Foto: Privātais arhīvs
Ekonomiskā krīze būtiski ietekmēja teju ikvienu ģimeni Latvijā — liela daļa sabiedrības saskārās ar būtiskām finanšu grūtībām, nonākot parādu jūgā. Šķita, ka būsim guvuši nopietnu mācību un mācījušies no kļūdām, taču pēdējā laika tendences liecina par pretējo. Ar katru gadu pieaug kreditēšanas apjoms gan banku, gan nebanku sektorā. Pratiskais latvietis ir kļuvis par "negausīgo" latvieti, kas ļaujas dažādu kreditēšanas pakalpojumu piedāvājumam, lai apmierinātu savas aktuālās vajadzības. "Bezmaksas kredīts", "iespēju kredīts", "sapņu piepildījums" — vilinoši solījumi ikdienu no dažādiem plašsaziņas līdzekļiem uzrunā sabiedrību un sola sniegt palīdzīgu roku, lai apmierinātu mūsu vēlmes.

Kreditēšanas pakalpojumu popularitāti viennozīmīgi ir veicinājusi intensīva un pat agresīva komunikācija dažādos kanālos. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes veiktā pētījuma "Distances jeb ātro kredītu izmantošana Latvijā" rezultāti norāda, ka iedzīvotāji visbiežāk kredītus ņem savu parādu segšanai, kas liecina par to, ka daļa sabiedrības ātros kredītus uztver kā sev pieņemamāko finansiālā atbalsta "spilvenu". Jāatzīst, ka daļai maznodrošināto tā ir vienīgā iespēja "savilkt galus" un iespēja nodrošināt savas pamatvajadzības, kas ir smags sociāls un politisks jautājums. Diemžēl šāds risinājuma veids problēmu var tikai padziļināt. Summa, kuru nepieciešams atdot kredītdevējam, nav tā pati, kuru cilvēks aizņēmās, un beigu beigās veidojas "vāveres ritenis", kurā cilvēki, cenšoties apmaksāt savus parādus, paņem vēl vienu kredītu, lai nomaksātu iepriekšējo.

PTAC nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbības pārskats par 2017. gadu liecina, ka nebanku kredītu portfeļa pieaugums vērojams praktiski visās kreditēšanas jomās. Viens no iemesliem tam, ka sabiedrība kļuvusi iecietīgāka pret ātro kredītu iespēju vilinājumiem un maigāk skatās uz postošām sekām dzīvei parādos, iespējams slēpjas kredītdevēju investīcijās savu pakalpojumu komunikācijā. Gadu no gada ātro kredītu devēji ir vieni no lielākajiem reklāmdevējiem Latvijā.

TNS dati rāda, ka 2016. gadā investīcijas ātro kreditēšanas piedāvājumu komunikācijā ir pieaugušas pat par vairāk nekā ceturto daļu, salīdzinot ar gadu iepriekš. Nebanku sektora industrija laika gaitā lēnām, bet uzstājīgi, ar mērķētu komunikāciju ir radījusi sabiedrībā pārliecību, ka ātrais kredīts ir sociāla norma, tas ir viegls risinājums problēmām. Industrija rada paradoksālus stereotipus — ātrais kredīts ir patiešām ātrs, turklāt ērts un, ja vēl neesi pārliecināts, arī izdevīgs. Paradoksāli ir tas, ka ātrie kredītdevēji parasti izmanto iespēju, kad finansiālā situācija nav tā labākā, kā arī pastāv zināma nedrošība par nākotni. No tā izriet, ka ātrais kredīts nemaz nav tik ātrs, ērts un izdevīgs, jo tas finansiālo situāciju ilgtermiņā var tikai pasliktināt.

Iespējamie iemesli kavēto kredītmaksājumu skaita pieaugumam ir, piemēram, izglītojošas komunikācijas trūkums par atbildīgu aizņemšanos, atbilstošas kredīta formas izvēles un budžetēšanas principiem. Iekļūšana parādos notiek negaidīti, jo pētījums liecina, ka sabiedrībai trūkst zināšanu un rūpīgi netiek izsvērtēti kredīta nosacījumi. Tādejādi parāda atdošana kļūst par ikdienas sastāvdaļu.

Nebanku kreditētāju uzstājīgā un masīvā komunikācija radījusi sabiedrībā apziņu, ka ne tikai aizņemšanās process ir viegls, bet pats pakalpojums ir tūlītējs un viegls risinājums esošajām finansiālajām grūtībām. Ja spriež pēc tā, ko redzam medijos, tad iespēja aizņemties tiešām izskatās rožaini. Reklāmu valoda slavina aizdevumu labās īpašības, bet noklusē negatīvo.

Ātro kredītu gadījumā Latvijā strādā ierastie reklāmas psiholoģiskie mehānismi. Reklāmās tiek izmantoti dažādi piemēri, kas salīdzina ikdienas situācijas, lai patērētājam būtu maksimāli viegli identificēt sevi konkrētajā situācijā vai līdzībās. Tiek piedāvāts solījums tikt galā ar problēmām vieglā un ātrā veidā. Pētījumā secināts, ka tiem, kuri nekad nav ņēmuši ātro kredītu, vidēji ir sliktāks viedoklis par tiem, kas ir tādu ņēmuši. Savukārt ātrā kredīta ņēmēji vērtē pozitīvāk šādu pakalpojumu, it kā sevi attaisnojot.

Kā galvenie iemesli, kāpēc patērētājs izvēlas ātros kredītus, tiek minēta ātra un ērta noformēšana, nav jāpaskaidro iemesli, kāpēc ātrais kredīts tiek ņemts, nav jākārto dažādas formalitātes, un ir iespēja aizņemties nelielu summu. Ir pilnīgi saprotams, ka vieglākais ceļš ir ļoti kārdinošs, turklāt kredītdevēju pakalpojums ir radīts tāds, lai tas patiešām būtu ātrs un ērts. Cilvēkam ir jānospiež pāris pogu internetā, ērti iesēžoties mājas krēslā, un pēc dažām minūtēm ir apstiprinājums, vēl pēc pāris — nauda kontā.

Sava artava vainas situācijas "sildīšanā" jāuzņemas arī tā devētajiem dzīves stila medijiem, influenceriem un viedokļu līderiem, kuri, glorificējot patērētāju sabiedrības vērtības, veicina padošanos mirkļa vājībām. Protams, zināmu iespaidu uz sabiedrības viedokli ir atstājušas nebanku ātro kredītu kredītdevēju sponsorēšanas un labdarības aktivitātes, kas faktiski ir kreditēšanas zīmola atpazsītamības veicināšana. Patlaban daļa cilvēku ir pārliecināti, ka nebanku kredītdevēji rūpējas par sabiedrības labklājību, jo atbalsta sportu un kultūru.

Tas viss veicina nepārdomātu aizņemšanos, kam ir negatīvas sekas gan privātā, gan biznesa, gan valsts mērogā. Ātro kredītu industrija izmanto cilvēku emocijas un nezināšanu, pievēršot uzmanību aktuālo vajadzību apmierināšanai īstermiņā, nevis ilgtermiņā. Parāds apmaksā parādu. Interneta vietne parads.lv ļauj ieraudzīt, kas slēpjas aiz lielajiem reklāmas saukļiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!