Man bija lieliska iespēja, cenšoties aizstāvēt mūsdienu kultūras centru "Sapņu fabrika" no valsts amatpersonu rīcības, tikties ar vairuma ministriju, dienestu un citu valsts struktūru galvenajām amatpersonām. Pieprasot amatpersonām loģisku, saprātīgu un taisnīgu risinājumu, vairākas reizes man tika teikts: ja tu zini, kā darīt labāk un pareizāk, tad kāpēc nenāc pats strādāt valsts amatā?
Valsts ieņēmumu dienestā pēc mēnešiem ilgām pārrunām ar augstākajām amatpersonām sapratu, ka dienestam ne tikai trūkst vienotas koncepcijas morāli un likumīgi skaidrai un taisnīgai rīcībai, bet gan pats dienests, gan visa valsts pārvalde ir ievietota (iesprostota?) neloģiskā, neefektīvā un daudzos gadījumos tikai negatīvu iznākumu garantējošā normatīvajā rāmī.
Valsts amatpersonas izpilda formālās likuma prasības, pilnīgi neinteresējoties par šādu darbību rezultātu. Spēkā esošā normatīvā bāze pieprasa tieši šādu, formālu, rīcību, pretējā gadījumā draudot saukt pie atbildības par bezdarbību. Uzspiesti formālai pieejai, pat radot zaudējumus valstij un uzņēmējiem, tiek dota priekšroka. Pārvarot emocijas, sapratu, ka ir ļoti grūti ko mainīt situācijā, ja esi tikai ierindas – kaut arī aktīvs – pilsonis. Nepalīdzēs kritika, sūdzības un citas oficiālās atļautās darbības. Nepalīdzēs emocijas un dusmas. Kas tad palīdzēs?
Kā uzlabot, mainīt situāciju? Kas būs tie drosmīgie, kas sāks rīkoties pēc sirdsapziņas, saprāta un kopējā labuma vārdā? Varbūt katram pašam ir jāpiedalās valsts darbā. Varbūt jau sen visiem kopā vajadzēja atbildīgi sekot līdzi katram notikumam valstī. Varbūt katram, kas sevī sajutis spēju izdarīt ko pareizi un visu labā, ir laiks pieteikties kādā valsts amatā, kuru viņš gatavs veikt labāk par citiem. Vai ir citi risinājumi?
Secinājumi ir pastāvošo sistēmu neiepriecinoši: ir jāizvirza ne tikai jauni mērķi, bet arī jānosaka jauni vērtēšanas kritēriji. Kamēr galvenais kritērijs valsts pārvaldes vērtēšanai būs "perfekts process", pilnīgi ignorējot sasniedzamo vai sasniegto rezultātu, nekas nevar mainīties. Ja par galveno vērtēšanas kritēriju tiks noteikts sasniegtais rezultāts, būs iespējams izvairīties no neloģiskām, ekonomiski nepamatotām, dažreiz pat acīmredzami absurdām darbībām. Ir jāmaina pamatprincipi, kādam tie jāiniciē. Tas izdarāms, piemēram, atrodoties nozīmīgā valsts amatā.
Tieši vēlme ko mainīt un izdarīt ko labu savas tēvzemes, visu mūsu labā mudināja mani spert šādu soli. Savā pieteikumā uz minēto amatu esmu formulējis dažas idejas, kā mainīt šo acīmredzami aplamo, neefektīvo sistēmu. Jebkurš ierosinājums, priekšlikums, jebkura ideja prasa rūpīgu izvērtēšanu, pieslīpēšanu un, kas pats galvenais, vēlmi to realizēt. Kā zināms, pat vislabākā ideja nav neko vērta, ja tā netiek realizēta. To ir iespējams paveikt tikai kopā, iesaistoties visiem.
Aicinu visus izteikt savu viedokli, uzslavas, kritiku, jebko, kas palīdzētu risināt jau gadu desmitiem pastāvošo problēmu.
Ilustrējot domu, pievienoju savu trešo iesniegumu Latvijas Valsts kancelejai – konkursam uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu.
Latvijas Republikas Valsts kancelejai
Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1520
Daiņa Vītola
Rīgā, 2018. gada 1. maijā
iesniegums
Lūdzu mani, Daini Vītolu, pieņemt darbā par LR Valsts Ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru.
