Daudzviet ārvalstīs telemedicīna jau pašlaik tiek plaši praktizēta un attīstās. Latvijā tas ir jaunums, taču arī es jau tagad meklēju jaunas pieejas darbā ar pacientiem, izmantojot dažādus telemedicīnas instrumentus. Jāteic, ka telemedicīna var atvieglot ārsta darbu un arī pacienta ikdienu, tādēļ ticu, ka ar laiku tā kļūs par ierastu praksi arī Latvijā.
Latvijā praksē jau darbojas telemedicīna
Mūsdienu tehnoloģijas iespiežas ikvienā jomā un nozarē, un ģimenes ārsta darbs nav izņēmums. Jau tagad plaši tiek izmantotas iespējas analīžu rezultātus, rentgena un datortomogrāfijas rezultātus un citus medicīniskus datus saņemt un nodot pacientiem elektroniski. Cilvēki ļoti bieži vēlas telefonisku konsultāciju, tomēr lielā daļā gadījumu nepieciešams pacientu ne tikai dzirdēt, bet arī redzēt.
Viens no telemedicīnas instrumentiem ir arī patlaban izstrādes stadijā esošā platforma "Doctor Online", kas ļaus pacientus konsultēt elektroniski ar videozvana palīdzību. Tiklīdz šī platforma uzsāks darbu Latvijā, sniegšu konsultācijas pacientiem arī e-vidē. Platforma ļaus redzēt pacientu un dzirdēt pacientu, tātad sniegs lielākas priekšrocības nekā konsultācija pa telefonu. Man kā ārstam tas nozīmēs arī iespēju pieņemt vairāk pacientu un darīt to sev ērtā laikā un vietā, savukārt pacientam retāk būs jāmēro ceļš līdz klīnikai, turklāt vīrusu laikā varēs izvairīties no kontakta ar citiem pacientiem.
Konsultēt elektroniski un saņemt atlīdzību
Manuprāt, šāda platforma ļoti atvieglos daļēju diagnostiku, lai gan, nenoliedzami, tā nevar pilnībā aizstāt klātienes vizīti. Tā ir iespēja tiem pacientiem, kuri vēlas saņemt pakalpojumu, neizejot no mājas. Ja ārsts sniedz konsultāciju telefoniski vai e-pastā, kas šobrīd bieži notiek, viņam par to netiek atlīdzināts. Ir nepieciešama sistēma, kas palīdzētu sakārtot šo jautājumu un sekmētu to, ka ārsts saņem godīgu atlīdzību par savu laiku un zināšanu pielietošanu ārstniecībā.
Telemedicīna plaši tiek izmantota daudzās pasaules valstīs, un tās priekšrocības jau ir redzamas praksē. Noteikti nevajadzētu to jaukt ar e-veselību, kas ir valsts noteiktā minimālā uzskaites un atskaišu sistēma. Protams, mēs nevaram gaidīt, ka visi Latvijas ārsti tagad masveidā būs pieejami tiešsaistes (online) sistēmā, un tas nemaz nav nepieciešams, jo vienmēr būs pacienti, īpaši gados vecāki, kuri nelieto internetu un vienmēr izvēlēsies klasisko klātienes vizīti. Laikā, kad tikko sāku piedāvāt savus ģimenes ārsta pakalpojumus un mājas vizītes, tas bija jaunums Latvijas sabiedrībai un pacientu pieraksts veidojās vairākus mēnešus uz priekšu, bet tas laiks ir pagājis. Pāreja uz tiešsaistes konsultācijām nenotiks masveidā, tas būs pakāpeniski, to izmantos daļa pacientu, tāpēc arī ierastās konsultācijas kā forma neizzudīs.
Tiešsaistes medicīnai ir liels potenciāls
Vēl viens aspekts ir pacientu ieradumi, proti, daudzi mūsu prakses pacienti ir ilglaicīgā kontaktā ar savu ģimenes ārstu, piemēram, pirmo reizi ieradušies pie ārsta, vēl būdami bērni, tagad ir vecāki paši saviem bērniem un ar ārstu ir satuvinājušies tik ļoti, ka zvanīšana nepieciešamības gadījumā šķiet ierasta lieta. Šiem pacientiem būs pakāpeniski jāpielāgojas jaunajai sistēmai, un tas nenotiks uzreiz. Arī ārsts, visticamāk, neliegs telefonisku konsultāciju, bet, pakāpeniski skaidrojot tiešsaistes konsultāciju priekšrocības, rezultāts būs. Ikviena ārsta prakse vienmēr sākas ar vienu pacientu – jaunie speciālisti sāk ar vienu pierakstu dienā vai pat nedēļā, tikai pakāpeniski nostiprinot savas pozīcijas un aizpildot pacientu sarakstu. Prognozēju, ka līdzīgi notiks arī ar tiešsaistes medicīnu Latvijā.
Arī ģimenes ārstiem ir jāiet līdzi laikam
Būtu aplami uzskatīt, ka telemedicīna ir piemērota tikai lielajām pilsētām, piemēram, Latvijā ir ļoti attīstīti reģioni, kur arī saredzu šādu pakalpojumu izplatību. Mūsu valstī ir kvalitatīvs internets, labs tā pārklājums, kas tikai sekmēs tiešsaistes medicīnas popularitāti. Manuprāt, vismaz 50% manu pacientu noteikti izmantotu šādu iespēju. Arī ārstu vidū šāda telemedicīnas rīka izmantošana nostiprināsies pakāpeniski, līdz ar izpratni par tā priekšrocībām. Tam ir nepieciešams laiks, bet ir jāsāk aizvien vairāk izmantot jaunās tehnoloģijas un jāiet līdzi laikam.
Ietaupīt laiku un papildināt klasisko vizīti
Ļoti būtisks ir arī jautājums par tiešsaistes konsultācijas izmeklēšanas kvalitāti, proti, viena lieta ir redzēt pacientu un sniegt viņam iespēju redzēt savu ārstu, taču smagākas saslimšanas gadījumā ar to nebūs pietiekami. Kā jau minēju, saglabāsies arī tradicionālā pacientu pieņemšana – ārsts nevar, piemēram, iztaustīt pacienta vēderu caur datora ekrānu, pilnīgākiem izmeklējumiem vienmēr nepieciešama klātienes tikšanās. Bet lielā daļā konsultāciju notiek apspriešana, piemēram, pacients ir veicis izmeklējumus un nepieciešams analizēt un apspriest to rezultātus.
Prognozēju, ka nākotnē, pēc divdesmit un vairāk gadu, paralēli eksistēs gan ārstniecība e-vidē, gan klasiskā ārstniecība, jo tās viena otru papildina un lieliski spēj mijiedarboties, atvieglojot gan pacienta, gan ārsta ikdienu. Ārstniecībā liela nozīme ir fiziskajai saskarsmei, vienlaikus cilvēku ikdienas temps kļūst aizvien straujāks un ikdiena – piepildītāka, tāpēc vairākas stundas, kas jāvelta ārsta vizītei, reizēm ar gaidīšanu rindā, nereti ir zināma greznība.