Latvija, būdama daļa Eiropa Savienības, ir cieši saistīta ar visiem šiem procesiem. Ir divas iespējas, kā rīkoties šajā situācijā. Pirmā ir izlikties, ka šie plašākie notikumi mūs neietekmē. Taču tā darot, mēs varam pēkšņi būt nepatīkami pārsteigti. Daudz labāk ir ne tikai apzināties situāciju pasaulē, bet arī aktīvi rīkoties, lai samazinātu iespējamos nākotnes riskus pašiem.
Pirmkārt, ir jādomā par savu drošību. Mūsu gadījumā tas nozīmē aktīvu piedalīšanās NATO un attiecīgi arī aizsardzības finansēšanā. Nepietiks ar to, ka esam sasnieguši 2% no IKP aizsardzības vajadzībām. Mums ir pakāpeniski jāpalielina sava militārā sagatavotība, iespēju robežās veltot tam vairāk naudas. Jo stiprāki būsim paši, jo mazāks jebkāds ārējā apdraudējuma risks. Šī iespēja ir jāizmanto, lai papildus attīstu aizsardzības industriju valstī kā nākotnes eksporta potenciālu.
Otrkārt, mums ir aktīvāk jāstrādā, lai stiprinātu savu ekonomiku. Mums jāpārveido sava valsts par vietu, kur cilvēki gribētu braukt un strādāt, nevis no kuras dodas prom labākos darba meklējumos. Lai to panāktu, mums ir jāsakārto valsts pārvalde, lai tā kalpotu vienam, bet skaidram mērķim - sasniegt lielāku tautas labklājību. Piemēram, tieslietu sistēma ir jāsakārto, lai cilvēki izjustu taisnīgumu. Maksātnespējas administrācija ir jāsakārto, lai uzņēmēji tai uzticētos, lai neizdevušos uzņēmumu aktīvi tiktu atgriezti ekonomikā, nevis izsaimniekoti administratoru interesēs.
Tāpat veselības aprūpes sistēma ir jāsakārto tā, lai pirmkārt visi, kas saņem no tās labumu, taisnīgi iemaksā sistēmas uzturēšanā, un otrkārt, lai pacienti zinātu, ko viņi var no valsts sagaidīt saslimšanas gadījumā. Ir jānoskaidro patiesās aprūpes izmaksas, lai racionāli saimniekotu ar valsts naudu. Tāpat ir jāpārkārto zinātnes un pētniecības bāze valstī, lai mēs beidzot varētu izmantot ES zinātnes fondus, pie kuriem mēs līdz šim klāt diemžēl nespējam tikt. Mūsu saskaldētība kaitē mūsu attīstībai - tā ir jāpārvar. Sakārtojot valsts pārvaldi, mēs uzlabosim savu dzīves kvalitāti, vienlaikus veicinot investīcijas un ekonomisko izaugsmi.
Treškārt, mums ir aktīvi jāsadarbojas ar tiem spēkiem Eiropā, kas saredz nepieciešamību stiprināt kopējo Eiropas sadarbību. Stipras ES ārējās robežas, lai iekšējās robežas paliktu atvērtas. Sitprs un vienots iekšējais tirgus, kur mūsu uzņēmējiem nebūtu šķēršļu ne ar precēm, ne ar pakalpojumiem konkurēt visā Eiropā. Mēs nedrīkstam klusi un pieklājīgi stāvēt malā, bet ir aktīvi jāiesaistās šajā cīņā par Eiropas nākotni.
Pieredze rāda, ka varam gūt ietekmi plašākos notikumos Eiropā ar priekšnosacījumu, ka mēs paužām skaidru viedokli un sadarbojamies ar tiem, kas domā līdzīgi. Mēs neesam vieni. Mums ir stipri NATO un ES sabiedrotie. Taču nedrīkst uzvesties tā, it kā viss jau sen ir sakārtots. Daudzviet pasaulē palielinās nestabilitāte. Mūsu spēkos ir strādāt pie tā, lai samazinātu risku, ka šī nestabilitāte skartu mūs pašus. Mums ir spēcīgi partneri. Ar viņiem ir jāstrādā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
