Patiesībā tieši ekonomiskie un finanšu noziegumi ir mūsu valsts nabadzības pamatā, un mēs nekad nevarēsim palielināt finansējumu veselības aprūpei vai izglītībai, ja turpināsim ļaut sevi apzagt.
Es šobrīd atrodos duālā situācijā – kā zvērināta advokāte esmu ilgstoši konsultējusi publiskā un privātā sektora pārstāvjus ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanas jautājumos un kā Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanas jautājumu darba grupas vadītāja kopā ar kolēģiem ilgus gadus esmu analizējusi un gatavojusi rekomendācijas Latvijas valdībai par soļiem, kas būtu jāsper ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanā.
Ar 1. jūniju pārtraukšu savu sabiedrisko darbību FICIL un stāšos Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jeb Kontroles dienesta vadītājas amatā. Šī statusa maiņa pamatā nozīmē to, ka man būs iespēja līdzšinējo pieredzi un ekspertīzi pārvērst reālos darbos, taču, noslēdzot savu darbību FICIL, vēlos apkopot rekomendācijas, kuras kopā ar kolēģiem esam izstrādājuši ekonomisko un finanšu noziegumu kontroles uzlabošanai.
FICIL jau gadiem ir uzsvērusi nepieciešamību aktīvāk cīnīties ar ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, jo to pastāvīgā klātbūtne Latvijas politiskajā un biznesa vidē neļauj valstij attīstīties ātrumā, kādu šeit strādājošie uzņēmēji un Latvijas iedzīvotāji būtu pelnījuši.
Ekonomiskie un finanšu noziegumi netiek pietiekami izmeklēti, prokuratūras līmenī vajāti un tiesu līmenī adekvāti sodīti. Katrs no šiem posmiem savu resursu iespēju robežās, visdrīzāk, strādā pēc labākajiem nodomiem, un es īpaši gribētu uzteikt Valsts policijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pēdējā laika veikumu, izmeklējot augsta līmeņa korupcijas un ekonomiskos noziegumus.
Taču izmeklēšana ceļā uz notiesājošu spriedumu ir tikai pirmais ķēdes posms, kas mūsu valstī gan iestāžu savstarpējās sadarbības problēmu, gan atšķirīgās izpratnes un attieksmes pret ekonomisko un finanšu noziegumu ietekmi uz cietušā un visas sabiedrības labklājību dēļ ir ļoti garš un nepietiekami efektīvs.
Pēdējā laikā pieredzētie finanšu sektora skandāli ir izgaismojuši vairākas problēmas un signalizē par nepietiekamu pārkāpumu kontroli. Rezultātā Latvijas reputācija tika iedragāta globālā līmenī, lai gan, rīkojoties savlaicīgi un definējot pareizās prioritātes, daudzus pārkāpumus varēja apturēt jau iedīglī.
Diemžēl jāatzīst, ka valsts līmenī nelikumīgo darījumu apkarošanai atbilstošu uzmanību sāka pievērst tikai pēc ārvalstu organizāciju – OECD, Eiropas Padomes "Moneyval", GRECO un US FINCEN – aizrādījumiem un spiediena. Ja mēs vēlamies gudri pārvaldīt valsti, piesardzības un kontroles mehānismi nelegālo darbību izskaušanai ir jāplāno savlaicīgi. Galu galā ir pēdējais laiks domāt par valsts labklājību kā savas valsts saimniekiem, nevis ļaut procesiem ritēt pašplūsmā.
Latvijai beidzot jādefinē skaidra stratēģija ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanai. No reaktīvas rīcības, kas vienmēr būs dārgāka un resursu ietilpīgāka, jāpāriet uz proaktīvu. Tas prasa arī domāšanas maiņu un valsts pārvaldes lielāku atvērtību komunikācijai un sadarbībai ar privāto sektoru kaut tik elementārās lietās, kā skaidrojot, kā atpazīt ekonomiskos un finanšu noziegumus, kādas iekšējās kontroles sistēmas vai piesardzības mehānismi jāizmanto, lai noziedznieki neapdraudētu iedzīvotājus un uzņēmējus, un, visbeidzot, kas tieši darāms, ja tomēr pārkāpums ir noticis.
Lai uzlabotu ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanu, FICIL papildus stratēģijas definēšanai rekomendē fokusēties uz vēl trīs pīlāriem – sadarbība (gan starp valsts institūcijām vietējā un starptautiskā līmenī, gan arī starp valsti un privāto sektoru), finansējums (paaugstinot tiesībsargu kompetenci, atalgojumu un tehniskās iespējas noziegumu atklāšanā) un tiesiskums (moderns, efektīvs un viegli saprotams tiesiskais regulējums, kas atbilst starptautiskiem standartiem cīņā ar noziedzīgām darbībām ekonomisko un finanšu noziegumu jomā).
Nedrīkst aizmirst, ka investīcijas, kas jāiegulda, lai novērstu vai apkarotu ekonomiskos un finanšu noziegumus, vienmēr būs nesalīdzināmi mazākas par to, ko valsts rezultātā saņems atpakaļ, kad būs atjaunota tās starptautiskā reputācija, iedzīvotāji un investori uzticēsies valsts spējai viņus aizsargāt un konfiscētie noziedzīgi iegūtie līdzekļi miljoniem eiro apmērā neplūdīs garām valsts kasei, bet papildinās veselības aprūpes, izglītības, kultūras un sociālās apdrošināšanas budžetu.
* Ilze Znotiņa ir zvērināta advokāte un līdz šim vadīja arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanas jautājumu darba grupu. 1. jūnijā viņa stāsies Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jeb Kontroles dienesta vadītājas amatā.
Ekonomisko un finanšu pārkāpumu kontroles situācijas uzlabošana ir viena no Ārvalstu investoru padomes prioritātēm, gatavojoties ikgadējai ārvalstu investoru sanāksmei Rīgā 6.–7. jūnijā, kuras galvenā tēma šogad ir "Veidojot uzticēšanos". Augsta līmeņa sanāksmes ietvaros notiks gan FICIL un Latvijas valdības tikšanās, gan arī publiska diskusija, kuru 6. jūnijā no pulksten 13.30 līdz 17 varēs vērot portālā "Delfi". Diskusijas programma apskatāma šeit.