Apliecinu, ka man dzīves pieredzē izveidojušies stabili nodomi manas dzimtenes – Latvijas veidošanā par demokrātisku, taisnīgu un pārtikušu valsti. Esmu gatavs kalpot valsts un sabiedrības interesēm, uzņemoties šo vienu no grūtākajiem amatiem valsts pārvaldē.
Zinu, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas taisnīgu, atklātu, gudru un godīgu valsts pārvaldi. Tas kļūs iespējams, ja tie cilvēki, kas uzņemas vadīt valsts institūcijas rīkosies atbilstoši un attīstīs sevī minētās īpašības. Katrs strādājošais Latvijas iedzīvotājs Valsts Ieņēmumu dienestu (VID) uztver kā pirmo valsts varas realizācijas instrumentu. VID ir tas, kura sabiedriskais prestižs ļauj nodokļu maksātājam izdarīt secinājumus par nomaksāto nodokļu izmantojuma lietderīgumu un to iekasēšanas piemērotību.
Uzskatu, ka nodokļu nomaksai valsts un sabiedrības vajadzību realizācijai ir permanents raksturs un to iekasēšanas efektivitātei ir jābūt proporcionālai ne tikai nodokļu lielumam (A. B. Lafera līkne), bet arī tieši atkarīgai no sabiedrības izpratnes par taisnīgu nodokļos samaksātās naudas izlietojumu.
Mana izglītība (RTU arhitekta diploms ar izcilību 1989. gadā, pirms tam Rīgas 1. vidusskola 1971-82, desmitiem godalgotas uzvaras vidusskolas matemātikas un fizikas olimpiādēs) ir pamats domāšanas veidam (fizika un tehnoloģijas ir hobijs arī patreiz), kas ļauj izprast arī struktūras savstarpējo mijiedarbību un veidot projektus vizuāli pievilcīgai, stabilai un drošai konstrukcijai, kas apmierina pasūtītāju un lietotāju vajadzības (valsts varu un iedzīvotājus).
Apliecinu, ka neesmu bijis sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, kā arī man nav atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību, un neesmu bijis atzīts par maksātnespējīgu parādnieku. Gadījumā, ja tikšu iecelts VID ģenerāldirektora amatā, novērsīšu visas iespējamās interešu konflikta situācijas, ievērojot likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta 53.daļā noteiktos ierobežojumus. Apliecinu, ka atbilstu likuma "Par valsts noslēpumu" 9.panta prasībām.
Lūdzu paziņot par atbildīgā ministra izveidotās pretendentu vērtēšanas komisijas atlases procesa sarunu laiku un vietu, lai klātienē pamatotu VID iespējamo izmaiņu konceptuālos risinājumus.
Pielikumi:
1. Daiņa Vītola CV (Curriculum Vitae),
2. Arhitekta diploms ar izcilību (maģistra grāds) un sekmju lapa,
3. Pretendenta redzējums par VID prioritātēm un attīstību.
pretendenta redzējums
Latvijas Valsts Ieņēmumu dienesta prioritātes un attīstība
Piesakos uz Valsts Ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata konkursu jau trešo reizi kopš 2016.gada. Mana motivācija nav mainījusies – ikvienam, kas mīl Latviju un atbildīgi saprot, ka Latvijas valstij ir nepieciešamas jauna veida attiecības starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldi, ir laiks rīkoties tā, lai paša rīcība jau šodien būtu labs un pārliecinošs paraugs pārējiem. Man ir skaidra nākotnes vīzija un tās vadmotīvi ir iekšējā apziņa par jaunajām zemes dzīves prioritātēm. Tikai katram pilsonim ar tīru nolūku personīgi piedaloties valsts pārvaldes darbā ir iespējams veikt nepieciešamos uzlabojumus savā darbības sfērā un tātad valstī kopumā. Latvijas iedzīvotāju starpā jābūt pieņemtai jaunai domāšanas un attiecību veida paradigmai, kas orientēta uz labvēlību, līdzcietību un kompromisu vienlaikus saglabājot stingru noteikumu izpildi. Nav pieļaujama šauras grupas labā veidotu noteikumu uzspiešana visiem pārējiem iedzīvotājiem, bet tieši pretēji, jāspēj izveidot visiem atklātus un saprotamus kopējas sadarbības pamatprincipus. Man ir ilgstoša pieredze, kas ļauj precīzi spriest par dažādu sabiedrības grupu savstarpējo attieksmi un rīcības motīviem, zinu kas tajā jāmaina un tāpēc piedāvāju savu kandidatūru Valsts Ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam.
