Foto: Publicitātes attēls
Daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir atvērti konti finanšu iestādēs, kas ir licencētas vai reģistrētas ārpus Latvijas. Līdz ar to būtiski saprast, vai šis Latvijas likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktais pienākums attiecas arī uz ārvalstu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, ja tie nodrošina pieprasījuma noguldījumu vai maksājumu kontus Latvijas rezidentiem, kas ir fiziskas personas.

Līdz šim jau plaši ir diskutēts par to, ka no 2018. gada kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāziņo VID par fizisko personu (rezidentu) apgrozījumu. Šis pienākums attieksies tikai uz pieprasījuma noguldījumu un maksājumu kontiem. Pienākums sniegt informāciju attiecas uz fiziskām personām, kas ir Latvijas rezidenti un kuru iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījums vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir vismaz 15 tūkstoši eiro.

Tradicionāli valstu tiesību spēku nosaka klasiskā izpratne par valstisko suverenitāti. Valstis kā pamatu izmanto teritorialitātes principu un nacionalitātes principu. Tas nozīmē, ka valsts tiesības parasti nedarbojas ārpus tās robežām, izņemot tiesību subjektus, kas atrodas ārpus valsts teritorijas, bet ir pakļauti attiecīgās valsts regulējumam, ņemot vērā pilsonību vai citu saikni ar valsti.

Mūsuprāt, tas nozīmē, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 panta pirmajā daļā noteiktais pienākums neattiecas uz citā valstī licencētām vai reģistrētām kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas nedarbojas Latvijā, bet kurās fiziskas personas, kas ir Latvijas rezidenti, pēc savas iniciatīvas ir atvērušas pieprasījuma noguldījumu un maksājumu kontus. Te gan jāatceras, ka informācija par ārvalstīs atvērtiem kontiem tā vai tā var nonākt VID rīcībā, ja konts ir atvērts tādā valstī, ar kuru Latvijai notiek automātiska informācijas apmaiņa par nerezidentu finanšu kontiem.

Neskaidrāka ir situācija ar kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas ir licencēti citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī un kas darbojas Latvijā, izmantojot dibināšanas brīvību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību.

Mūsu ieskatā, likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 panta pirmajā daļā noteiktais pienākums nav attiecināms uz citu ES un EEZ valstu finanšu iestādēm, kuras ir paziņojušas par darbības uzsākšanu Latvijā, bet kuras pakalpojumus sniedz ārpus Latvijas.

Te gan jāņem vērā likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 33. punktā ietvertā maksājumu pakalpojumu sniedzēja definīcija. Saskaņā ar šo maksājumu pakalpojumu sniedzēja definīciju pienākums sniegt informāciju VID par kontu apgrozījumiem ir attiecināms arī uz ES vai EEZ valstī licencētu maksājumu iestādi, kas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 31. pantā noteiktajā kārtībā uzsākusi darbību Latvijā.

Līdz ar to valsts iestāžu ieskatā, visticamāk, pienākums sniegt informāciju VID par fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidentes, attiecas arī uz citā ES vai EEZ valstī licencētām maksājumu iestādēm, kuras ir uzsākušas darbību Latvijā, atverot filiāli vai izmantojot brīvu pakalpojumu sniegšanu. Saraksts ar ES un EEZ valstu licencētām maksājumu iestādēm, kuras ir uzsākušas savu darbību Latvijā, ir pieejams Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) mājaslapā.

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 33. punktā sniegtā maksājumu pakalpojumu sniedzēju definīcija neaptver ES un EEZ valstī licencētas elektroniskās naudas iestādes, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsākušas darbību Latvijā. Piemēram, daudzi Latvijas iedzīvotāji izmanto "Revolut Limited" pakalpojumus, kas ir Londonā bāzēta Apvienotās Karalistes Finanšu pakalpojumu iestādes uzraudzīta elektroniskās naudas iestāde. "Revolut Limited" normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir paziņojusi par darbības uzsākšanu Latvijā.

Saskaņā ar iesniegto paziņojumu "Revolut Limited" cita starpā Latvijā ir tiesīga sniegt maksājumu pakalpojumus. Ievērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 33. punktā noteikto, pienākums sniegt informāciju VID par konta apgrozījumu uz šādām elektroniskās naudas iestādēm neattiecas.

Nav skaidrs, vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktais pienākums sniegt informāciju par kontu apgrozījumu attiecas uz citās ES un EEZ valstīs licencētām kredītiestādēm. Atšķirībā no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" nav ietverta specifiska kredītiestādes definīcija.

Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 6. panta trešo daļu citā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, kura ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā, ir saistoši Latvijas Republikas normatīvie akti par statistiskās informācijas sniegšanu un sabiedrības interešu aizsardzību, kā arī noteiktas Kredītiestāžu likuma normas. FKTK mājaslapā ir atrodams FKTK izveidots pārskats kredītiestādēm par Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kuri aizsargā sabiedrības intereses.

Pārskatā nav atsevišķi izdalīts likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 pantā paredzētais pienākums sniegt ziņas par Latvijas rezidentu (fizisko personu) kontu apgrozījumu. Vienlaikus pārskatā ir iekļauta saite uz likumu "Par nodokļiem un nodevām". No pavadošā teksta gan izriet, ka tas ir vairāk domāts, lai informētu dalībvalstu kredītiestādes par gadījumiem, kad tām ir jāreģistrē pastāvīgā pārstāvniecība nodokļu vajadzībām.

Ņemot vērā minēto, mūsu ieskatā, likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 pantā paredzētais pienākums sniegt ziņas par Latvijas rezidentu (fizisko personu) kontu apgrozījumu nav attiecināms uz ES vai EEZ valstī licencētām kredītiestādēm, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību (piem., Vācijā bāzētā mobilā banka "N26 Bank GmbH", kuru izmanto arī daudzi Latvijas iedzīvotāji).

Jāpiebilst, ka, mūsuprāt, šādu lokālu prasību attiecināšana uz starptautiskām finanšu iestādēm, kas sniedz pakalpojumus Latvijas rezidentiem, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību, vērā ņemami ietekmētu šo finanšu iestāžu vēlmi piedāvāt savus pakalpojumus Latvijas rezidentiem. Latvijas klientu īpatsvars šādu finanšu iestāžu kopējā klientu portfelī ir niecīgs. Līdz ar to jebkādi papildu administratīvie pienākumi un ar to saistītas izmaksas šādām starptautiskām finanšu iestādēm Latvijas tirgu padara neinteresantu un neizdevīgu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!