Apskatot publiskajā telpā pieejamos amata aprakstos iekļauto informāciju, bieži vien redzams, ka nodarbinātajiem nav izvirzīta prasība pēc konkrētas izglītības projektu vadībā, tikai dažos amata aprakstos izvirzīta prasība par vēlamu augstāko izglītību projektu vadības jomā. Ja runājam par prasmēm, nedaudz vairāk parādās prasība pēc zināšanām un prasmēm projektu vadībā vai pamatzināšanām projektu vadībā.
Jautāsiet: kāpēc par to ir svarīgi runāt? Projektu vadītājam ir jāpiemīt akadēmiskām zināšanām, praktiskai pieredzei (vēlams, gan pasūtītāja, gan piegādātāja pusē), darbam atbilstošiem personības psihoemocionālajiem resursiem un patiesai interesei par projektu vadību. Šis "kokteilis" ļauj kvalitatīvi prognozēt, kontrolēt un virzīt projektu pretim mērķu sasniegšanai. Diemžēl šobrīd Latvijā vārds "projektu vadītājs" ne vienmēr iet kopā ar tā patiesajiem pienākumiem, kvalitāti un rezultātu.
Analizējot publiskajā telpā pieejamo informāciju, jāsecina, ka problēma kopš 2016. gada nav mainījusies – Latvijā trūkst zinošu, varošu un spējīgu projektu vadītāju, ko apstiprina Valsts kontroles viedoklis par revīzijās laika posmā no 2012. gada līdz 2017. gada maijam konstatētajiem trūkumiem valsts spējā sekmīgi īstenot lielus investīciju projektus, ieguldot miljoniem eiro, bet nesasniedzot rezultātus.
- Profesionālas projekta vadības trūkums ir būtiski apgrūtinājis ES finansēto projektu apguvi Latvijā[1], īpaši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk tekstā – IKT) projektu apguvi (piemēram, e-veselības projekts, elektronisko dokumentu un datu saglabāšana Latvijas Nacionālajā arhīvā un citi).
- Nespēja definēt skaidrus mērķus, izmērāmus sasniedzamos rezultātus, nodrošināt profesionālu projektu vadību un veiksmīgu projektu ieviešanu nav ļāvusi valstij izmantot visu to potenciālu, kāds ieguldījumiem IKT attīstībā būtu jādod, – ne efektivitātes uzlabošanā, ne ērtākā pakalpojumu sniegšanā.
Apliecinājumu, ka valsts pārvaldē ir jāstiprina kompetence projektu vadībā, sniedza 2016. gada pētījums par valsts pārvaldes lomu un attīstību nākotnē [1]. Privātā un publiskā sektora vadītāju izaicinājumi un pieaugošā nozīme būs "vadītāju spējā organizēt darbu pēc projektu vadības principiem".
Lai darba tirgus kā privātajā, tā publiskajā sektorā tiktu nodrošināts ar kvalificētu darbaspēku, svarīgi, lai profesionālā izglītība nodrošinātu darba tirgū pastāvošajām prasībām atbilstošas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu. Vai tas ir universitātes diploms vai starptautiski atzīts sertifikāts (vislabāk – abi), tas paliek katra paša projektu vadītāja ziņā. Svarīgi ir sabiedrībā, privātajā un publiskajā sektorā veicināt izpratni par to, ka projektu vadītājs ir atsevišķa profesija, kuras pienākumu pildīšanai nepieciešamas konkrētas prasmes un zināšanas, kuras nepieciešams apgūt un kuru prasmju apliecināšanai nepieciešams uzrādīt diplomu vai sertifikātu. Būtu interesanti redzēt korelāciju starp projektiem, kas ir izgāzušies, un faktu, ka to vadīja projektu vadītājs ar vai bez atbilstošas projektu vadības izglītības.
Maldīgs ir uzskats, ka būvniecības projekts ir jāvada cilvēkam ar izglītību būvniecībā, IT projekts ir jāvada cilvēkam ar izglītību IT jomā vai valsts iestādes projekts jāvada cilvēkam, kurš visilgāk nostrādājis konkrētajā valsts iestādē un pārzina iekšējos procesus.
Projekti ir jāvada cilvēkiem, kuriem piemīt zināšanas projektu vadības procesos un projektu vadītāja kompetences – stratēģiskā domāšana, ieinteresēto pušu vadība, komandas vadība, procesu vadība utt. Tehniskiem jautājumiem vienmēr var piesaistīt nozares ekspertus. Kad sabiedrības vairākums piekritīs šādam viedoklim un atzīs, ka projektu vadītājs ir atsevišķa profesija, nevis tikai amats, ko kāds pilda papildus tiešajiem darba pienākumiem, mums būs mazāk pārtērētu, kavētu un nekvalitatīvu projektu kā privātajā, tā publiskajā sektorā.
[1] Pētījums par valsts pārvaldes lomu un attīstību nākotnē. Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences", SIA "O.D.A.", Rīga, 2015.
[1] Valsts kontrole: Nepieciešama stingrāka valsts rīcība jomās, kas skar amatpersonu atbildību. 2016. http://www.lrvk.gov.lv/valsts-kontrole-nepieciesama-stingraka-valsts-riciba-jomas-kas-skar-amatpersonu-atbildibu/
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
