju sākotnējā doma bija piesaistīt masīvas investīcijas un visu realizēt īsā laikā, bet realitātē lietas notiek pakāpeniski. Manuprāt, nākotnes attīstības formula ir turīgāki iedzīvotāji, vēl gudrāki attīstītāji, kas šiem turīgākiem iedzīvotājiem ceļ gudrākas un interesantākas mājas, kā arī tālredzīgāki politiķi, kas sasaista lietas kopā visā Rīgas teritorijā.



[1] https://esa.un.org/unpd/wup/Publications/Files/WUP2018-KeyFacts.pdf

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!