Šī atceres diena arī iezīmē vasaras sezonas sākumu, piemēram, daudzi āra baseini tiek atvērti tieši pēc "Memorial Day", un brīvdiena ir lielisks iemesls izvilkt dārzā grilu un uzcept kādu desu vai steiku, kas, nenoliedzami, ir viena no amerikāņu iecienītākajām nodarbēm.
Šīs garās brīvdienas pavadu no Denveras netālā kalnu pilsētiņā Nederlendā. Mazliet vairāk nekā stundu garā brauciena laikā ceļš vijas gar pelēkām un sarkanīgām klintīm un skuju koku mežiem, un īpaši labs tas šķiet arī tāpēc, ka izbaudu to, braucot ar motociklu, kuru esmu "atziemojis" par godu "Memorial Day" brīvdienām.
Pierūcinu pie pilsētiņas centrālā moteļa un noklausos, kā darbinieks informē priekšā stāvošo kundzīti no Teksasas. "Laipni lūgti mūsu pilsētiņā, visi cilvēki šeit ir ļoti jauki un draudzīgi. Tikai istabā gan nepīpējiet, tas pie mums ir aizliegts, taču mums ir veselas četras marihuānas bodes, un tūlīt vienā sāksies laimīgā stunda, varēsiet tikai par vienu dolāru dabūt kāsi." "Par dolāru kāsi?" – dāmīte nobrīnās. "Zināt," saka izpalīdzīgais moteļa saimnieks, "es neesmu šajā biznesā iesaistīts, tāpēc iedošu jums kāsi tāpat, par brīvu." "Nē, labāk iešu uz laimīgo stundu, būs man bildes, ko draudzenēm aizsūtīt," prātīgi nosaka cienījama izskata kundze un aiznes savas ceļa somas uz ierādīto istabu.
Kā vairums apdzīvoto vietu Kolorado, arī Nederlenda ir dibināta kaut kad ap 1850. gadu un sākotnēji kalpojusi kā tirdzniecības punkts ar vietējām indiāņu ciltīm, bet vēlāk pārtapusi par zeltraču ciemu. Kā var saprast no nosaukuma, nozīmīga loma te reiz bijusi holandiešiem, bet ironiski, ka oriģinālā Nīderlande atrodas zemāk par jūras līmeni, kamēr mūsējā gozējas augstāk par 2500 metriem virs jūras līmeņa.
Pilsētiņas centrālajā laukumā motociklisti, kalnos kāpēji un kalnu velosipēdu entuziasti mijas ar dažāda vecuma un dzimuma hipiju paskata ļautiņiem, bet pie kafejnīcas, kura iemitināta vecā dzelzceļa vagonā, mundri grabina vietējo jauniešu alternatīvā rokgrupa. Nederlendā gandrīz katrā nedēļas nogalē ir kādi svētki, bet vieni no dīvainākajiem ir "Frozen Dead Guy Days", kas tiek rīkoti par godu kādam sasaldētam norvēģu vectētiņam, pilsētas vadība pat ir pieņēmusi speciālu likumu, kas aizliedz cilvēkiem glabāt jebkādus sasaldētus līķus, bet vienīgais izņēmums ir Bredo Morstels (Bredo Morstøl), kura sasaldētā ķermeņa glabāšanai ir uzbūvēts pat speciāls šķūnītis. Festivāls tiek rīkots marta pirmajā nedēļas nogalē, un tajā notiek gan zārku parāde, gan skaistumkonkurss "Kurš līdzīgāks sasaldētam līķim" un tamlīdzīgas interesantas atrakcijas. Ja gribat zināt pilnu stāstu par norvēģu vectētiņu, droši ielūkojieties "Google", tīmeklī par to varat rast daudz informācijas.
Kolorado štatu veidojuši no malu malām sabraukušie laimes meklētāji. Tādēļ tajā var atrast visdīvaināko tradīciju maisījumus. Vietējā vīna darītavā – jā, Nederlendā taisa arī savu vīnu no Kolorado audzētām vīnogām – aprunājos ar tur strādājošo meiteni vārdā Brī. Esot daudz ceļojusi pa ASV un paspējusi kādu brīdi padzīvot 22 štatos. "Ja nauda nebūtu problēma, kur tu izvēlētos dzīvot?" jautāju viņai. "Es dzīvotu Nederlendā, jo šeit ir mana dzimtene un tik skaisti kā šeit nav nekur," atbildēja Brī, kura, kā vairums amerikāņu, ārpus ASV nav bijusi.