Šobrīd Latvijas iedzīvotāju skaits ir realitātē zem 1,64 miljoniem (1989.gadā bija 2,64 milj.), lai arī pieejamie dati par iedzīvotāju struktūru ir sekojoša: bērni, skolēni, studenti 427 000; vecuma, invaliditātes un izdienas pensionāri 557 067, darba ņēmēji 795 000 – no tiem 329 000 valsts un pašvaldību darbinieki, 85 000 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbinieki, tirdzniecībā 137 000 darbinieki, pārējie 239 000 komercsabiedrību darbinieki, zemnieku saimniecību un individuālie darba veicēji. Tiešo nodokļu maksātāju skaits valstī kuri ģenerē nodokļu masu ir palicis vien mazāk par 300 000. Būtisks ir fakts, ka Latvijas ekonomikā ap 33% naudas apgrozījumā veido valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības (piemēram Igaunijā ir ap 6%).
Latvijas strādājošo struktūras proporcija neatbilst vidēji raksturīgai Eiropas Savienības dalībvalstij. Lai būtiski mazinātu ēnu ekonomiku un nodrošinātu iedzīvotājus ar minimālo sociālo labklājības līmeni ir jāsamazina kopējais nodokļu līmenis līdz vidējam ES līmenim, īpaši jāmazina nodokļu lielums darba ņēmējiem ar maziem ienākumiem. Tas liek rūpīgi izvērtēt situāciju Latvijā kopumā un saprast Valsts Ieņēmumu dienesta iespējas un nepieciešamību veikt atbilstošas darbības valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Vēlos aprakstīt galvenās prioritātes un savu konceptuālo priekštatu par šodien nepieciešamo Latvijas tautas labklājībai, kas būtībā ir arī primārais nosacījums valsts budžeta pieaugumam.
Pēc ASV ekonomista A.B. Lafēra (Arthur Betz Laffer) pētījumiem, kurš ir atklājis sakarību starp ieņēmumiem valsts budžetā un nodokļu likmēm, kritisko punktu, aiz kura, pieaugot nodokļu likmei budžeta ieņēmumi samazinās, nosaka dažādi - no 35% līdz 65%. Pārāk augstas nodokļu likmes nestimulē tautsaimniecības izaugsmi. Latvijā, maksājot mēnesī valsts noteiktos 15 nodokļus, 113 valsts un pašvaldību nodevas kopējais nodokļu slogs iedzīvotajiem ar zemiem ienākumiem pārsniedz 70%. Samaksājot mājokļa izdevumus un iegādājoties pārtiku šiem strādājošajiem neatliek līdzekļu citu preču iegādei. Tādējādi trešdaļa valsts iedzīvotāju faktiski tiek izslēgti no aktīvas ekonomiskās dzīves. Līdz ar to proporcionāli samazinās ieņēmumi Valsts budžetā.
No ekonomikas viedokļa likumsakarīgi, ka pie tik liela kopējā nodokļa sloga darba ņēmējiem ap 70%, budžeta ieņēmumi attiecīgi pret IKP sastāda tikai 30%. Ņemot par pamatu A.B. Lafēra ekonomisko definīciju, kas arī balstītos uz ES komisijas rekomendācijām, tad FM būtu jāpārskata esošā nodokļu politika, samazinot strādājošajiem ar zemiem ienākumiem kopējā nodokļa likmi zemāk par 55 %, tieši samazinot darba algas nodokļus, un piemērojot pazemināto PVN likmi pārtikas precēm.
Lai mazinātu aplokšņu algu izmaksas ir būtiski jāpalielina IIN neapliekamais minimums. Pamatojoties uz preču patēriņa un pakalpojuma cenu līmeņa indeksu, nepaliekamā minimuma apmērs Latvijā pašreiz atbilstu 740 eiro papildus ieviešot taisnīgu progresīvā nodokļa sistēmu.
Manuprāt, ir svarīgi ievērot sekojošas tēzes, lai meklētu labu kopēju risinājumu:
1. Vieni Latvijas iedzīvotāji nav kādas otras grupas privātīpašums un jebkuri nodokļu maksājumi iedzīvotājiem ir jāveic apzināti un labprātīgi, saprātīgā apmērā, ko nosaka stingra kopēja vienošanās.
2. Maksātājam precīzi un detalizēti jāizprot, kur viņa nauda tiks izlietota un kurš ir tieši atbildīgs par lietderīgu un saprātīgu iekasēto līdzekļu tēriņu kopējām iedzīvotāju vajadzībām.
