Foto: RIA Novosti/Scanpix
Maldināšanas kampaņās tiek izmantotas vārda brīvības un kritiskās domāšanas ideju vājās puses ar mērķi graut šo ideju ticamību. Maldināšanas un viltus ziņu izplatīšanas uzdevums ir ne vien pārliecināt lasītāju par kādu konkrētu "patiesību", bet arī sagraut ticību tam, ka var pastāvēt objektīva žurnālistika. Laba žurnālistika un ētika nosaka, ka dažādu viedokļu uzklausīšana ir optimāla prakse. Taču tā ir arī ievainojama, jo vārda brīvības un alternatīvu viedokļu piesegā tiek izplatīta dezinformācija.

Kritiskā domāšana neparedz, ka visi viedokļi ir vienlīdz patiesi vai nepatiesi. Patiesība nav arī dažādu viedokļu vidusceļš vai to tēžu summa. Tā vietā ir jāvērtē izteikto viedokļu saturs: vai argumentācijā tiek saglabāta loģiskā integritāte, netiek pieļautas loģikas kļūdas (logical fallacies) un vai apgalvojumi tiek pamatoti ar atsaucēm uz autoritatīviem un lasītājam pārbaudāmiem avotiem? Šīs rubrikas mērķis ir demonstrēt maldināšanas piemērus, kas neiztur kritiskās pārbaudes testu.

Maldināšana: 2018. gada 15. aprīlī vietnē "politsturm.com" publicēts raksts ""Facebook" vienojas ar Latvijas valdību par politisko cenzūru".[1] Rakstā tiek apgalvots, ka valsts mediji Latvijā nepieļauj viedokļu plurālismu un internets šobrīd Latvijā ir vienīgais veids, kā publicēt informāciju, kas ir brīva no valsts propagandas. Valdības vienošanās ar "Facebook" patiesais mērķis ir valdības kontroles nodrošināšana pār internetu un cenzūras ieviešana.

Atspēkojums: 2018. gada 5. aprīlī notika Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa tikšanās ar "Facebook" pārstāvjiem ASV. "Facebook" apliecināja gatavību sadarboties ar Latvijas valsts institūcijām, medijiem un nevalstiskajām organizācijām ar mērķi novērst viltus ziņu izplatību un nodrošināt personas datu aizsardzību.[2] "politsturm.com" apgalvojumi ir nepierādīti pieņēmumi, kādus var izdomāt neierobežotā daudzumā. Vēstījums par to, ka Latvijā nepastāv preses un vārda brīvība, eksistē vienīgi maldinošajos medijos, savukārt, piemēram, starptautiskās nevalstiskās organizācijas, kas nodarbojas ar politisko tiesību izpēti pasaulē, "Freedom House"[3] un "Reporters Without Borders" norāda, ka Latvijā pastāv preses brīvība. "Reporters Without Borders" Latviju ierindo 24. vietā 180 valstu reitingā pēc preses brīvības un norāda, ka nozīmīgākais apdraudējums preses brīvībai Latvijā ir viltus ziņu izplatība.[4] Turklāt, ja Latvijā pastāvētu totāla valdības kontrole pār mediju vidi, – kā gan ir izskaidrojama valdības kritika dažādos portālos un presē vai viltus ziņu izplatība?

Maldināšana: 2018. gada 8. maijā portālā "redzams.net" tika publicēts raksts "No 1. jūnija minimālā alga Latvijā būs tikai 265 eiro. Latviju pametīs tūkstošiem cilvēku",[5] kas 9. maijā pārpublicēts portālā "kosjauns.lv".[6] Portālos tiek lūgts dalīties ar šo ziņu.

Atspēkojums: Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka pie normālā darba laika minimālā mēneša darba alga ir 430 eiro. Šobrīd ar atpakaļejošu datumu var skaidri saskatīt: maldinošais raksts ir tipiska viltus ziņa, kas radīta auditorijas spontānai pievilināšanai. Portāli "redzams.net" un "kosjauns.lv" ir vien daži no daudziem klikšķu portāliem Latvijā. Klikšķu portālu uzturētāji ir peļņas motivēti – apmeklētāju pieaugums nodrošina reklāmas izvietošanu.[7] Tomēr, lai arī klikšķu portāli ne vienmēr ir Kremļa politikas sastāvdaļa, bet gan vietējo "uzņēmēju" iniciatīva, tie kopumā kalpo Kremļa politikas mērķiem Latvijā, jo degradē mediju vidi un demoralizē sabiedrību, palīdzot izplatīt vēstījumu "viss ir slikti".

Maldināšana: 2018. gada 8. maijā portālā "ru.sputniknewlv.com" publicēts raksts "Šis šausmīgais vārds "alternatīva": kādēļ Rietumos baidās no "Sputnik"".[8] Rakstā tiek pausts, ka RT ("Russia Today") un "Sputnik" saskaras ar spiedienu un nomelnošanas kampaņu Rietumos un tiek netaisnīgi dēvēti par "Krievijas propagandu". Šie uzbrukumi notiek, jo RT un "Sputnik" sniedz informāciju, kas "tiek noklusēta" Rietumu "meinstrīma" medijos. Tiek apgalvots, ka "Sputnik" tiecas lasītājus iepazīstināt ar alternatīvu notikumu versiju, tādējādi veicinot viedokļu plurālismu un kritisko domāšanu.