Vai Denvera ir ASV visstraujāk augošā pilsēta tāpēc, ka tā vienkārši ir sanācis, vai arī tas ir pilsētas vadītāju un aktīvistu apzinātas rīcības rezultāts? Kāpēc Nederlenda ir tūristus pievelkoša un forša vieta ar savu raksturu? Mans draugs Neils Balgalis droši vien teiktu, ka vide un pilsētas ir jāplāno, ka tikai ar prasmi, izdomu un apzinātu rīcību var radīt kaut ko lielisku un aizraujošu. Šajā nedēļā viņa kompānija Rīgā rīko savu pilsētas plānošanas pasākumu: http://madcity.lv/, kuru labprāt apmeklētu, ja vien atrastos dīķa jūsu pusē. Būšot pat ideju ģenerēšanas konkurss ar iespēju saņemt galveno balvu – desmit tūkstošus eiro. Kas zina, varbūt labākā Rīgas ideja pārspēs Nederlendas sasaldēto festivālu?
Pēdējā laikā esmu sācis pastiprināti meditēt par tēmu "Kā vairāk un labāk pārdot ASV". To daru gan tāpēc, ka mans darbs ir pārdot "SAF Tehnikas" produktus, gan arī tāpēc, ka 20. jūnijā sadarbībā ar žurnālu IR rīkojam semināru "ASV: pārdošanas stratēģijas un partneru tīkla izveide". Sīkāka informācija par pasākumu ir atrodama šeit: https://irir.lv/ir-notikums/pardosana-asv-pardosanas-strategijas-partneru-tikla-izveide-un-parvaldiba.
Tā nu, meditējot Nederlendā, esmu nācis pie atziņas, ka pārdošanas stratēģijas, pareizi partneri, pārdevēji, to vadīšana un attīstīšana ir ļoti svarīga, bet, pirms tas viss sākas, ir nepieciešams uztaustīt paša biznesa būtību. Tas ir kā atrast naftu vai zelta dzīslu. Brīdī, kad tas ir noticis, saskrien dažādi meistari un speciālisti un sākas naftas vai zelta ieguve. Tiek organizēti strādnieki, izgudrotas un būvētas iekārtas, izkoptas metodes, dibinātas "kalnraču skolas", "ražoti speciālisti" un tamlīdzīgi.
ASV bieži apmeklēju izstādes un konferences. Iepriekšējā reizē Čikāgā pie manis pienāca kāds solīds kungs, iepazīstināja ar sevi – esot Tomijs, pieminēja pāris projektu un cilvēku, ar kuriem jau sadarbojos, – uzticības veicināšanai – un sāka stāstīt par kādu savu patentu un, pēc manām domām, gluži fantastisku projektu. "Par cik pārdosi savu patentu?" vaicāju Tomijam, un viņš, daudz neminstinoties, atteica, ka par 150 miljoniem pārdošot, lai gan pēc pāris gadiem tas būšot miljardus vērts. Varbūt... Vēlāk Denverā piezvanīju kopīgam paziņam, uz kuru Tomijs atsaucās, un pajautāju, vai mans jauniegūtais draugs "ir īsts". "Viņš ir īstāks par īstu." Ļoti cienījams industrijas veterāns, nesen investēja palielāku naudiņu vienā citā projektā. ASV ir pilnas ar labiem kontaktiem apveltītiem, izglītotiem un strādīgiem industrijas veterāniem un ambicioziem jauniešiem. Un daudzi to vien dara, kā staigā un meklē, "kur nafta zem zemes". Dažiem paveicas kaut ko sameklēt ātri, daži cīnās gadu gadiem, bet daži atmet ar roku un pārdodas tādiem, kuri savus naftas laukus jau atraduši.
Ir tāds milzīgs kārdinājums sākt būvēt sliedes vai sūkņus, vēl pirms tā nafta ir atrasta, un jāatzīst, ka pats pārāk bieži esmu šādā grēkā kritis. Jo ir taču ļoti vilinoši darīt to, ko tu proti, piemēram, zīmēt struktūras, ņemt darbā cilvēkus, veidot procedūras, gudrot mārketinga projektus, bet to ir arī bīstami darīt, jo nekad uz priekšu nezini, vai beigu beigās atradīsi zeltu, naftu vai čiku.
Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
