Foto: LETA
Teju katram skolniekam ir zināms, ka atkritumu šķirošana ir veids, kā parūpēties par tīrāku un zaļāku Latviju. Atkritumu šķirošana ir vienkāršs process, kas neprasa daudz laika. Šķirojot atkritumus, galvenais ir no sadzīves atkritumiem atdalīt tās frakcijas, kuras iespējams izmantot otrreizējai pārstrādei.

Lai uzsāktu šķirot, ar labu infrastruktūru vien nepietiek – svarīgs arguments ir pašu iedzīvotāju vēlme, jo bez tās šķirošana nav iespējama. Diemžēl daudz vieglāk un ātrāk ir izmest visus atkritumus vienuviet, pat ja konteineri šķirotajiem atkritumiem ir acu priekšā. Īpaši, ja runājam par daudzdzīvokļu namu iemītniekiem. Cita situācija ir privātmājās – to iedzīvotāji šķiro atkritumus ar lielu atbildības sajūtu, tāpēc rezultāts ir teicams. Apliecinājums tam ir fakts, ka tikai retu reizi no privātmājām savāktie šķirotie atkritumi nav derīgi otrreizējai pārstrādei.

Lai uzsāktu šķirot, nepieciešams pamudinājums

Apkopojot secinājumus pēc vairāku atkritumu šķirošanas eksperimentu īstenošanas daudzdzīvokļu mājās Rīgā, Liepājā un Ikšķilē, esam sapratuši, ka katrā namā liela loma ir aktīvistam, piemēram, nama vecākajam, kurš iedvesmo mājas iedzīvotājus un spēj atbildēt uz visiem jautājumiem par pareizu šķirošanu. Otrs nozīmīgs faktors – šķirošanai ir jābūt maksimāli vienkāršai. Viens no risinājumiem, kas varētu palīdzēt, ir vienots atkritumu šķirošanas standarts visās pašvaldībās. Šobrīd pieeja dažādās Latvijas pašvaldībās ir atšķirīga. Piemēram, vienā pašvaldībā plastmasa tiek vākta atsevišķi no kartona un papīra, citā šos atkritumus var mest kopā. No vienas puses, atkritumu apsaimniekotājam ir ērti, ja iedzīvotāji šķirojot atdala pēc iespējas vairāk frakciju – stiklu, papīru un kartonu, PET pudeles, metālu utt. Tomēr jāsaprot – jo sarežģītāka ir šķirošana, jo mazāk iedzīvotāju iesaistīsies atkritumu šķirošanā.

Šķirošanai jābūt vienkāršai

Lai atkritumu šķirošana kļūtu vienkāršāka un ērtāka, vides pakalpojumu sniedzējs "Clean R" Rīgā šogad pakāpeniski ievieš trīs konteineru pieeju – viens konteiners sadzīves atkritumiem, otrs – stiklam, bet trešais – plastmasas, papīra un metāla iepakojumam. Pie daļas galvaspilsētas namu jau ir novietoti jauktajam iepakojumam paredzētie konteineri dzeltenā krāsā, kas ir nomainījuši ierastās divas atsevišķās tvertnes plastmasai un papīram. Šobrīd jaunā pieeja ir ieviesta pie vairāk nekā puses "Clean R" apsaimniekoto namu, tā lieliski strādā arī daudzviet Latvijā – Liepājā, Jūrmalā un citviet.

Kāpēc trīs konteineru sistēma?

Kāpēc mēs izvēlējāmies trīs konteineru sistēmu? Pirmkārt, iedzīvotājiem šī pieeja ir vieglāk saprotama un ērtāka. Turklāt atkritumu šķirošana, nenoliedzami, prasa vietu mājoklī. Savācot visu iepakojumu vienuviet, tiek ietaupīta vieta. Pretējā gadījumā ir jāiekārto atsevišķa tvertne vai maisiņš katram iepakojuma veidam. Nav īsti parocīgi, un aizņem daudz vietas.

Ieguvēja ir arī pilsētvide – atkritumu konteineri tiek izvesti biežāk. Līdz ar to ir mazāks antisanitāro apstākļu risks, jo īpaši vasarā.

Jebkurā gadījumā ir vērts atgādināt, ka šķirošana ir brīvprātīga – ja nevēlies, tad nešķiro! Svarīgākais ir nemest nešķirotos atkritumus tajos konteineros, kas paredzēti šķirotajiem atkritumiem. Taču tos, kuri vēlas uzsākt šo videi draudzīgo paradumu, gribam iedrošināt – atkritumu šķirošana ir vienkārša. Pirmkārt, atsevišķi jāvāc stikla burciņas. Savrup vācams arī viss tīrais un sausais iepakojums – papīrs, kartons, plastmasa, arī metāla kārbas un dzērienu skārdenes. Viss pārējais, izņemot baterijas, spuldzes un medikamentus, metams sadzīves atkritumu konteinerā. Vienkārši un ērti!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!