3. Visa nodokļos samaksātā nauda ir un paliek tikai vienīgi visas tautas kopējā īpašumā (arī tad, kad jau iemaksāta VID kontos) tāpēc Valsts Ieņēmumu dienests ir tieši atbildīgs arī par tā iekasētās naudas rūpīgu, saprātīgi taupīgu izlietojumu visu nodokļu maksātāju interesēs.
Latvijas valstij šobrīd raksturīga specifiska nodarbinātības struktūra, ievērojot pēdējo gadu desmitu lielās izmaiņas demogrāfijā un rūpniecībā. Mainās arī finanšu pakalpojumu sfēra. Mainās transporta tranzīta pakalpojumu veidi un apjomi. Vai Latvijas valsts ir gatava lielām pārmaiņām un prot rūpēties par saviem iedzīvotājiem? Vai VID šodien ir gatavs atbildēt uz pilnīgi visiem jautājumiem? Vai VID ir spējīgs tālredzīgi, atbildīgi, taisnīgi un likumīgi veikt visas savas darbības? Pozitīvi atbildēt uz šiem jautājumiem-izaicinājumiem var būt mans pienākums kā jaunajam VID ģenerāldirektoram.
Minēšu to lietu kārtību, kuru kopēju visu Latvijas iedzīvotāju interešu vārdā ir jāizmaina:
1. Nodokļu iekasēšana ir jāveic bez jebkādām papildus izmaksām. Jebkuram jābūt iespējai samaksāt nodokļus gan skaidrā naudā, gan ar pārskaitījumu un valstij ir jāgarantē iespēja veikt maksājumu nepiemērojot nekādus papildus tarifus par transakciju vai naudas pieņemšanu.
2. Nodokļu piedziņai izmantojot maksātnespējas procesu pieteikšanu, Zvērinātu tiesu izpildītājus un tamlīdzīgus ārpakalpojumus ir jābūt tikai kā ārkārtas gadījumiem. (ir zināms, ka VID bloķējot kontus, apturot komercdarbību, piesakot maksātnespēju nereti sagrauj strādājošu uzņēmumu, atstāj ģimeni ar bērniem bez iztikas līdzekļiem un valsts, rezultātā nesaņemot nevienu centu, faktiski atļauj nopelnīt trešajām personām – Maksātnespējas administratoriem un Zvērinātiem tiesu izpildītājiem)
3. VID ir skaidri sabiedrībai jāparāda likumīgu, nekavējošu, pragmātisku un arī racionālu pieeju lielajiem nodokļu shēmu realizētājiem un nebūtu jāizšķērdē milzīgs administratīvais resurss uzliekot sodus saimniecisku darbību neveicošiem biedrību un nodibinājumu valdes locekļiem vai nesaprātīgi izmantojot resursus jādzenas pakaļ nebūtiskai dažu centu samaksai.
4. Kritiski jānovērtē sava tēla un reputācijas paaugstināšanas iespējas. Būtiski jāmaina attieksme pret uzņēmēju un uzņēmējdarbību kopumā, atsakoties no negatīviem stereotipiem, kas traucē ekonomikas attīstībai. Pārfrāzējot Napoleonu Bonoparte: "Valsts, kas nemīl savu nodokļu maksātāju panāks, ka tas maksās nodokļus citai valstij."
5. VID ir iespējams pilnībā pāriet uz vienu kopēju grāmatvedības sistēmu IT mākonī, kas ļautu uzņēmējiem un citiem nodokļu maksātājiem vairāk koncentrēties uz savu darbu un kopējās labklājības celšanu, bet VID tas palīdzētu precīzi, likumīgi un savlaicīgi iekasēt aprēķinātos nodokļus.
6. Digitālās tehnoloģijas jau šobrīd ir mainījušas savstarpējo norēķinu veidus. Banku loma savstarpējos norēķinos var strauji samazināties, kas mainīs nodokļu iekasēšanas kārtību. VID jābūt pilnībā gatavam kompetenti piedalīties ar saviem "digitālajiem" IT resursiem radot kādas priekšrocības maksāt arī kriptovalūtā, jo blockchain veida tehnoloģijas visticamāk būs pamats jaunajai sadarbībai starp ražotāju, pakalpojuma sniedzēju un patērētāju un drīz lielākā daļa norēķinu notiks bez banku starpniecības.