Atspēkojums: "Sputnik" un RT ir Krievijas valdības "mediji", kas paredzēti ārzemju auditorijai, un, kā atzīst RT galvenā redaktore Margarita Simonjana, to vienīgais pastāvēšanas mērķis ir (Kremļa) politisko interešu apkalpošana.[9] Lielākie Rietumu "meinstrīma" mediji pārsvarā pieder privātām kompānijām, savukārt viedokļu plurālisms tiek nodrošināts, pateicoties dažādu interešu grupu interešu sadursmju atspoguļojumam un labai žurnālistikas praksei. Lai arī dažādu viedokļu un versiju uzklausīšana ir viens no kritiskās domāšanas priekšnoteikumiem, maldinošie "mediji" ekspluatē argumentu par "visu viedokļu uzklausīšanu", lai leģitimētu falsifikāciju, konspirācijas teoriju un viltus ziņu izmantošanu, faktiski vēršot šo truismu pret lasītāju. Viltus ziņas, maldinoši vēstījumi un propaganda nav "alternatīvs viedoklis" un nekādi neveicina reālu viedokļu plurālismu, kas nepieciešams demokrātijai.

Maldināšana: 2018. gada 16. maijā vietnē "ru.sputniknewlv.com" publicēts Dmitrija Jermolajeva raksts "Rinkēvičs pret Latvijas establišmentu un Ulmani".[10] Rakstā tiek iztirzāts ārlietu ministra Edgara Rinkēviča kritisks tvīts[11] par Kārļa Ulmaņa izveidoto autoritāro režīmu un tā negatīvo ietekmi uz Latvijas spēju pretoties 1940. gada okupācijai. D. Jermolajevs vēsta, ka K. Ulmaņa režīms tiek oficiāli glorificēts Latvijā, un pasniedz K. Ulmaņa apvērsuma un autoritārā režīma kritiku kā nebijušu notikumu Latvijā. Tāpat arī tiek piebilsts, ka 1940. gadā Latvijā formāli tika atjaunots parlamentārisms, savukārt K. Ulmanis atdeva varu PSRS brīvprātīgi.

Atspēkojums: K. Ulmaņa autoritārā režīma periods ir Latvijas sabiedrībā pretrunīgi vērtēts, taču izpratne par K. Ulmaņa režīma nelikumīgo raksturu ir atspoguļota gan oficiālajā viedoklī,[12] gan arī mācību saturā Latvijā.[13]Autoritārā režīma vājums un pasivitāte ārpolitikā varēja būt faktors, kas sekmēja okupācijas īstenošanu, taču šī okupācija nebija nedz brīvprātīga, nedz arī iespējama bez PSRS spēka pielietošanas draudiem. Pašreizējais "Sputnik" Latvijas versijas satura veidotājs D. Jermolajevs, strādājot Krievijas vēstniecībā Latvijā, tika identificēts kā Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta virsnieks, un 2005. gadā pēc Satversmes aizsardzības biroja iniciatīvas viņam tika liegta ieceļošana Latvijā.[14] Kopš 2009. gada D. Jermolajevs nodarbojas ar Latvijas diskreditāciju dažādos Krievijas "medijos".[15] Sabiedriskā diskusija Latvijā par K. Ulmaņa režīmu ietver arī šī režīma kritiku, un ar "Latvijas jautājumiem strādājošajam" D. Jermolajevam par šo faktu jābūt informētam. Ar šādu rakstu D. Jermolajevs šķietami nesaistīti virza PSRS okupācijas likumības vēstījumu.

Sagatavoja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Arnis Latišenko.


[1] https://politsturm.com/facebook-dogovorilsya-s-vlastyami-latvii-o-politicheskoj-cenzure/

[2] https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-un-facebook-sadarbosies-velesanu-procesa-caurskatamibas-nodrosinasanai-25426

[3] https://freedomhouse.org/report/freedom-press/2017/latvia

[4] https://rsf.org/en/latvia

[5]https://www.redzams.net/no-1-junija-minimala-alga-latvija-bus-tikai-265-eiro-latviju-pamet-tukstosiem-cilveki/2/

[6]https://www.kosjauns.lv/2018/05/09/no-1-junija-minimala-alga-latvija-bus-tikai-265-eiro-latviju-pametis-tukstosiem-cilveki/

[7]https://rebaltica.lv/2016/12/ka-nopelnit-naudu-ar-viltus-zinam/

[8]https://ru.sputniknewslv.com/analytics/20180508/8190182/pochemu-zapade-bojatsja-Sputnik.html

[9]https://daily.afisha.ru/archive/gorod/archive/ministry-of-truth-simonyan/

[10] https://ru.sputniknewslv.com/columnists/20180516/8267370/rinkevics-ulmanis-latvia.html

[11] https://www.president.lv/lv/valsts-prezidents/bijusie-valsts-prezidenti/karlis-ulmanis https://twitter.com/edgarsrinkevics/status/996229632952356865?ref_src=twsrc%5Etfw&ref_url=https%3A%2F%2Fru.sputniknewslv.com%2Fcolumnists%2F20180516%2F8267370%2Frinkevics-ulmanis-latvia.html

[12] https://www.president.lv/lv/valsts-prezidents/bijusie-valsts-prezidenti/karlis-ulmanis

[13] http://www.uzdevumi.lv/p/latvijas-vesture/9-klase/latvijas-republika-starpkaru-perioda-politika-un-saimnieciba-11787/autoritarais-rezims-11791/re-526c76aa-6cc0-42fd-b0d1-f8f1cf0172a6

[14] Drošības policijas 2017. gada pārskats.

[15] http://www.sab.gov.lv/?a=s&id=17&pgoffset=4&jid=17


[h1]Ciparu gan nezinu. LC

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!