7. VID jāatrod kopējās sabiedrības apziņas un tehnoloģiju līmenim piemērotas metodes valstij nepieciešamās nodokļu summas ieguvei. Jāizmanto efektīvi patentu, atļauju licenču sistēma atbrīvojot mazos uzņēmējus no grāmatvedības uzskaites un kases aparātiem noteiktās apgrozījuma robežās. Jāparedz arī iespēju labprātīgi dāvināt valstij naudu, ja veicot saimniecisko darbību nedaudz tiek pārsniegti limiti, bet citā statusā komercdarbības uzņēmējam nav nepieciešamības pāriet.
8. Nodokļu deklarāciju jāsagatavo VID pašam un tikai jāapstiprina maksātājam!
9. VID jāiemācās izturēties ar cieņu un izpratni pret katru nodokļu maksātāju, cenšoties nepieļaut jebkāda strādājoša uzņēmuma bezjēdzīgu darbības pārtraukšanu, ja piedzenamā summa ir samaksājama no tā komercdarbības. Šāda pieeja var būtiski palielināt jau šodienas realitātē nevis formāli (vienīgi atskaitēs uz papīra) nākotnē piedzenamās summas.
10. Īpaši rūpīga vērība jāpievērš specifiskas terminoloģijas nepamatotai izmantošanai, kas ļoti bieži nodokļu maksātājam ir nesaprotama un nevajadzīgi vieš nepatiku pret nodokļiem vispār un kavējot arī pašu samaksu.
11. Sakarā ar nepārtrauktu aktuālas informācijas pieejamību VID ir jāuzņemas pētīt, kā mainās uzņēmēju ienākumi laika gaitā, kas lieti noderētu FM un EM ekonomikas dinamikas izvērtēšanai un jaunu nodokļu politikas ekonomisko modeļu izstrādāšanai.
Domāju, ka represīvais ceļš nodokļu iekasēšanā Latvijā jau ir sasniedzis savu iespēju griestus, bet ceļš uz godīgu rīcību savas valsts interesēs ir tikai sācies. Ir pienācis cits laikmets, kas prasa cita līmeņa redzējumu par kopējiem procesiem valstī, augstu morāli un tiešu atbildību par savu rīcību.
Izanalizējot esošo situāciju un pastāvošo nodokļu politiku, var secināt, ka valstī nepieciešams izstrādāt savādāku plānu, kā maksimāli efektīvi reorganizēt nodokļu politiku, lai tos, maksātu visi uzņēmumi un visi valsts iedzīvotāji. Veicot aprēķinus, kā modeli pielietojot jauno konceptuāli reformēto nodokļu politiku, secinājums - valsts budžetu var palielināt vismaz par vienu miljardu EUR pie esošās ekonomiskās situācijas. Cieši sadarbojoties ar LR Finanšu un Ekonomikas ministriju, ar sociālajiem dienestiem un zinātniskās pētniecības institūcijām, esmu gatavs realizēt jaunu, uz sabiedrības labklājību vērstu, kopēji izstrādātu nodokļu politiku. Jaunajam laikmetam piemērotā un reformētā nodokļu politika sekmēs to daudzo Latvijas valsts piederīgo iedzīvotāju atgriešanos savā valstī, kas bija devušies strādāt un dzīvot uz citām zemēm, veicinās Latvijas uzņēmējdarbības attīstību, jaunu uzņēmumu un investīciju piesaistīšanu no citām valstīm, samazinās nabadzīgo iedzīvotāju skaitu.
Esmu noticējis Latvijas valsts pārvaldes institūciju izmaiņu iespējamībai un tāpēc zinu, ka varu vajadzīgās izmaiņas realizēt sadarbojoties ar visiem pozitīvi-konstruktīvi domājošiem. Veiksmīgu pārmaiņu procesu var nodrošināt tikai tāds cilvēks, kas pats ir iekšēji viengabalains un apzinās pārmaiņu nozīmīgumu Latvijas valsts izaugsmei. Apņemos uzsākt loģiskas, tikumiskas, godīgas un taisnīgas pārmaiņas, jo saprotu tādas kā vienīgās nepieciešamās, nepārspīlēti sakot, visas cilvēces interesēs.
Šobrīd pastāvot iespējai izveidot jaunu VID darbības modeli, kam noticētu visa Latvijas sabiedrība, tā ir nekavējoties jāizmanto mūsu valsts visu iedzīvotāju kopējās interesēs.
Patiesā cieņā Dainis Vītols